Sviesta Ciba |

Dunduks (

dunduks) rakstīja,
@ 2014-07-27 11:33:00

Back in the USSR
Es, kā parasti, visu interesantāko nokavēju, bet nu manas divas kapeikas:

1) par labklājību - esošajam rietumvalstu sociālismam priekšnoteikums bija ilgstoša kapitāla uzkrāšana, kura mums nebija iespējama, jo, ta-da-da-da-dā, bija PSRS. PSRS gan neļāva nomirt badā, bet jauniešiem ar ilūzijām labāk nezināt medmāsu algas toreiz, patiešām (un vēl labāk nezināt, ko varēja par to algu nopirkt). Un vēl viena neliela problēma - PSRS nobankrotēja.

2) par interesantumu - jā, tehniķiem toreiz varētu būt bijis plašāks lauks, bet visas interesantākās lietas labākajiem speciālistiem virzījās uz militāro ar visām izrietošajām sekām (невыездной utt.). Toties šobrīd tehniķiem (un ne tikai viņiem) ir visa pasaule vaļā, ir izvēles iespējas.

3) par blatu karjerā un citur - tas pat nav smieklīgi.

Vienīgais labais bija tas, ka man vēl nebija astoņpadsmit, nekādas lēmumu pieņemšanas, nekādas atbildības, šahs, dambrete, futbols, visi iespējamie sporti, lasīt, skatīties un pēc iespējas piedalīties.

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)

extranjero
2014-07-27 15:54 (saite)

Neredzu problēmu ar 101 sūdiņa plānveida ražošanu. Tu ražo viņu un uzkrāj ar rezervi. Ja nu notiek kāda avārija vai cehs nodeg, un tad tu kādu laiku nevari ražot to sūdiņu un atkal visa ražošanas ķēde apstājas. Tā vietā, lai izmestu viņu lūžņos, tu noliec viņu noliktavā, kas neko daudz ēst neprasa. Un ja tiešām jau noliktava lūst no tiem sūdiņiem, tad cehs uz laiku var virpot kaut ko citu.

Tavā piemērā es redzu citu problēmu. Tam priekšniekam, kas izdomājis, kā optimizēt procesu, tas pašam ir vislabāk redzams – vai to sūdiņu likt noliktavā, vai pievienot sūtījumam, kā rezerves skrūvi (ja nu 1 sūdiņš ir brāķis), vai nu ir laiks virpot citus štruntus. Bet viņam nebija iespēju nodot to pa atgriezenisko saiti atpakaļ. Jo tam plānotājam institūtā ir visa vara un teikšana. Iespēja uzklausīt kritiku nav paredzēta, jo nav demokrātijas.

Bet plānveida ekonomika ir visur. Jebkurš uzņēmums strādā tieši pēc tādiem pašiem komandekonomikas principiem. Un pat brīvais tirgus ir ar prognozēm, ar plāniem, un uzkrājumiem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	eermaniitis 2014-07-27 16:22 (saite)
	tāpēc ka būtība nav skaitlī 100 vai 101 vai 500 būtība ir tajā, ka viss ir saplānots (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

extranjero
2014-07-27 16:28 (saite)

Plāns, tas ir forši. Grūti iedomāties, kā, piemēram, Boeingu ražotājs varētu darboties, ja viņiem nebūtu skaidra plāna, kur dabūt 1001 štruntu, ieskaitot informāciju par šo piegādātāju kapacitātēm, piegādes ātrumu utt. Bet jābūt iespējai šo plānu dinamiski mainīt, ja kaut kas mainās. Šīs iespējas padomju ekonomikā lielā mērā nebija.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	eermaniitis 2014-07-27 16:24 (saite)
	mani piemēri ir balstīti uz reāliem gadījumiem iz dzīves kamēr plānot un plānveida ekonomika ir divas dažādas atšķirības es zinu kā strādā mūsdienu uzņēmumi ;) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	eermaniitis 2014-07-27 16:26 (saite)
	visa atšķirība ir resursu pieejamība un viņu cenā ja tev vajadzēs vienu transporta vienību - tā ir viena cena, ja divas cita cena plānveida ekonomikā - nav tādas vienas papildu transporta vienības - tā jau ir cita uzņēmuma transporta vienība, kas nozīmē, ka ja tu viņu paņemsi, cits nespēs izdarīt to, kas viņam jāizdara (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

extranjero
2014-07-27 16:32 (saite)

Ja uzņēmuma kapacitāte ir saražot vienu lidmašīnu mēnesī, tad tas nespēs saražot divas, pat ja cena būs astronomiska. Palielināt izlaidi var, ja paplašina uzņēmumu, kas prasa lielākas investīcijas. Un tam ir vajadzīgs plāns, un visdrīzāk jau gadiem iepriekš noslēgti līgumi, ka šādas lidmašīnas tiks nopirktas.

