smadzeņu darbības blakusprodukts
dīka vērotāja internets 
12th-Aug-2016 10:16 pm
Pie jūzera cloudberry bija krāsainas kartes un saites uz Starptautiskās vēža izpētes grupas ziņojumu , ka ilgstošai glabāšanai apstrādāta gaļa (processed meat) ir iekļauta pie faktoriem, kas izraisa vēzi, precīzāk, ir parādīta nenoliedzama saistība starp to un resnās un taisnās zarnas vēzi.

Viens no skaidrojumiem kādēļ tā - sarkanajā gaļā esošais hemoglobīns, vai precīzāk tā skābekli saistošā grupa - hēms, zarnu traktā tiek pārstrādāta nitrozogrupas (R-N=O) saturošos savienojumos, kas bojā zarnu epitēlija šūnas. Bojātās šūnas nomaina jaunas - katra jauna šūnu dalīšanās paaugstina vēža rašanās risku. Ja gaļa pirms tam ir termiski apstrādāta, hemoglobīns jau ir daļēji noārdījies un nitrozo-savienojumi rodas vieglāk.

Es atcerējos, ka hemoglobīna hēma grupa un hlorofila centrā esošā grupa izskatās ļoti jau nu līdzīgi. Vismaz no N savienojumu viedokļa


Tad nu intereses pēc devos pētīt, kas notiek ar hlorofilu zarnu traktā - vai tas arī veido nitrozosavienojumus
Viens no pirmajiem piedāvātajiem rakstiem stāstīja, ka, ja žurkām deva barībai klāt hēmu, tad viņām varēja novērot straujāku zarnu epitēlija nomaiņu, bet spinātu (hlorofila avots) iekļaušana pārtikā šo efektu novērsa. Dīks vērotājs izdara secinājumu - ja grauz desu, uzgrauz virsū zaļumus. Dillītes, dillītes jāēd!

Bet žurkas nav cilvēki, saka dīkais vērotājs un dodas tālāk.
1986. gadā Nīderlandē uzsāka plaša mēroga kohortas pētījumu (n=4032), kurā pētīja uztura un vēža savstarpējo sakarību 16 gadu laikā. Rezultātus analizēja arī nitrātu saturošo pārtikas un vēlāka vēža griezumā gan augšējam , gan apakšējam zarnu traktam Augšējos vēžos analizēja vairāk faktorus.
Kā nitrozosavienojumu mēru pieņēma N-nitrozodimetilamīnu , kas ir zemos daudzumos sastopams pārtikā, it īpaši kūpinātā un citādi apstrādāta, tiek uzskatīts par toksisku un kura saturs bija izmērīts Nīderlandiešu pārtikas produktos. Augšējam zarnu traktam skatījās arī statistiku starp nitrātu saturu dārzeņos un vēzi.

Tika atrasta kopsakarība starp ar pārtiku uzņemto N-nitrozodimetilamīnu un noteikta tipa barības vada vēzi, sakarība bija vairāk izteikta vīriešiem, jo tie ar pārtiku vairāk uzņēma N-nitrozodimetilamīnu. Grupa, kas so savienojumu uzņēma visvairāk, to iemanījās izdarīt ar (bungu rīboņa) alus palīdzību. Tā kā alus satur arī alkoholu un alkoholam arī ir bijusi piedēvēta saikne starp barības vada un kuņģa vēžiem, tad pētnieki atdalīja N-nitrozodimetilamīna un alkohola grupas un konstatēja, ka abām pastāv statistiski būtiska kopsakarība starp alkohola vai N-nitrozodimetilamīna uzņemšanu un dažiem no barības vada vēža veidiem. Nīderlandiešu pētījumā atrada statistiski būtisku saistību arī starp nitrātu vai hēma saturu pārtikā un barības vada vai kuņģa vēzi. Arī resnās un taisnās zarnas vēžiem, tika novērota statistiski būtiska saistība starp uzņemto hēmu, vai sarkano gaļu un vēža sastopamību. Jāatzīmē, ka vīriešiem šī saistība bija lielāka. Dīkais vērotājs secina, ka cilvēki vismaz nedaudz ir kā žurkas un zinātniskos rakstos ir daudz ciparu.
Dārzājos esošais C vitamīns uzrādīja statistiski būtisku pozitīvu ietekmi uz to vēža veidu sastopamības samazināšanu, kas ir saistāms ar sarkanās gaļas vai nitrozosavienojumu uzņemšanu, it īpaši vīriešiem. Dilles, ja :)

