extranjero ([info]extranjero) rakstīja,
@ 2020-07-06 20:06:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Es jau universitātē pamanīju, ka daudziem profesoriem ir noteikti pet peeve attiecībā uz valodu.

Vienā gadījumā pasniedzējs kritizēja vārda clotting (asins recēšana) lietošanu, norādot, ka tas ir mājsaimnieču termins, bet mums ir jālieto zinātnisks termins – blood coagulation. Tehniski viņam ir taisnība, bet tai pašā laikā šobrīd medicīnā vairumā gadījumu publikācijās lieto tieši vārdu clotting.

Citā gadījumā bija iebildumi pret vārdu melt, kad bija domāts, ka kristāla gabals izkūst, uzsūcot ūdeni. Tika norādīts, ka šis vārds ir nepareizs, jo melt ir kā ledus izkūst, bet šeit ir jālieto dissolve. Es īsti tam nepiekrītu, jo nekādu pārpratumi šeit neradās, un ar melt nav jau obligāti jābūt domātai fāžu maiņai, kas neietver ūdens uzsūkšanu.

Cits gadījums bija vēl smalkāks – mikrobioloģijas pētnieks iebilda pret to, kā BBC izrunā vārdu Salmonella. Viņš rūca, ka ikvienam jau būtu jāzina, ka skaņu l šajā vārdā neizrunā, un viņš slavēja amerikāņus, kas to ir pareizi sapratuši.

Kā redzams, cilvēki maina izrunu un nozīmes, dažkārt pat šķietami neloģiskā veidā. Pasniedzēju rūkšana to ietekmē ļoti mazā mērā.

Varbūt jums ir vēl kādi piemēri?

[papildinājums:] Vēl es atceros mūžīgos akadēmiķu iebildumus par blood thinners, jo zināms, ka antikoagulanti nemaina asins viskozitāti. Un tomēr šo frāzi aktīvi lieto klīniskā praksē. Varbūt tāpēc ka to ir vieglāk izrunāt. Galu galā nav jau svarīgi, cik tā ir faktiski pareiza. Lai gan es pat varētu argumentēt, ka asins tromba viskozitāte noteikti ir lielāka par asinīm :)


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]extranjero
2020-07-06 23:13 (saite)
Šoreiz šī izšķīšana notiek uzsūcot ūdeni no gaisa mitruma. Bet tas nemaina būtību. Konkrētajā piemērā svarīgi bija, ka kristāls izkūst, tas ir, zaudē formu, kļūst par pašķidru masu, nevis uzsūc ūdeni. Tāpēc tas ir gadījums, ka uzstāšana lietot precīzi terminoloģiju, neko neuzlabo.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2020-07-06 23:19 (saite)
/ kristāls izkūst, tas ir, zaudē formu, kļūst par pašķidru masu, nevis uzsūc ūdeni. /

Tu putrojies.

Kristāls nekūst. Tas uzsūc ūdeni, kura tvaiki ir gaisā un šķīst tajā, higroskopiskums saucas.

Tava terminu lietošana ir iz sērijas ja es teiktu nu extranjero ir apmēram pērtiķis, nu kaut kut uz to pusi, primāts paliek primāts.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2020-07-06 23:23 (saite)
Šādi šos terminus nelietoju es, tie visi ir piemēri no zinātniskām publikācijām.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2020-07-06 23:24 (saite)
Nu gadās ka editori guļ uz ausīm un?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2020-07-06 23:28 (saite)
Editori pret to neiebilst, jo saprot, ka vārdiem var būt dažādas nozīmes. Ja ir atbilstošs konteksts, tad arī vārds melt var tikt lietots nozīmē, kā šajā piemērā no Vebstera vārdnīcas:

2. to become liquid; dissolve: Let the cough drop melt in your mouth

Galvenais, lai nerastos pārpratumi, kas ir kas konkrētajā gadījumā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2020-07-06 23:34 (saite)
ķīmijā melt ir agregātstāvokļa maiņa, dissolve ir šķīšana- mijiedarbība ar šķīdinātāja molekulām.

Būsim precīzi/ korekti.

Nu tas ir apmēram iz sērijas nečurāt garām podam, pēc tam aiztaisīt bikses, skaļi nebezdēt un tā.