Neredzu iemeslu, kāpēc plānveida ekonomika nevarētu ņemt vērā visus šos aspektus.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	eermaniitis 2014-07-27 16:36 (saite)
	man tiešām grūti diskutēt ar cilvēkiem, kas necenšas domāt ;) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	extranjero 2014-07-27 16:37 (saite)
	Paldies par raksturojumu. Jauku tev dienu! (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

auksts_entelekt
2014-07-27 18:17 (saite)

Tu gribi ar loģikas palīdzību izskaidrot to, kur nebija nekādas loģikas. Labi, es vēl neesmu galīgi veca, bet labi atceros psrs un to, ka mamma kā taksometra šoferis lēja benzīnu grāvī, jo pēc plāna viņai vajadzēja iztērēt vairāk. Atceros ka mēs gājām vēlēt, kad bija tikai viena partija. Vēl atceros, ka skolā mums stāstīja, ka drīz iestāsies komunisms, kad veikalā viss būs par brīvu un padomju cilvēks ies un paņems tieši tik, cik viņam vajag. Es tad sevi kā bērns ļoti šaustīju, jo man bija skaidrs, ka ja kas tāds notiksies es nebūšu pie timuriešiem, bet gan pie Figūras, jo man gribēsies ar konfektēm piebāzt visas kabatas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

extranjero
2014-07-27 18:30 (saite)

Tās ir emocijas nevis loģika. Šodien arī ES lej grāvī pienu, ja pēc plāna kvota ir pārsniegta, vai met nozvejotās zivis atpakaļ jūrā, ja tās ir par mazām, un zvejniekam var uzlikt sodu.

Es nesaku, ka padomju sistēma bija laba, vai kaut kā mēģinu attaisnot visu absurdu, kas tajā notika.

Bet man vajag statistiku, konkrētu aprakstu, kādi tad īsti bija šis padomju ekonomikas modelis. Kāpēc tas strādāja tik labi vai slikti, cik tas strādāja? Jo tikpat labi var pateikt, ka arī Indijā, kur visi skraida ar plikām pakaļām, bija demokrātija un kapitālisms. Bet kāpēc tur nebija tāda attīstība, kāda bija PSRS?

Kāpēc to zināt ir svarīgi? Tāpēc, ka tagad visi pielūdz Brīvo Tirgu(c), bet bez iedziļināšanās modeļos, tas var novest jebkur. Piemēram, vai esošā banku sistēmā, kas radīja neseno krīzi, būtībā nav tāda pati moral hazard sistēma, kur kritika principā nav iespējama un kur riski nozīmē to, ka vai nu baņķieri vinnē, vai arī tauta zaudē.

Galu galā es uzskatu, ka ES ideja ir ļoti brīnišķīga lieta, bet ir liels risks, ka tieši nepareizi izveidotas banku sistēmas dēļ tā var pārvērsties par nedemokrātisku sistēmu, kurā valdīs stagnācija. Daļēji jau tas ir noticis par spīti saukļiem par tās saulaino nākotni. Bet varu paredzēt, ka pirmām kārtām par to tiks vainotas sociālās programmas, jo "traucē kapitālismam".

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	auksts_entelekt 2014-07-27 18:45 (saite)
	piedod, bet man rodas sajūta, ka Tev patīk diskusija diskusijas pēc. Nu tāda sokrātplatoniska gudra padiršana pirtī:) Ja godīgi, man vienalga, kas valdībā un kāda sistēma, ka tik varu brīvi ceļot, izteikties un nopelnīt "cilvēka cienīgai dzīvei". Neesmu no tiem, kas mirs idejas vārdā. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	extranjero 2014-07-27 18:48 (saite)
	No diskusijām nemirst. :) Ja neinteresē, tad nepiedalies. As simple as that. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	eermaniitis 2014-07-29 00:49 (saite)
	kļūda - indija psrs līmeni sasniedza, kad uzlaida gaisā pirmo kodoleni - šobrīd jau ir apsteigusi un turpina attīstīties (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	extranjero 2014-07-29 09:03 (saite)
	Indiešiem vēl kāds strēķītis jāpiestrādā, lai sasniegtu PSRS līmeni kosmosa programmas ziņā. Šobrīd viņi ir tikai nokopējuši pamata tehnoloģijas. Izstrādāt kaut ko jaunu, ko citas valstis vēl nekad nav darījušas – tas būs patiess progress. Lai jau viņiem izdodas! (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Navigate: