(bez virsraksta) @ 19:30
kad ir bijis mierīgākais un harmoniskākais periods tavā dzīvē, lai arī tobrīd tu varbūt nedomāji, ka tā ir laime?
| | Add to Memories | Tell A Friend
Nepabeigtā dienasgrāmata |
|
24. Novembris 2010(bez virsraksta) @ 19:30kad ir bijis mierīgākais un harmoniskākais periods tavā dzīvē, lai arī tobrīd tu varbūt nedomāji, ka tā ir laime? | | Add to Memories | Tell A Friend CommentsНет-нет, я уже знаю, я знаю что юность закончилась.
Теперь я могу только вспоминать. А я помню: Тогда и там, в юности, я не чувствовал себя счастливым, Мне казалось наоборот, что все сложно: Меня не понимают, меня не слышат. Но теперь-то я знаю, что там и тогда было счастье... А тогда я ничего не знал, зато я так всего хотел, Как же я ждал тогда чего-то. Но мне казалось, и я слышал что меня зовут... Сон,
приснилось мне, Что я воюю в чужой стране. Враг, неравный бой, Я ранен в голову, я герой! Но вот, Чувствую я, Это конец! Но вот, я ухожу... Осколки девичьих сердец Хрустят У меня под ногами!
(Reply to this)
(Parent)
Mierīgākais diezvai, bet harmoniskākais tas bija noteikti.
Kad aktīvi ņēmu talkā narkotikas (~1999 - 2006) Mierīgs laikam - neviens. Manas iekšējās nepārtrauktās drāmas gluži dabiski iznīcina jebkādu harmoniju.
Tas, kuru neatceros, jo kopsh sevi atceros - es vienmeer ciinos ar kaadu probleemu. Pirmais kurss LU veesturniekos bija burviigs...
2008. gads. Bet kaut kādā savādākā ziņā arī šis gads,jo esmu iemācījusies radīt sevī laimes sajūtu arī tad, kad tam nav īpaša iemesla.
Tobago. Iepriekšējā vakarā iepazīta nēģeriete man pludmalē smērēja muguru, mēs pīpējām kāsi, dzērām lētu alu, runājām, klusējām, kniebāmies, gulējām un mums bija pilnīgi vienalga kas notiks rīt. Fonā šalca jūra, palmas un nedaudz tālāk kāds atskaņoja kalipso.
(Reply to this)
(Thread)
Vēl nebija bērni ne man, ne draugiem, pēc darba braucām uz jūru spēlēt volejbolu un dzert alu, brīvdienās sakāpām moskvičā un žigulī un braucām pa Latviju
Bet ja nevis periods bet brīdis, tad tās 4 dienas Kenijā nekurienes vidū Indijas okeāna krastā, vēja pūķošanai nepietika un es lasīju 100 vientulības gadus
(Reply to this)
(Thread)
Tobago es paralēli mirklīgai laimei lasīju Mīlestību holeras laikos. 100 vientulības gadus lasīju Filipīnās. Šīm grāmatām piestāv sakarsis, mitrs gaiss un lēts alus. :)
Iespējams, tāpēc tie 100 vientulības gadi man ne pa kam negrib nobeigties lasīt :D pārāk auksts gaiss!
(Reply to this)
(Parent)
2006.gada oktobris, 2007.gada ziema, 2008.gada vasara, ipasi 30.-31.julijs, kad svineju dzimsanas dienu engure, gatavoju est draugiem, mes uz terases visi pieedamies un piedzeramies , nakamaja diena brokastis varijam uzputeni, pecpusdiena tacka vedam alus pudeles uz ciema veikalu, pa celam klausijamis uz magisa zdrastvuj malcik bananan , dejojam, tur iepazinamies ar kaut kadu dzekinu pie kura vakara gajam pirti , mums bija daudz sangrija un jura kur peldet.
2009.gada vasara, kad mums bija cehs. aij, man visu laiku pa lielam ir miers un laime, ja ta paskatas, vai ari, ja nav, tad es izdaru ta, lai ir. es skatos uz šo jautājumu jau 10 min un vispār viņu nesaprotu, nevaru atcerēties neko līdzīgu, vot, tas ir reāls sapisiens. vai arī tas ir nepareizs jautājums un ne visi cilvēki ir laimīgi mierā un harmonijā. es vislabāk jūtos mūžīgajās dzīrēs (sekss nav obligāti), ceļojumos un kad es kaut ko izdomāju kas pašai patīk.
(Reply to this)
(Thread)
Laimes sajūta vienmēr ir nākusi tuvībā ar dabu un visbiežāk tieši vienatnē un kalnos (Latvijas mežos gan arī).
Bet par mieru to ne vienmēr var nosaukt- visa tā kalnos kāpšana un garā iešana tomēr mēdz būt diezgan nemierīga. Bet tas nu gan- miers, harmonija un laime man nekad neasociējas ar cilvēku bariem - vai nu vienatne vai divatne, ne vairāk. |
|
Powered by Sviesta Ciba |
Nepabeigtā dienasgrāmata |
|