Kur tu tādas zinātniskas publikācijas rauj, kur pilnīgā pohujā jauc kušanu un šķīšanu?

Tās pēc būtības ir divas dažādas lietas, un varbūt kaut kādā pamatskolas laborā vēl var pieļaut, ka sauc to, kā pagadās, ja nekas nopietnāks par "tur, kur bija klucītis, tagad ir peļķīte" nav jākonstatē. Citur tas galīgi neiet krastā, un, kā minimums, demonstrē, ka runātājs vai nu neko par tēmu nejēdz, vai arī viņam ir pilnīgi pie dirsas, ko viņš pats saka. Neviens no šiem variantiem nav labs.