5/1/11 12:29 pmīsāko stāstu konkurss: man rokā bija nazis, vai tev ir plāksteris? un saplēsu glāzi. tagad eju mājās.un vēl man ir grandiozs, vienkārši milzīgs bardaks apkārt, nu, tur pusizdzertas kafijas, piecas segas apkārt, kleitas pa grīdu un datorkastes, jostas un konfekšu papīriņi, un auskari, liekas, ir katrā stūrī. un vispār, marš pie darba, sasodīts. no otras puses, ir tik auksti, ka nevar neko izdarīt. man it kā patīk rīti/dienas sākuma daļa, bet tad vienmēr ir auksti. no otras puses, auksti ir arī vakarā un pa dienu. un vēl, kamēr klausos Džimiju H. un Purple Haze (jo pie šādas mūzikas jau nevar pamācīties, vai ne), jāpieraksta pēdējo dienu galvenais secinājums: es pazīstu ārkārtīgi krutas meitenes. nu tā, ka vienkārši wow, tādas beibes ar iekšām, kuras ir ārprātīgi gudras, skaistas un, nu nez, iznesīgas. nav jau brīnums, ka pēdējās nedēļas laikā esmu satikusies gandrīz tikai ar meitenēm. ir daži ļoti patīkami puiku izņēmumi, bet, kā sacīt jāsaka, izņēmums apstiprina likumsakarību. vienvārdsakot, neraugoties uz nozagtu laptopu, pazaudētu maku un visādām ķibelēm, pēdējā nedēļa bija viena no brīnišķīgākajām nedēļām ever. un nākamnedēļ būs Liepāja, teātris un 4. maijs un koncerti, tā ka viss turpinās. trešais pavasaris šogad ir foršākais pavasaris. |
running to stand still
there must be a light that never goes out
4/13/11 06:44 pmlaimīgas dienas ar something strange is going on noskaņu gaisā. ne priekšnojauta, ne mistiskās trīsas, laikam vienkārši iekšējs nemiers, sak, ja mēs jau tagad esam tik tuvi, kas notiks tālāk.laikam metīšu nost teātri otrdienu vakaros, nu tas fiziski nav iespējams. ja esi skolā no 8.30 līdz sešiem vakarā, nu, pēc tam fiziski nav spēka uzsēsties uz riteņa un kaut kur braukt. un tā pa pusei kaut ko darīt ir stulbi. un vakar bija tik viegli, viegli; kaut kā liekas tik vienkārši pavisam tieši un atklāti pateikt visu, kas uz sirds, pat esot skaidrākam par avota ūdentiņu. tas laikam ir labi, ne. |
4/6/11 01:22 pmgribēju gulēt tā mazliet, mazliet, bet visus modinātājus nogulēju, kā izrādās, divu stundu miegs iepriekšējā naktī un pilnīgi aizpildīta diena padara ļoti, ļoti nogurušu. vakar bija ļoti skaists džeza vakars, pēc kura mēs vēl izbraukājām visu pilsētu, mācījos visādus riteņu trikus un vispār jo dienas jo vairāk novērtēju citus cilvēkus, it sevišķi draudziņu. tik jocīgi, kā viss var mainīties, galu galā, viss jau ir mainījies kādas reizes trīs. bet tas tuvums paliek, un tas ir tik satriecoši.es vienmēr jūtos tik ļoti, nez, vainīga, ja sanāk gulēt ilgāk par astoņām stundām. nez, ko tagad ar to vainas sajūtu iesākt. |
3/30/11 08:09 amvismaz beidzot sapratu, kas vainas, t.i., kāpēc vienmēr pamostoties tik auksti. tas tak vienkārši tāpēc, ka guļot cilvēks nekustās, un tas siltuma zudums ir diezgan ievērojams. mazliet smieklīgi, draudziņš vienmēr ir ļoti, hmm, karsts no rītiem, bet es mostos kā ledusklucis. būtu jāmēģina gulēt saulē, štoļi.nu labi, un tagad man būs eksāmens. shiiiiiiiiiiiiiiiiiit. |
3/23/11 02:19 pmšodiena kā diena no Beirut klipiem. saule, kleita, pārkārtota istaba (un tāpēc milzīgs deju placis istabas vidū), vakardienas ballīte prātā (pirmo reizi taisījām ballīti pie mums, ļotiļotiļoti, man vispār patīk taisīt ballītes), puķes un visādi jauki cilvēki bija ciemos uz pusdienām, un tagad es beidzot esmu viena pirmo reizi pa krietnu laiku, un ir ļoti, ļoti.laikam jau rītdienas cities&cultures lekcijai ņemšu līdzi Beirut. (mums ir jāprezentē kāds darbs, dziesma, filma, etc, kas ir ļoti nozīmīga personīgā līmenī.) jo galu galā visas tās akadēmiskās gudrības un tas, ko tu dari ikdienā savās studijās, darbā, etc, nu, tam taču nav nekādas jēgas, ja tu neesi šeit un tagad. un tāpēc Elephant Gun un Postcards from Italy ir tas, kādai būtu jābūt dzīvei. |
3/11/11 08:07 pmmūžīgs paldies un nebeidzamas fanfaras tam, kurš aizsāka zumbu. stundu ilga lēkāšana turpu šurpu tiešām ir funfunfun, kvīīī. tagad gan jāsavācas, jāuzraksta atskaite un jāiet ciemoties. |
2/21/11 10:42 pmvēl jāizlasa šovakar Aristotelis, bet pēc ''M'' noskatīšanās neko diez ko negribas darīt. pēc filmas ilgi stāvējām ārā un diskutējām ar biedriem, kāpēc filma joprojām 'strādā', un vismaz manā gadījumā tas ir tāpēc, ka M ir par manām bērnības bailēm. man ir nenormāli bail no cilvēkiem, kurus es nepazīstu, nu, uz ielām un tā, vienreiz tramvajā, piemēram, uznāca bailītes, ka cilvēks man aizmugurē grib iedurt dunci mugurā, tāpēc pārsēdos. un M, nu, tā filma taču ir par to, ka tu nekad nezini, kādas psihas lietas darās tava kaimiņa prātā. un ka tie maniakālie bērnu slepkavas var būt ļoti normāli cilvēki, un tas jau neko daudz nav mainījies.un tagad es klausos Moriseju un mēģinu saņemties kaut ko darīt. bet man bija gara, gara diena, kurā es secināju, ka vajadzētu vairāk sportot un vairāk fotogrāfēt, bet laika tā īsti nav ne vienam, ne otram. trešdien loģikas eksāmens, nepatīkami, protams, bet ko tur daudz. |
2/16/11 09:42 pm - par to, ka cilvēks tomēr ir viena sasodīta sistēmatātad, kamēr jums tur sniegi un kupenas, un aukstums, mums ir pavasaris. nu labi, visi gan iebilst, ka šis nav nekāds pavasaris, bet man +7 liekas tāds marta-cienīgs laiks, un tad jau pufaika jānomaina pret rudens/pavasara mēteļiem un kurpītēm, un, vienvārdsakot, ir taču forši. un acīmredzot arī manam ķermenim liekas, ka ir pavasaris, jo jau ceturto gadu pēc kārtas bez kāda īpaša un acīmredzama iemesla es vienkārši zaudēju svaru. kad savu jauno novērojumu pastāstīju biedriem, kas mācās visādas sarežģītas lietas, kā psiholoģiju, fiziku, medicīnu etc (jā, es te retais humanities studentiņš), viņi mani apgaismoja, ka tas esot tāds evolūcijas triks acīmredzot. pavasarī ir laiks meklēt partneri un taisīt bērniņus, līdz ar to meitenes cenšas izskatīties pēc iespējas smukāk (=> pazūd svars, kaut kāds pēkšņs starojums, utt), savukārt puikas it kā ēd vairāk pavasarī, jo cenšas izskatīties stiprāki un vīrišķīgāki.vienvārdsakot, neuzķeraties, ja, tā tik daba ar mums trikus spēlē. svars tik un tā nāks atpakaļ, spēciņi pazudīs un miegs vienā brīdī arī sāks nākt nenormāli. |
