Dunduks ([info]dunduks) rakstīja,
@ 2014-07-27 11:33:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Back in the USSR
Es, kā parasti, visu interesantāko nokavēju, bet nu manas divas kapeikas:

1) par labklājību - esošajam rietumvalstu sociālismam priekšnoteikums bija ilgstoša kapitāla uzkrāšana, kura mums nebija iespējama, jo, ta-da-da-da-dā, bija PSRS. PSRS gan neļāva nomirt badā, bet jauniešiem ar ilūzijām labāk nezināt medmāsu algas toreiz, patiešām (un vēl labāk nezināt, ko varēja par to algu nopirkt). Un vēl viena neliela problēma - PSRS nobankrotēja.

2) par interesantumu - jā, tehniķiem toreiz varētu būt bijis plašāks lauks, bet visas interesantākās lietas labākajiem speciālistiem virzījās uz militāro ar visām izrietošajām sekām (невыездной utt.). Toties šobrīd tehniķiem (un ne tikai viņiem) ir visa pasaule vaļā, ir izvēles iespējas.

3) par blatu karjerā un citur - tas pat nav smieklīgi.

Vienīgais labais bija tas, ka man vēl nebija astoņpadsmit, nekādas lēmumu pieņemšanas, nekādas atbildības, šahs, dambrete, futbols, visi iespējamie sporti, lasīt, skatīties un pēc iespējas piedalīties.


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]unpy
2014-07-27 12:15 (saite)
Jauniešiem ar ilūzijām labāk nezināt medmāsu algas arī pašlaik :))

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)

;)
[info]jan09
2014-07-27 12:39 (saite)
muahaha, es uzrakstīju līdzīgi, bet sakaunējos iepostēt.
man te UK divi LV mediķi mājā dzīvo, un vēl 3 šajā mazpilsētā ;)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]dunduks
2014-07-27 12:48 (saite)
"esošajam rietumvalstu sociālismam priekšnoteikums bija ilgstoša kapitāla uzkrāšana, kura mums nebija iespējama, jo, ta-da-da-da-dā, bija PSRS".

Tekstā bija par medmāsu algām Latvija'14 vs PSRS'85.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2014-07-27 12:55 (saite)
Nav īsti pamatots viedoklis. UK izveidoja NHS (lasi: bezmaksas medicīnu) uzreiz pēc 2. pasaules kara. Pēc šodienas mēroga nekāda dižā kapitāla valstij vēl nebija. Tas vairāk ir izskaidrojams ar vēsturi. Pēc mežonīgā kapitālisma un lielajām ciešanām, ko tas rada, sabiedrība izvēlējas sociāli taisnīgāku modeli. Lai gan pat šodien UK ir viena no visnevienlīdzīgākajām Eiropas valstīm ar vismazāko darbaspēka aizsardzība. Un tomēr Latvija pārspļauj pat to.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]dunduks
2014-07-27 13:10 (saite)
Varbūt ļoti nevienliedzīgi sadalīts, bet pēc industrializācijas un koloniālisma, valstij kapitāls bija. It sevišķi, ja salīdzina ar ex-PSRS.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2014-07-27 13:16 (saite)
Un valstij parādi arī bija :) Drīz pēc kara UK parāds sasniedz 250% no GDP.

Ex-LPSR pat bija ļoti bagāta salīdzinot ar pēckara UK. Mums bija gan ceļi, gan dzelzceļi, augstskolas, rūpnīcas. Grūti pateikt, kas mums trūka kapitāla ziņā?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Bagātā ex-LPSR :-DDD
[info]dunduks
2014-07-27 13:23 (saite)
Ceļi?! Nekurienē uz militārajiem objektiem. Rūpnīcas?! Oboronka un morāli par paaudzēm novecojušas. Uzsietas uz izejvielu piegādes un noieta tirgiem, kur konkurenti netiek ielaisti. Spīdola un RAF mūsu viss, ojēē.

Jautājums var būt par to, vai bija reāli iespējami labāki rūpniecības pārprofilēšanas scenāriji.

Tavs iepriekšējais niks gadījumā nebija karuna?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Re: Bagātā ex-LPSR :-DDD
[info]extranjero
2014-07-27 13:33 (saite)
Pa lielam Latvijā joprojām ir tā pati vecā ex-LPSR infrastruktūra. Rīgas ūdensvads ir laikam kādus 100 gadus vecs.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Re: Bagātā ex-LPSR :-DDD
[info]krii
2014-07-27 14:13 (saite)
Man arī nesen radās līdzīgs jautājums.:)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]begemots
2014-07-27 14:05 (saite)
250% no GDP ir, protams, daudz, bet ņemot vērā, kā briti 19.gadsimtā izlaupīja pasauli, bija dofiga bagātnieku un kopējais GDP droši vien arī bija stipri lielāks (nekā Latvijai '91).

Man tā intuitīvi vismaz šķistu, ka, jo kopējais GDP ir lielāks, jo vieglāk tikt galā arī ar lielākiem parādu apjomiem, jo situācija ir fleksiblāka un ir vairāk resursu, ko pārdalīt/investēt: nav viss jānovirza tikai parāda atmaksai.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2014-07-27 15:18 (saite)
UK GDP per capita 1945. gadā varētu būt kaut kur 7056 USD.
http://socialdemocracy21stcentury.blogspot.co.uk/2013/04/uk-real-per-capita-gdp-19192001-where.html

Latvijā ap 1990. gadu varētu būt kaut kur 3100 USD. Un tas bija pietiekami, lai toreiz nodrošinātu sociālo vienlīdzību medicīnā. Bet šodien ar GDP uz cilvēku USD 16000, tas vairs nav pietiekami. Izklausās neloģiski.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

;)
[info]jan09
2014-07-27 12:57 (saite)
[info]kramers :

+++Padomjlaikos medmāsai ar 120-140 rubļu algu tika nosegtas visas Maslova pamatlimeņa prasības. Bagāts nebija, bet badu arī nemira.
Šobrīd ar 300-350 Eur algu tam nepietiek.+++

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Re: :-)
[info]dunduks
2014-07-27 13:08 (saite)
Nezinu gan, kur (un kurā gadā) medmāsām bija tādas algas, jo 80ajos 120-140 bija ārsta alga, atbildīgā amatā un ar stāžu.

Par to - "bet badu arī nemira", es jau arī uzrakstīju, vienīgā nelielā problēma, ka tā valsts jebkurā gadījumā nebija ekonomiski dzīvotspējīga.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Re: :-)
[info]extranjero
2014-07-27 13:20 (saite)
PSRS absurdā sistēma noteikti nebija ilgtspējīga, bet ekonomiski PSRS bija vidēji stipra. Vājāka nekā vairums rietumu valstu, bet krietni stiprāka par trešās pasaules valstīm.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Re: :-)
[info]dunduks
2014-07-27 13:25 (saite)
Nu par to arī bija manis teiktais - pat, ja varēja nodrošināt Maslova apakšu, tad tāpat tikai ļoti ierobežotu laiku, līdz ar to fanot par to ir muļķīgi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Re: :-)
[info]extranjero
2014-07-27 13:29 (saite)
PSRS neturējās kopā hierarhiskās varas struktūras dēļ. Reāla diskusija nebija iespējama, jo visu tavā vietā izlēma valdība. Bet ekonomiska tā turējās kopā ļoti labi. Diezgan muļķīgi uzskatīt, ka komandekonomika nevar darboties, ja tā ļoti lieliski darbojas kapitālismā ar zināmām niansēm.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Re: :-)
[info]dunduks
2014-07-27 13:32 (saite)
Taloni noteikti bija labs piemērs ekonomikas turēties spēšanai. Jautājums nav zirgu vakuumā, bet gan par PSRS, un jautājums tika atbildēts.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Re: :-)
[info]extranjero
2014-07-27 13:36 (saite)
Nē, jautājums ir par to, kāpēc Latvija neseko Eiropas modelim. Tas, ka PSRS bija stulba, nav atbilde uz to.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Re: :-)
[info]begemots
2014-07-27 14:01 (saite)
Latvijai ir šausmīgi zems savstarpējās uzticēšanās līmenis sabiedrībā.

