Slāpeklis, tāpat kā ogleklis, ūdeņradis un skābeklis ir atomi, kas veido visas organiskās vielas. Jautājums drīzāk ir par to kādā veidā (funkcionālās grupas) šie atomi ir savā starpā saistīti, jo ir saistīšanās veidi, kas labāk reaģē un kas reaģē sliktāk. Katram atomam ir zināms skaits saišu, ko tas spēj veidot organiskos savienojumos - slāpeklim 5, ogleklim 4, skābeklim 2, ūdeņradim 1, attiecīgi var iedomāties, ka organiskās vielas tiek veidotas no atomiem kā konstruktorā ar klucīšiem ar dazādu pumpiņu skaitu.

Slāpeklis pats par sevi ir inerta gāze (N2), kas sastāda lielu daļu no mūsu atmosfēras, no turienes arī nosaukums. Par to slāpekli, kas alus bundžiņās gāzes formā, nav jāuztraucas. Jo tas ir saistījies pats ar sevi - lieku saišu (pumpiņu) nav. Uztraukties vajag par slāpekli,kas jau ir iesaistījies spēlēs ar citiem atomiem - no turienes uztraukums par nitrītiem un nitrātiem dārzeņos un hemoglobīnu gaļā, un apceptajām aminoskābēm graudos

---šis skaidrojums ir ļoti vienkāršots, back of the envelope style-----

Ja produktā ir reaģētspējīgs slāpeklis (tāds,kas jau ir iekārtots organiskajā molekulā), tad zināmos apstākļos šim slāpeklim var piekarināt divus skābekļus. Ja es saprotu pareizi, tad vislielākās bažas ir par to, ka šis slāpeklis kādā brīdī var nolemt vienu no skābekļiem atdot prom. Skābeklis savukārt ir naska viela, kas metas oksidēt apkārt esošo. Ja šis apkārtesošais ir, piemēram, DNS, tad var rasties DNS bojājumi, kas nozīmē mutācijas.

Ja produkts pirms tam ir jau bijis pakļauts skābekļa iedarbībai - cepts, kūpināts - tad varbūtība,ka tajā esošais slāpeklis būs jau saistījies ar vismaz vienu skābekli ir lielāka, tātad lielāks risks nokļūt līdz savienojumam, kurā vienam slāpeklim ir divi skābekļi, no kuriem vienu tas var atdot.

Labā ziņa par lakstiem, it īpaši zaļajiem - tajos ir vitamīni C un E. ŠIe vitamīni ir antioksidanti - kā jau nosaukums liecina, viņi ir pret oksidēšanos - vai nu pirmie savāc brīvi klīstošos skābekļus, vai spēj salabot skābekļa izraisītos bojājumus.

Attiecīgi, ja olbaltumvielas, jebkādas, tiek pakļautas karsēšanai ar skābekļa piekļuvi - cepšana, kūpināšana - ir lielāks risks, ka tās savāks to skābekli un ieslēgs sevī bīstamā formā
Tāpat arī nitrāti un nitrīti, kas tiek mērīti dārzeņos, ir slāpekļa molekulas, kurām jau karājas klāt skābeklis, un pastāv risks, ka mūsu organismā šīs vielas tiks pārveidotas tālāk un iegūts "vaļīgais skābeklis". Tomēr augos ir vairāk C un Evitamīna, attiecīgi nodrošinot samērīgu vitamīnu uzņemšanu, var domāt, ka bīstamās slāpekļa-skābekļa formas tiks neitralizētas.

------skaidrojuma beigas -----

No skābās un sārmainās vides teorijām es norobežojos, ja ar skābumu un sārmainumu tiek saprasti fizikāli un ķīmiski lielumi, nevis tas tiek lietots kā abstrakts ļaunuma mērs