2/14/11 11:48 amman liekas, tagad kaut kā to starpību var tik labi just. tas, kā bija pagāšgad ap šo laiku - mēs ar kint. skatījāmies Love Song for Bobby Long, tur, liekas, vēl bija ieva un paģiras, jo bija nenormāli traka ballīte, nejauciet šņabi ar antibiotikām, bērni, un tad tagad ir tik ļoti daudz mierīgāk. man ir mierīga dzīve, paradumi un jau izveidojušās tradīcijas, reizēm mēs arī ejam ballēties, bet tad viss ir mierīgi, vakari beidzas savās mājās, nevis citu. tā jau laikam notiek, mainās prioritātes un ballīšu vēlmītes, un tad tagad liekas foršāk vakarā rakstīt vai lasīt, nevis iet ballēties. cita starpā pie manis tagad vairākas dienas palika ciemiņš, un ir tik forši vispār dzirdēt kādu citu guļam. mēs reizēm ar arju atstājam abas savas durvis vaļā, lai varētu no rīta vieglāk piecelties un būtu siltāk, bet tā vispār mēs viena otru parasti baigi netraucējam. un tad ir tā forši, ka ir vēl kāds apkārt.nu labi, vispār man nav ko teikt. es ātri nomazgāšu traukus un braukšu uz skolu. priecīgu V-dienu arī jums. |
2/8/11 11:52 pmuz absolūti pozitīvas nots: man bija ļoti skaista diena. ar visu celšanos septiņos, lekciju rīta agrumā, loģiku un literatūras vēsturi, ja tā to var nosaukt. un galu galā vakarā bija pirmā teātra nodarbība, kas ļoti, ļoti aizrāva, sajūsmināja un vispār iedvesmoja. ko tur daudz, man vajag kaut ko radošu, un cik tad var apgleznot/apzīmēt sienas. turklāt vietas uz tām sienām vairs diez ko nav. (bet, ja es beidzot atrastu skaistu pastveidīgu krāsu, es varētu kārtīgi uzzīmēt to pulksteni. ja jūs zīmētu pulksteni uz sienas, kādu laiku tas rādītu? manējais, piemēram, pilnīgi noteikti rādītu 3, jo lielākoties tajā laikā es esmu nomodā gan dienā, gan naktī, un tas ir ļoti, ļoti skaists brīdis) un vēl šodien bija ļoti skaista saule, jo kas viņiem ir februāris, mums liekas pavasaris. nu labi, vismaz man liekas pavasaris. rīt bruņošos ar saviem cv eksemplāriem un iešu centra izpētē, visi turklāt šajās dienās kaut kur brauc, t.i., Arja brauc slēpot, Markuss aizbrauca mājās un draudziņš vispār sāk kaitināt ar savu, nezinu, būšanu/nebūšanu. līdz ar to vēl jo priecīgāka liekas iespējamība, ka nedēļas nogalē būs ciemiņš. un vēl svētdien būs arī filmskrīnings kinomuzejā ar dzīvo mūziku un smuko pasniedzēju. kāpēc es to visu stāstu? jo liekas, ka, iespējams, nav jau nemaz tik traki. un ka nevajag milzu lietas, lai būtu labi - man nav lielu problēmu mājās labi pavadīt laiku pat ar superierobežotiem līdzekļiem, bet šeit kaut kā vēl nebija sanācis atrast iepriecinošu veidu. un tagad, liekas, teātris varētu ļoti, ļoti palīdzēt. |
2/4/11 09:07 pmmazliet džoanbaeziska smeldze un mazliet gribas beidzot pielikt to Arjas dāvāto diskobumbu pie sienas, un vēl es laikam palieku tiešām veca, bet piektdienas vakaram daudz aizraujošāk liekas noskatīties beidzot The Graduate un uzrakstīt savu cities&cultures tipa eseju, tipa radošo darbu. jāapraksta pilsēta, bet vairāk Kalvino, nevis akadēmiķu garā. un vēl nākamnedēļ sākas teātra nodarbības, ko iemainīju pret dziedāšanu, tik ļoti gribas kaut ko, nezinu, dzīvu un radošu ikdienā.bet vispār.. šodien sapratu, kas ir mana lielākā problēma. es varu radīt noskaņu, viss viens, bildēs, stāstos vai virtuvē, bet tam bieži nav nekāda satura. un es nezinu, vai tam ir kaut kāda jēga, pat ja man saka, ka ar mani jūtas droši un mierīgi. un vēl, kamēr es atceros un neesmu aizmirsusi, pēdējā laikā atceros tikai lietas, ko uzrakstu uz rokas, vienvārdsakot, mums visiem bija jālasa viena un tā pati grāmata, un tik forši/jocīgi, ka ar draudziņu pasvītrojām vienus un tos pašus teikumus un stāstus. un vēl es pēdējā laikā bieži nepabeidzu iesāktus teikumus. t.i., es tā daru vienmēr, bet tagad biežāk kā parasti. tāda pavasara sajūta vispār, šodien pat vilku vasaras minisvārkus, t.i., tie vienkārši ir mazliet plānāki par citiem. bet pavasarim taču vēl nav pienācis laiks. |
1/28/11 03:55 pmpēdējā laikā, nez, prokrastinācijas vai kādu citu iemeslu dēļ diezgan daudz sanāk diskutēt par stilu un tādām lietām. man vienmēr licies, ka tas, kā es ģērbjos, nu, tas ir diezgan random - man kaut kas patīk, es to iegādājos un iemetu skapī. reizēm pat pēc tam sanāk uzvilkt, reizēm nē, bet parasti vienīgais, pēc kā es vados, ir apģērba cena - man drausmīgi nepatīk tas uzcenojums, tāpēc humpalas, manuprāt, ir viena no labākajām lietām ever. bet, ja sāk skatīties tā konkrētāk, es esmu ļoti kleitu un svārku meitene, bikses pēdējo reizi, liekas, vilku pagāšnedēļ, bet šeit vien man ir kaut kādas 8 kleitas, bet mājās ir vēl vismaz divtik daudz. ar svārkiem ir apmēram tas pats, un vispār šeit ir vieglāk nēsāt svārkus un kleitas - nav tik auksts. un tad vēl ir visas tās žaketes un blūzītes, man vispār nav neviena paša džempera, tikai jakas. bet ko nu par to, es šodien iegādājos twister un novilku Star Wars, mīļo sīrupiņ, vai tas ir normāli, ka semestra beigas es tiešām atzīmēju visnotaļ nūģīgā veidā? jo šī, visticamāk, un pirmā un pēdējā ne-mācību nedēļas nogale vismaz tuvāko mēnešu laikā, un paskat, es pat negribu iet ballēties, es gribu, lai nāk pie manis ballēties. hmzz.un vēl laikam es pamazām apgūstu feikošanas spējas, un man tas nepatīk. vismaz ne mācoties valodu vai tādas lietas, es laikam palēnām kļūstu par paidžuku. |