Dīkais vērotājs ir izdarījis pierakstus blociņā un pārskatot tos, kā pie piektdienas vakara, sāk satraukties par alu un to briesmīgo savienojumu, ko kāds ķīmijas skolotājs lika klāt melleņu ievārījumam, lai noindētu sievu (skat. vikipēdijas saiti)

Nebaidies, dīko vērotāj, kopš 80 gadiem daudz kas ir mainījies, precīzāk alus iesalu - diedzētus graudus, kuros ir daudz aminoskābju, kuras graudzējot var radīt nitrozosavienojumus apstrādā citādi. Puiši no britiem šo to ir pamērījuši.
Puiši, tātad izmērīja 138 alus šķirnes, pa desmit paraugiem katram alum (paraugam bija nepieciešami tikai 15 ml, šito dīkais vērotājs pārbaudīja pirmo). No šiem 138 aliem, 79% (109) nesaturēja izmērāmu N-nitrozodimetilamīna daudzumu, tikai 3 pārsniedza 0,5 mkg/L, kas ir pieņemts kā pieļaujamā robeža. Tiem aliem, kuriem bija nomērāms NDMA daudzums, tas nebija saistīts ne ar izcelsmes valsti, ne ar alus tipu, ne ar alkohola saturu tajā. Igauņi arī nesen ir ziņojuši, ka pie viņiem alū viss mierīgi. Tā ka, priekā!

Comments 
13th-Aug-2016 03:07 am
vai ir zināms kā ar procesētiem dārzeņiem vai zivīm un citiem konserviem?
13th-Aug-2016 10:43 am
Manis lasītajos avotos nemanīju norādes uz tādiem. Bet par pārcepinātām lietām un kūpinājumiem kā tādiem uztraucās taču (tur arī šprotes).

Par tiem nitrozosavienojumiem es sapratu tā, ka ja produktā ir daudz slāpekli saturošas vielas un tās tiek oksidētas, tad pastāv riks tos dabūt - kā sarkanajā gaļā ar tās hemoglobīnu vai alū, jo iesala graudus apcep un iesalu taisa no dīgstošiem graudiem, kuros ir daudz brīvu aminoskābju
13th-Aug-2016 11:46 am
pag, man ar ķīmiju ir ļoti ne visai. slāpeklis rada skābu vidi organismā vai es kko jaucu? jo daudzkur pie vēzim labvēlīgiem apstākļiem tiek minēta tieši tā. ja slāpeklis ir olbaltumvielās, tad sanāk, ka jāpievērš uzmanībā kā tās tiek procesētas. kas attiecas uz alu, tad wiki par slāpekli saka : Nitrogen can be used as a replacement, or in combination with, carbon dioxide to pressurize kegs of some beers, particularly stouts and British ales, due to the smaller bubbles it produces, which makes the dispensed beer smoother and headier.
nu man gan ali, gan gaļas diezko nesatrauc, jo nepatērēju, bet olbaltumvielas tomēr lieto visi.
13th-Aug-2016 12:27 pm
Slāpeklis, tāpat kā ogleklis, ūdeņradis un skābeklis ir atomi, kas veido visas organiskās vielas. Jautājums drīzāk ir par to kādā veidā (funkcionālās grupas) šie atomi ir savā starpā saistīti, jo ir saistīšanās veidi, kas labāk reaģē un kas reaģē sliktāk. Katram atomam ir zināms skaits saišu, ko tas spēj veidot organiskos savienojumos - slāpeklim 5, ogleklim 4, skābeklim 2, ūdeņradim 1, attiecīgi var iedomāties, ka organiskās vielas tiek veidotas no atomiem kā konstruktorā ar klucīšiem ar dazādu pumpiņu skaitu.