Ar tādu līmeni, godīgi sakot, jāpriecājas, ka vispār vēl eksistējam.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Re: :-)
[info]extranjero
2014-07-27 14:43 (saite)
Es gribu vairāk :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Re: :-)
[info]begemots
2014-07-27 14:45 (saite)
es arī :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]eermaniitis
2014-07-27 14:05 (saite)
heh

šamā te var runāt vai nu pilnīgi nozombēts vai pilnīgi nezinošs

pirmkārt jau tā valsts turējās tikai un vienīgi kopā ekonomiski uz vergu darbu

sākot no pamatu pamatiem - nē ne gulagiem, bet zemniecības - zemnieki bija pati apdalītākā nācijas daļa, viņus apzaga un aplaupīja
1.verdzība
pases savāca ciema padomē un neizdeva - jo bija jāstrādā, bez pases tu nevari izbraukt pat uz pilsētu iepirkties
2. algas
algas rēķināja pajās - kas ir pajas - da kaut kas mistisks, par ko veikalā neiepirksies un kažoku sievai nesagādāsi
3. pers. īpašums
zirgi automašīnas viss tika kolektivizēts. lai mežsargs varētu paturēt savu zirgu viņam nācās to a) nodot kolhozam; b) iestāties strādāt kolhozā un turēt savu zirgu kā kolhoza darba līdzekli jo savādāk nodokļi
staļina govis - kazas, par kazām nebija nodokļi kā par govīm un citiem liellopiem, ko savāca kolektīvisms

lūk, kā psrs stutēja savu dzīvotspējīgo ekonomiku sākotnēji uz lauksaimniecības produkcijas eksportu - kas vēlākā laikā pārgāja uz naftas eksportu, ko lieliski reigans piegrieza sarunājot naftas cenu lejupslīdi, aiz kā savienība zaudēja savu ekonomisko bāzi - naftas uzpildes stacija viņa bija nevis ekonomika ;)

jo komandekonomika ir stipra tikai vienā plāksnē - kā sadalīt, nevis kā nopelnīt, un sēžot uz naftas trubas dalīt nav grūti - lūk piemērs ventspilī lieliski to pierāda

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2014-07-27 15:01 (saite)
Pajas? Pat nezinu, kas tas par zvēru. Mana padomju darba pieredze ir īsa,bet drusku citāda. ;) Kad vēl mācījos vidusskolā, es paņēmu biešu vagas audzēšanai un kaplēšanai visu vasaru, un rudenī par novāktajām bietēm saņēmu 1000 rubļus. Jā, tas bija grūts darbs un neteiksim, ka ļoti interesants. Es priecājos, ka tagad tādu bērnu ekspluatāciju vairs nepieļauj. Lai gan manā gadījumā neviens jau mani tik ļoti nespieda, tā vairāk bija alkatība, jo gribējās nopelnīt. Tagad tas viss šķiet pastulbi, jo ko tad par tiem koka rubļiem varēja nopirkt? Neko. Nu tur mopēdu un tā, vai pabraukāt pa plašo PSRS. Būtu labāk sēdējis bibliotēkā un lasījis grāmatas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]eermaniitis
2014-07-27 15:41 (saite)
smagi nopūšos

ātrs ieskats politekonomijā: plānveida ekonomika

ja mēs pieņemam ka gan plānotā gan tirgus ekonomika strādā ierobežotu resursu apstākļos (un tie mums ir darba spēks, zeme, nauda) tad iegūstam iespēju plānveida ekonomikā tīri matemātiski sastādīt optimālo ekonomikas modeli

nu ar to arī nodarbojās veseliem institūtiem psrs plāna sastādīšanā
tie bija tie piecgades un desmitgades plāni

un tagad iedomājies - teiksim metāls
ražo no metāla dzelzs sūdiņus, rodas atgriezumi

dzelzs sūdiņus jāsaražo ir 100 dienā, savādāk tehno-mehu-pļertaku produkcija citā padsavienības galā apstāsies, jo bez dzelzs sūdiņiem viņi ir vienkārši lielas rūsas kaudzes

nu lūk, bet tā kā plānveida ekonomikā tiek ņemts vērā viss, tad dzelzs sūdiņu atgriezumus ieplāno metalurģijas rūpnīcai kā izejvielu

nu un te ieslēdzas cilvēka faktors - gnaķ plan! tobiš tev tie 100 sūdiņi jāizspiež gribi vai negribi - ja neizspied, tava rūpnīca bez prēmijām, cita rūpnīca stāv dīkstāvē un ar bez prēmijām

un te ieslēdzas sistēmas tupisms - tu izdomā kā tos dzelzs sūdiņus saražot nevis 100, bet 101 - tavs priekšnieks sit plaukstiņas (kaut arī viņam vajadzētu tevi nošaut par dzimtenes nodevību)un prēmē ar puķovku uz krimu vai sočiem

a patiesībā - tavs priekšnieks dabon nagaņaju par plāna neizpildi pie atgriezumiem, aiz kā stāv dīki metalurģiskais kombināts