1/23/11 11:19 pmvakar bija brīnišķīga 90to gadu ballīte ar Vengaboys, un, kā izrādās, mums skolā ir brīnišķīgs vietējais dīdžejs. un šodien ir lēna mācību, filmu, seriālu un miegainu sarunu diena, un stulbais Windows beidzot ir attapies, ka palūk, your windows is not genuine, stulbie naudaskāsēji. tikko noskatījos Usual Suspects, tiešām kruta, un tagad, liekas, skatīšos Taxi Driver, jāsāk lāpīt savi melnie caurumi kinovēsturē. un vēl es šodien apēdu visu burkānu kasti, atcerējos, ka pārāk daudz burkānu var pat būt nāvīgi, sabijos un nomierinājos, jo tik daudz nu tiešām tur nebija.un vēl es gribētu parādīt mūsu filmklubiņā Vai viegli būt jaunam?, bet tikai nevaru atrast internetos ar subtitriem angliski. |
1/22/11 08:58 pmiespējams, ka es esmu savā mūžā redzējusi pārāk daudz nouvelle vague filmas, iespējams, tas vienkārši ir Čehovs, ko es pēdējā laikā lasu, bet kaut kā viss pēdējā laikā liekas sakāpināts un tai pašā laikā ļoti mierīgs. diezgan pretrunīgi, bet laikam beidzot laiks to sev atzīt kā savu dabu. Čehova varoņi visu laiku runā par to, kā sasniegt kaut ko lielu un diženu, par to, cik svarīgi ir būt lielam un diženam, ka tikai tādi cilvēki kaut ko nozīmē, un vienīgais, ko es, piemēram, šodien esmu varējusi izdarīt, ir dažu seriālu paskatīšanās un divas ēdienreizes. jo nav jau vairs tie gadi, lai cik absurdi tas izklausītos - pēc ballītes līdz sešiem rītā es pavisam kārtīgi varu pamosties tikai ap četriem pēcpusdienā, un tagad beidzot sāk parādīties spēciņi kaut ko darīt. tā nu es tikko sataisīju filmu klubiņa mailinglist'i un sakārtoju vēl dažas lietas, galu galā ir grūti darīt kaut ko produktīvu, ja reiz vakar tik aktīvi svinējām manu vārda dienu. draudziņš pat uzcepa kūku, lai arī pēdējās dienās abi esam mazliet kā uz adatām. vainoju pie tā Čehovu un nouvelle vague, bet tagad it kā visam būtu jābūt kārtībā. nav vairs nekādu lielo klupšanas akmeņu, par kuriem noteikti jāparunā, tā ka nākotne rādās vieglāka. drausmīgi pietrūkst māju sociālās dzīves, joprojām. vakar draudziņam stāstīju, ka man ir apnicis vēlreiz un vēlreiz no jauna iepazīties, jo nu hallooo, es tikko no pilnīgas nulles izbūvēju sev jaunu draudziņu un paziņu loku, ar kuriem iet ballēties, iet uz kino un iet fotoekskursijās, un vēlreiz sākt to visu smalltalku un sava vārda saukšanu pa burtiem.. nu jā. bet laikam jau nav nekāda īsākā, vieglākā ceļa, vai ne. jebkuras attiecības ir milzīgs darbs, un tas vienmēr prasa saņemšanos, sev pāri pārkāpšanu (man joprojām nepatīk piedraudzināt pašai cilvēkus tai pašā feisbukā, bet ja reiz garais, seksīgais peldētājs, ar kuru vakar līdz teju pussešiem runājām par kaķīšiem, sunīšiem un amsterdamu, mani nepiedraudzina, tad laikam tas pašai ir jādara, vai ne) un vienkārši, nu, saņemšanos, jā.nu jā, un vēl es cenšos, tik tiešām cenšos kļūt labāks, savāktāks cilvēks, nespert ārā visu, kas uz mēles, un piedomāt pie tā, cik nenormāli es tomēr spēju sāpināt citus, bet arī tas ir milzīgs darbs. mīļo sīrupiņ, vai dzīvei tiešām jābūt tik sarežģītai vai tā vienkārši tikai mana uztvere? |
