gnidrologs ([info]gnidrologs) rakstīja,
@ 2017-03-25 16:52:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Lai abstrahētos no ņigu ņagu par Veļikovski, par kura ideju promoutēšanu man pārmeta, lai gan es vismaz vairākas reizes teicu, ka runa iet par pavisam ko citu, gribu mūsu lokālajiem zinātnes gaismekļiem uzdot puzzli. Atrisiniet kā ar bronzas laikmeta instrumentiem izgrebt šāda veida klucīšus no ekstra cietiem iežiem (granīts, baazalts etc.). Varbūt esmu palaidis garām kādus nesenus atklājumus par seno civilizāciju tehnoloģijām. Apgaismojiet, jel>



Es labprāt mājās ko tādu uztaisītu. Alumīnija, sudraba karotītes man ir. Ir pat atsevišķi tērauda instrumenti. Vēlos tikai padomu.:)


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]antikrishjaanis
2017-03-25 21:51 (saite)
No kurienes tev pārliecība, ka "''oficiālā'' zinātne cenšas izlikties, ka šie artefakti nav pētīšanas vērti":

Jean Pierre Protzen, “Who Taught the Inca Stonemasons Their Skills? A Comparison of Tiahuanaco and Inca Cut-Stone Masonry,” The Journal of the Society of Architectural Historians, Vol. 56, No. 2 (Jun., 1997), pp. 146-167.


Jean Pierre Protzen, “Inca Quarrying and Stone Cutting,” The Journal of the Society of Architectural Historians, Vol. 44, No. 2 (May, 1985), pp. 161-182


Susan A. Niles, “Niched Walls in Inca Design,” The Journal of the Society of Architectural Historians, Vol. 46, No. 3 (Sep., 1987), pp. 277-285

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2017-03-25 21:56 (saite)
Lielākā daļa skaidrojumu, kas par šo tēmu ir atrodami literatūra reducējas uz to pašu ''vajag tikai daudz laika un pacietības''. Vismaz tie, kuri nokļūst līdz skolu grāmatām. Protams, ka pat starp autoritatīviem cilvēkiem ir tādi, kas pieļauj nezināmu tehnoloģiju lietojumu, bet pirmais katrā ziņā ir prevalējošs viedoklis.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


(Anonīms)
2017-03-25 22:01 (saite)
Nezinaamas tehnologijas tev liekas plausiblaaks skaidrojums nekaa primitiivas bet straadaajoshas (kaa augstaak liktajaa graniita apstraades video) tehnologijas kuraam vnk vajag daudz laika un pacietiibas?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


(Anonīms)
2017-03-25 22:12 (saite)
Primitīvās strādājošās tehnoloģijas arī kaut simts gadus pūloties nav spējīgas izgatavot pat vienu tādu bloku ar neskaitāmiem aptuveni 5-10 mm diametra urbumiem, kāds šeit redzams.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


(Anonīms)
2017-03-25 22:19 (saite)
nevari norimties?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Anonīms)
2017-03-25 22:34 (saite)
kur šeit?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Anonīms)
2017-03-25 22:37 (saite)
Pirmkārt, uz Ēģiptes granīta bluķiem ir ripzāģu nevis video redzamo rokaszāģu pēdas.
Otrkārt, mūsdienu liela diametra (2-3 m) akmens ripzāģu biezums ir ne mazāks par 15 mm.
Ēģiptes akmeņos ir 1,5-3 mm biezu ripzāģu (kādu mūsdienu cilvēces rīcībā pagaidām nav) pēdas.
Treškārt, un tas ir pats galvenais, lai kaut vienu nelielu (20x20cm) andezīta gabalu bronzas laikmetā apstrādātu līdz tādam apdares līmenim, kādu redzam foto, pat visu šī laikmeta cilvēku paaudžu nepietiktu, jo kā jau teicu iepriekš, visneiespējamākie ir ideāli precīzie vienādie dažu milimetru diametra urbumi un tikpat šaurās un ideāli precīzās taisnstūrprofila gropes.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


(Anonīms)
2017-03-25 22:43 (saite)
jē, pārliecināji. tagad dod skaidrojumu, kam piekritīšu nekritiski

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?