Nekas jau ārkārtējs, cilvēki sapratīs, bet padomās ka sušķis :D

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]kjiimikjis
2020-07-06 23:28 (saite)
Kur tu tādas zinātniskas publikācijas rauj, kur pilnīgā pohujā jauc kušanu un šķīšanu?

Tās pēc būtības ir divas dažādas lietas, un varbūt kaut kādā pamatskolas laborā vēl var pieļaut, ka sauc to, kā pagadās, ja nekas nopietnāks par "tur, kur bija klucītis, tagad ir peļķīte" nav jākonstatē. Citur tas galīgi neiet krastā, un, kā minimums, demonstrē, ka runātājs vai nu neko par tēmu nejēdz, vai arī viņam ir pilnīgi pie dirsas, ko viņš pats saka. Neviens no šiem variantiem nav labs.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2020-07-06 23:31 (saite)
Es vairs neatceros precīzi, no kuras publikācijas tas bija, bet kaut kas par zālēm vai šūnu bioloģiju. Bet neviens jau neko nejauc. Vismaz man izlasot bija skaidrs, kas šajā procesā notiek, un melt lietošana likās ļoti loģiska. Iebildumi bija tikai tehniska rakstura no sērijas “bet varbūt kāds to varētu pārprast”.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2020-07-06 23:36 (saite)
/Es vairs neatceros precīzi, no kuras publikācijas tas bija, bet kaut kas par zālēm vai šūnu bioloģiju. /

Ar to vajadzēja sākt.

Ir jau arī žurnāli `` zintnieks``, ``citāda pasaule`` un tādāgarā :D

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2020-07-06 23:45 (saite)
[Error: Irreparable invalid markup ('<kaut kā>') in entry. Owner must fix manually. Raw contents below.]

Es nenovērtēju labvēlīgi tavu nosodījumu. Raksts bija izcils, un tas tika izmantots kā mācību materiāls studentiem. Vārda melt lietojums bija pasniedzēja vienīgais iebildums, tāpēc es šo niansi atceros pat pēc dažiem gadiem.

Es arī atceros, ka ķīmijā mācīja ļoti stingru savienojumu nosaukumu nomenklatūru. Bet pēc tam redzu, ka farmācijā to neievēro un lieto daudz brīvāk. Piemēram, nevis nātrija <kaut kas>, bet <kaut kā> nātrija sāls utml. Acīmredzot pareizi pēc vieniem kanoniem vēl nav viss. Dažreiz labāk ir pateikt, kā ir pieņemts vai kā ir vienkāršāk, lai citi labāk saprastu.

Zinātniekiem noteikti ir ļoti specifisks konteksts, tāpēc varbūt svarīgi ļoti precīzi ievērot, kad teikt melt un kad dissolve. Ja konteksts kļūst plašāks, kā farmācijā, tad attiecīgo vārdu izvēles var noteikt arī citi principi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2020-07-06 23:48 (saite)
/Es nenovērtēju labvēlīgi tavu nosodījumu. /

un?

/Raksts bija izcils, un tas tika izmantots kā mācību materiāls studentiem. /

tik izcils ka aizmirsi no kura žurnāla :D

/Ja konteksts kļūst plašāks, kā farmācijā, tad attiecīgo vārdu izvēles var noteikt arī citi principi./

es negribētu iepirkties aptiekā kur strādā extranjero. Nātrija kaut kas, nu hlorīds vai cianīds, kaut kāda sāls, skatamies no kontkeksta :D

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2020-07-06 23:52 (saite)
Ja tu gribi cianīdu, tad loģiski, ka es tev tādu lietu nepārdošu. Pat neprasi :D

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2020-07-07 02:29 (saite)
Bet dzelteno asinssāli?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]kjiimikjis
2020-07-07 08:03 (saite)
[Error: Irreparable invalid markup ('<kaut kā>') in entry. Owner must fix manually. Raw contents below.]

"Piemēram, nevis nātrija <kaut kas>, bet <kaut kā> nātrija sāls utml. Acīmredzot pareizi pēc vieniem kanoniem vēl nav viss. Dažreiz labāk ir pateikt, kā ir pieņemts vai kā ir vienkāršāk, lai citi labāk saprastu."