Slāpeklis pats par sevi ir inerta gāze (N2), kas sastāda lielu daļu no mūsu atmosfēras, no turienes arī nosaukums. Par to slāpekli, kas alus bundžiņās gāzes formā, nav jāuztraucas. Jo tas ir saistījies pats ar sevi - lieku saišu (pumpiņu) nav. Uztraukties vajag par slāpekli,kas jau ir iesaistījies spēlēs ar citiem atomiem - no turienes uztraukums par nitrītiem un nitrātiem dārzeņos un hemoglobīnu gaļā, un apceptajām aminoskābēm graudos

---šis skaidrojums ir ļoti vienkāršots, back of the envelope style-----

Ja produktā ir reaģētspējīgs slāpeklis (tāds,kas jau ir iekārtots organiskajā molekulā), tad zināmos apstākļos šim slāpeklim var piekarināt divus skābekļus. Ja es saprotu pareizi, tad vislielākās bažas ir par to, ka šis slāpeklis kādā brīdī var nolemt vienu no skābekļiem atdot prom. Skābeklis savukārt ir naska viela, kas metas oksidēt apkārt esošo. Ja šis apkārtesošais ir, piemēram, DNS, tad var rasties DNS bojājumi, kas nozīmē mutācijas.

Ja produkts pirms tam ir jau bijis pakļauts skābekļa iedarbībai - cepts, kūpināts - tad varbūtība,ka tajā esošais slāpeklis būs jau saistījies ar vismaz vienu skābekli ir lielāka, tātad lielāks risks nokļūt līdz savienojumam, kurā vienam slāpeklim ir divi skābekļi, no kuriem vienu tas var atdot.

Labā ziņa par lakstiem, it īpaši zaļajiem - tajos ir vitamīni C un E. ŠIe vitamīni ir antioksidanti - kā jau nosaukums liecina, viņi ir pret oksidēšanos - vai nu pirmie savāc brīvi klīstošos skābekļus, vai spēj salabot skābekļa izraisītos bojājumus.

Attiecīgi, ja olbaltumvielas, jebkādas, tiek pakļautas karsēšanai ar skābekļa piekļuvi - cepšana, kūpināšana - ir lielāks risks, ka tās savāks to skābekli un ieslēgs sevī bīstamā formā
Tāpat arī nitrāti un nitrīti, kas tiek mērīti dārzeņos, ir slāpekļa molekulas, kurām jau karājas klāt skābeklis, un pastāv risks, ka mūsu organismā šīs vielas tiks pārveidotas tālāk un iegūts "vaļīgais skābeklis". Tomēr augos ir vairāk C un Evitamīna, attiecīgi nodrošinot samērīgu vitamīnu uzņemšanu, var domāt, ka bīstamās slāpekļa-skābekļa formas tiks neitralizētas.

------skaidrojuma beigas -----

No skābās un sārmainās vides teorijām es norobežojos, ja ar skābumu un sārmainumu tiek saprasti fizikāli un ķīmiski lielumi, nevis tas tiek lietots kā abstrakts ļaunuma mērs
13th-Aug-2016 12:53 pm
ō, izsmeļoši, paldies! sāku kautko saprast :)
par antioksidantiem bija skaidrs, bet pārējais aizpilda daļu lielā roba iekatā par tēmu.
eksaktās man kopumā padodas grūti, bet skolā ķīmiju pasniedza direktōre, kurai kļūdas uz tāfeles laboja klasesbiedrenes, tāpēc tagad jūtos diezgan apdalīts šajā lauciņā.
13th-Aug-2016 10:18 am
iesniegšu neiedziļinošu gabalu par līdzīgu tēmu
http://klab.lv/users/kihelkonna/616214.html
te ir linki un kaut ko par tiem dārzeņiem
ne pirmais, bet otrais gabals
13th-Aug-2016 10:47 am
aha, zarnu mikrofloru aizvien biežāk visur kur piesauc.
ir gan vairākas lietas,kas mani mulsina šitajā ļaunā hemoglobīna stāstā - mēs tak paši nepārtraukti lādējam iekšā zarnu traktā pusnoādrītu hemoglobīnu bilirubīna veidā.

bet atgādinājums, ka lakstus jāēd, jau nav slikts atgādinājums
This page was loaded May 2nd 2024, 11:25 pm GMT.