jo plāna neizpilde ir slikti, bet pārpilde nozīmē vēl sliktāk - tagad kādam jādomā ko darīt ar to simcpirmo metāla sūdiņu - kādam jādomā kā viņu nogādāt otrā padsavienības galā - un vispār kā realizēt, kur bāzt, jo arī tur cilvēki vienkārši taisa plānu

kā rezultātā tas simcpirmais sūdiņš nonāk tur, kur viņam jānonāk - metāllūžņos

un tā nebija tikai pie apstrādes, bet arī pie ieguves - teiksim akmeņogles
tātad - ja tu izdomā pārdzīt plānu, kādam jādabon vagoni, lokomotīves, tās savukārt tiek noņemtas no paikas - kaut kur dienvidos sapūst divi hektāri ar arbūziem un kaut kur ziemeļos līdz ziemas iestāšanai nepeived sienu, kā rezultātā apsprāgst ziemeļbrieži

lūk plānveida ekonomika un viņas rozīnītes - un ne tās vien

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2014-07-27 15:54 (saite)
Neredzu problēmu ar 101 sūdiņa plānveida ražošanu. Tu ražo viņu un uzkrāj ar rezervi. Ja nu notiek kāda avārija vai cehs nodeg, un tad tu kādu laiku nevari ražot to sūdiņu un atkal visa ražošanas ķēde apstājas. Tā vietā, lai izmestu viņu lūžņos, tu noliec viņu noliktavā, kas neko daudz ēst neprasa. Un ja tiešām jau noliktava lūst no tiem sūdiņiem, tad cehs uz laiku var virpot kaut ko citu.

Tavā piemērā es redzu citu problēmu. Tam priekšniekam, kas izdomājis, kā optimizēt procesu, tas pašam ir vislabāk redzams – vai to sūdiņu likt noliktavā, vai pievienot sūtījumam, kā rezerves skrūvi (ja nu 1 sūdiņš ir brāķis), vai nu ir laiks virpot citus štruntus. Bet viņam nebija iespēju nodot to pa atgriezenisko saiti atpakaļ. Jo tam plānotājam institūtā ir visa vara un teikšana. Iespēja uzklausīt kritiku nav paredzēta, jo nav demokrātijas.

Bet plānveida ekonomika ir visur. Jebkurš uzņēmums strādā tieši pēc tādiem pašiem komandekonomikas principiem. Un pat brīvais tirgus ir ar prognozēm, ar plāniem, un uzkrājumiem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]eermaniitis
2014-07-27 16:22 (saite)
tāpēc ka būtība nav skaitlī 100 vai 101 vai 500

būtība ir tajā, ka viss ir saplānots

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2014-07-27 16:28 (saite)
Plāns, tas ir forši. Grūti iedomāties, kā, piemēram, Boeingu ražotājs varētu darboties, ja viņiem nebūtu skaidra plāna, kur dabūt 1001 štruntu, ieskaitot informāciju par šo piegādātāju kapacitātēm, piegādes ātrumu utt. Bet jābūt iespējai šo plānu dinamiski mainīt, ja kaut kas mainās. Šīs iespējas padomju ekonomikā lielā mērā nebija.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]eermaniitis
2014-07-27 16:24 (saite)
mani piemēri ir balstīti uz reāliem gadījumiem iz dzīves

kamēr plānot un plānveida ekonomika ir divas dažādas atšķirības

es zinu kā strādā mūsdienu uzņēmumi ;)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]eermaniitis
2014-07-27 16:26 (saite)
visa atšķirība ir resursu pieejamība un viņu cenā

ja tev vajadzēs vienu transporta vienību - tā ir viena cena, ja divas cita cena

plānveida ekonomikā - nav tādas vienas papildu transporta vienības - tā jau ir cita uzņēmuma transporta vienība, kas nozīmē, ka ja tu viņu paņemsi, cits nespēs izdarīt to, kas viņam jāizdara

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2014-07-27 16:32 (saite)
Ja uzņēmuma kapacitāte ir saražot vienu lidmašīnu mēnesī, tad tas nespēs saražot divas, pat ja cena būs astronomiska. Palielināt izlaidi var, ja paplašina uzņēmumu, kas prasa lielākas investīcijas. Un tam ir vajadzīgs plāns, un visdrīzāk jau gadiem iepriekš noslēgti līgumi, ka šādas lidmašīnas tiks nopirktas.