Tajā piemērā gan netiek mainīta terminu būtība. "Nātrija X-āts" vs "X nātrija sāls" ir pilnīgs ekvivalents, piemēram "balts galdauts" vs "galdauts baltā krāsā". Lūk, ja tu izdomā termina "nātrijs" vietā lietot "nīlzirgs", tāpēc, ka tev tā ir vienkāršāk, un tu tāpat saproti, ko ar to esi domājis, tad, savukārt, nebrīnies, ja to saproti tikai tu (un pāŗis čomi, ja tas ir kaut kāds inside joke mazā kompānijā), un citiem rodas iebildumi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2020-07-07 09:58 (saite)
Šis ir piemērs, ka nav viena vienīgā pareizā termina.

Un tieši tā jau arī ir – maza grupa cilvēku izdomā, ka, piemēram, šo sarežģīto savienojumu sauks par GS-5734, jo garo penteri ir pārāk sarežģīti izrunāt. Vēlāk to nosauc par remdesivīru, bet vēl cita nodaļa Veklury. Visi tie ir pareizi noteiktā kontekstā.

Jautājums ir tikai, kas par to ir noteicējs.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2020-07-06 23:39 (saite)
Mjā cilvēkam kurš pretendē uz rakstīšanu par farmakoloģiju ir pohuj šķīst vai kūst. Tas saucas prijehaļi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2020-07-06 23:55 (saite)
Man nav. Ja būtu, tad es nebūtu šeit rakstījis par šiem gadījumiem.

Visa šī doma ir, ka šāda absolūta pieeja terminiem praksē nepastāv. Un tas, ka tu zākājies par to visu, nekādi nepadara tavus pretargumentus stiprākus.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2020-07-07 00:06 (saite)
Nu jā absolūta pieeja čurāšanai nepastāv, reizēm gadās uz biksēm un garām podam. Tas padara tavu argumentāciju vienkārši satriecošu. Es eju to pārdomāt. Dziļi. Mana dzīve ir manījusies un man atvērušās jaunas perspektīvAs. Kāda laime!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2020-07-09 00:16 (saite)
Kāpēc tev vispār jāraksta tik stulbas lietas šajā blogā? Tas pat nav uzbraukums man, tev vienkārši ir necieņa pašam pret savu valodu un veidu, kādā tu izsaki savas idejas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2020-07-09 00:19 (saite)
Pieklājības vērtība ir pārspīlēta

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2020-07-09 00:26 (saite)
Dažreiz ir, bet neredzu pamatu būt nepieklājīgam šajā gadījumā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]kjiimikjis
2020-07-07 08:06 (saite)
Par domu, ka praksē cilvēki mēdz lietot nepareizus terminus - un tad? Kas no tā būtu jāsecina?

Galu galā, ja autoservisā viens mehāniķis saka otram "padod man to huiņu", gan jau otrs iedos pareizo detaļu/instrumentu. Varētu domāt, ka viss ok ar šādu terminu aizvietošanu - tanī pašā laikā, ja pie šiem pašiem mehāniķiem atbrauks klients un teiks "čau, man mašīnai huiņa salūzusi, varat salabot?", diez vai viņi sapratīs, kas ar to domāts.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2020-07-07 08:48 (saite)
"Tajā", nevis "tanī".

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]extranjero
2020-07-07 10:02 (saite)
Doma ir drusku cita – ka varbūt džeki autoservisā ļoti precīzi un konsekventi lieto nosaukumus detaļām vai instrumentiem, kuriem vēl latviski nosaukumi nav iztulkoti (piemēram, Teslai). Ja tulkotājam tagad tie ir jātulko, un viņiem aiziet pie džekiem konsultēties, tad tie jau būs oficiāli izdoti.

Alternatīvi, valsts valodas centrā var savākties vīri, varbūt akadēmiski gudrāki, bet bez lielas pieredzes darbā servisā, un nepakonsultējoties ar servisa vīriem, izdomāt, davai, šo huiņu saucam šādi. Tagad mums būs divi nosaukumi – faktiski abi pareizi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?