 |
Journal | Friends | Calendar | User Info | Memories |
Dunduka ciba
Es, kā parasti, visu interesantāko nokavēju, bet nu manas divas kapeikas:
1) par labklājību - esošajam rietumvalstu sociālismam priekšnoteikums bija ilgstoša kapitāla uzkrāšana, kura mums nebija iespējama, jo, ta-da-da-da-dā, bija PSRS. PSRS gan neļāva nomirt badā, bet jauniešiem ar ilūzijām labāk nezināt medmāsu algas toreiz, patiešām (un vēl labāk nezināt, ko varēja par to algu nopirkt). Un vēl viena neliela problēma - PSRS nobankrotēja.
2) par interesantumu - jā, tehniķiem toreiz varētu būt bijis plašāks lauks, bet visas interesantākās lietas labākajiem speciālistiem virzījās uz militāro ar visām izrietošajām sekām (невыездной utt.). Toties šobrīd tehniķiem (un ne tikai viņiem) ir visa pasaule vaļā, ir izvēles iespējas.
3) par blatu karjerā un citur - tas pat nav smieklīgi.
Vienīgais labais bija tas, ka man vēl nebija astoņpadsmit, nekādas lēmumu pieņemšanas, nekādas atbildības, šahs, dambrete, futbols, visi iespējamie sporti, lasīt, skatīties un pēc iespējas piedalīties.