Neredzu iemeslu, kāpēc plānveida ekonomika nevarētu ņemt vērā visus šos aspektus.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]eermaniitis
2014-07-27 16:36 (saite)
man tiešām grūti diskutēt ar cilvēkiem, kas necenšas domāt ;)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2014-07-27 16:37 (saite)
Paldies par raksturojumu. Jauku tev dienu!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]auksts_entelekt
2014-07-27 18:17 (saite)
Tu gribi ar loģikas palīdzību izskaidrot to, kur nebija nekādas loģikas. Labi, es vēl neesmu galīgi veca, bet labi atceros psrs un to, ka mamma kā taksometra šoferis lēja benzīnu grāvī, jo pēc plāna viņai vajadzēja iztērēt vairāk. Atceros ka mēs gājām vēlēt, kad bija tikai viena partija. Vēl atceros, ka skolā mums stāstīja, ka drīz iestāsies komunisms, kad veikalā viss būs par brīvu un padomju cilvēks ies un paņems tieši tik, cik viņam vajag. Es tad sevi kā bērns ļoti šaustīju, jo man bija skaidrs, ka ja kas tāds notiksies es nebūšu pie timuriešiem, bet gan pie Figūras, jo man gribēsies ar konfektēm piebāzt visas kabatas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2014-07-27 18:30 (saite)
Tās ir emocijas nevis loģika. Šodien arī ES lej grāvī pienu, ja pēc plāna kvota ir pārsniegta, vai met nozvejotās zivis atpakaļ jūrā, ja tās ir par mazām, un zvejniekam var uzlikt sodu.

Es nesaku, ka padomju sistēma bija laba, vai kaut kā mēģinu attaisnot visu absurdu, kas tajā notika.

Bet man vajag statistiku, konkrētu aprakstu, kādi tad īsti bija šis padomju ekonomikas modelis. Kāpēc tas strādāja tik labi vai slikti, cik tas strādāja? Jo tikpat labi var pateikt, ka arī Indijā, kur visi skraida ar plikām pakaļām, bija demokrātija un kapitālisms. Bet kāpēc tur nebija tāda attīstība, kāda bija PSRS?

Kāpēc to zināt ir svarīgi? Tāpēc, ka tagad visi pielūdz Brīvo Tirgu(c), bet bez iedziļināšanās modeļos, tas var novest jebkur. Piemēram, vai esošā banku sistēmā, kas radīja neseno krīzi, būtībā nav tāda pati moral hazard sistēma, kur kritika principā nav iespējama un kur riski nozīmē to, ka vai nu baņķieri vinnē, vai arī tauta zaudē.

Galu galā es uzskatu, ka ES ideja ir ļoti brīnišķīga lieta, bet ir liels risks, ka tieši nepareizi izveidotas banku sistēmas dēļ tā var pārvērsties par nedemokrātisku sistēmu, kurā valdīs stagnācija. Daļēji jau tas ir noticis par spīti saukļiem par tās saulaino nākotni. Bet varu paredzēt, ka pirmām kārtām par to tiks vainotas sociālās programmas, jo "traucē kapitālismam".

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]auksts_entelekt
2014-07-27 18:45 (saite)
piedod, bet man rodas sajūta, ka Tev patīk diskusija diskusijas pēc. Nu tāda sokrātplatoniska gudra padiršana pirtī:)
Ja godīgi, man vienalga, kas valdībā un kāda sistēma, ka tik varu brīvi ceļot, izteikties un nopelnīt "cilvēka cienīgai dzīvei". Neesmu no tiem, kas mirs idejas vārdā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2014-07-27 18:48 (saite)
No diskusijām nemirst. :) Ja neinteresē, tad nepiedalies. As simple as that.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]eermaniitis
2014-07-29 00:49 (saite)
kļūda - indija psrs līmeni sasniedza, kad uzlaida gaisā pirmo kodoleni - šobrīd jau ir apsteigusi un turpina attīstīties

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2014-07-29 09:03 (saite)
Indiešiem vēl kāds strēķītis jāpiestrādā, lai sasniegtu PSRS līmeni kosmosa programmas ziņā. Šobrīd viņi ir tikai nokopējuši pamata tehnoloģijas. Izstrādāt kaut ko jaunu, ko citas valstis vēl nekad nav darījušas – tas būs patiess progress. Lai jau viņiem izdodas!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?