secināju, ka līdz šim neesmu zinājusi, kas ir viena maza turku pupa

O! Pateiksi?

tās ir mazās sarkanās pupiņas, pēc šīs pavārgrāmatas definīcijas.

Man ļoti patīk vārds "taukšķējas"

to mēs esam ikdienā lietojuši, cepot vārītus zirņus

Nu ja, manā ģimenē arī lietojam. Visai precīzi fonētiski izsaka to cepšanās veidu. Sinepju sēklas eļļā arī taukšķējas, un kā lasu, vēžu čaulas ar.

Ui Par šo liels paldies, lasu un priecājos!

Kungs visādi centās uzlabot dzīvi. Piedāvāja arī jaunus personvārdus citā izdevumā.

Piemēram: Aizstāvuls, Atgādiņš, Atminīte, Bēduls, Bezbails, Bezviltiņš, Bīstiņš, Brīvuls, Ciešuls, Daudzaugliņš, Dāvatiņš, Dievdots,
Dievkāriņš, Dievklausīte, Dievvaldis, Gādiņš, Gaišuls, Glābiņš, Godpelniņš, Godvērtis, Gudriņš, Kristula, Kristuls, Labdars,
Labklājīte, Labslaviņš, Laimīts, Lēnprātuls, Mieriņš, Mierturis, Mīldieviņš, Mīliņš, Mīlīte, Mīļvalodīte, Modriņš,
Pacietuls, Palīguls, Pastāvule, Pašvaldis, Patiesiņš, Pieticiņš, Prieciņš, Rūpiņš, Sirsnīte, Skaidrīte Šķīruls, Šķīstula, Taisniņš, Ticula, Vaidule, Varenīte, Vienprātuls, Vīrspējis, Visdrauguls. Sal.: Apīnis, “Šķietami vientulīgā darbības lokā”, 84.–85. lpp.; Grudule,
Māra. German Parsons and the Latvian Peasant Enlightenment between the 18th and the 19th Century. In: Cimdiņa, Ausma
(ed.). Religion and Political Change in Europe: Past and Present. Pisa: Edizioni Plus, 2003

Skaidrīte iesakņojās, pārējie mazāk

Kādreiz bija tādi "Dadža" kalendāri sr humorīgiem tekstiem,un es,no smiekliem gsr zemi krizdama, mammai lasīju priekšā izvilkumu no vecas pavārgrāmatas "ņemmi tās borkānes un muskatu puķes..." jāsaka,ka tās borkānes no tā laika ieviesās ginenes leksikā

Ups ĢIMENES leksikā

Paldiesiņš! Šis ir purvīgs!

Pavārgrāmata esot bijusi domāta muižas pavāriem. Daudz kur receptēs aicināts vārīt vai cept "balti" un "smuki"

jā, es samulsu, ieraugot, ka pistācijas receptēs bijušas jau pirms gadu simteņiem...

tie kung ir ēst daudz gaļ un ziv
kas protams ir apskaužami

Nu, kāļus varbūt tās ķēkšas tāpat mācēja uztaisīt

Kaa tie muiznieki dziivi palikusi nav saprotams, katra recepte kaloriju, proteiina un lipekla bumba.

Atšķirībā no mums, viņi lielākoties nesēdēja uz vietas (lasīt - pie datora). Attālumi, kas viņiem jāpārvar no punkta A uz B, nebija klāti ar asfaltu, tos neveica iekš auto, bet kājām, zirga mugurā, ratos, karietēs (bez amortizācijas). Tur arī tām kalorijām bija kur pazust.
Vidējais dzīves ilgums, protams, bija mazāks, bet bija arī citi blakus faktori, kas to ietekmēja-slimības, pret kurām mūsdienās aptiekās atrodamas zāles, kari, etc.

brīnišķīgi, paldies!

Paldies, man šī lieti noderēs.