1/16/11 08:49 pmšodien bijām uz Tropu muzeja izstādi par Ķīnu un pēc tam tematiski pusdienojām ķīniešu restorānā, tā jau izstādei nekādas vainas, tikai gids runāja tikai vietējā valodā, bet draudziņš bija piesolījis angļu valodu, tējas došanu un bērnu spēlītes, bet nekā no tā visa nebija. no otras puses, vismaz piecēlos agrāk par pusdienlaiku, kas jau ir sasniegums, it īpaši svētdienai. bet vispār ir traki, man jau krietnu laiku ļoti sāp pleci un kakls, nevaru saprast, spilvens pie vainas vai plecu soma. es jau tā esmu upurējusi ziemai stilu un ievākusies pufaikā, mīļo sīrupiņ, lūdzu neliec man atteikties no plecu somām un atgriezties pie mugursomām.un vēl es visu vakaru mācos valodu, pamazām, palēnām man pat iepatīkas. šī valoda ir ļoti raupja un lielākoties izklausās dusmīgi, bet tur ir savs šarms. |
1/15/11 02:10 pmvienvārdsakot, man ir jauna problēma dzīvē: pēdējās dienās, izejot no mitekļa un visu jau kavējot, es saprotu, ka sasodīts, nenormāli gribas ēst. tāpēc tagad, pirms iešanas šopingā (nopietni, man nav vairs zābaku un t-kreklu, kaut kas ir jādara lietas labā), es paēdīšu, kamēr atceros. cita starpā mums ceturtdien bija ļoti labs filmu klubiņa iesākums ar diskusijām un vēl nez ko līdz pat pusnaktij, un es smukiem puikām stāstīju, ka filma taču ir par mīlestību. vakar bijām uz improvizācijas teātri, vai manu vai, tas bija tiešām ekselenti, un man pat sāk likties, ka varbūt pašai kaut kas tāds jāsāk darīt. smieklīgi taču - ventspilī pat bija tāds pulciņš, bet šeit man par kaut ko tādu būtu jāmaksā 180 eiro. lai nu kā, vakar bija smieklīgi, kad tikām atpakaļ, vairs tik smieklīgi nebija, jo mūsu stāvā bija ballīte, kas bija superstulba un viss gaitenis ar stikla lauskām, jo sadzērušies puikas domāja, ka ir forši sist pudeles pret sienām un tā. un šodien visi nez kāpēc nenormāli kulturāli un pa pāriem iet uz muzejiem, pavisam nopietni. un es te sēžu, joprojām rakstu par ceturtdienu un augšupielādēju bildītes, un tad gan viss, jāiet iepirkties.galvenais ir atcerēties paēst, kā arī neiet ārā slapjiem matiem. kaut kā pēdējās dienās problēmas ar šiem diviem punktiem. |
1/12/11 11:22 pmmani skolasbiedri ir viennozīmīgi interesanti cilvēki. piemēram, kaimiņpuika mihaēls/maikls, kura vecāki, ņemot līdzi visus bērnus, pirms 12 gadiem pārcēlās uz Indonēziju un tur dzīvo joprojām. tagad viņam ir septiņpadsmit, un viņš pirmo reizi mūžā dzīvo viens pats, tb, arī pirmo reizi mūžā viņam ir jārūpējas pašam par savu pārtiku, kārtību un visu pārējo. es un daudzi mani draugi visu mūžu ir skaitījuši kapeikas, par pēdējo naudu gājuši uz kino un grabinājuši santīmus nocenotam vīnam tā, lai pietiek pēc tam arī mājupceļam, un mihaēlam, piemēram, nesen bija liels pārsteigums par to, ka, ja atstāj traukus izlietnē uz vairākām dienām, tur rodas pelēkas un pūkainas lietas. viņu mājā vienmēr ir bijusi mājkalpotāja un viņam joprojām liekas, ka virtuve ir tikai sieviešu lieta, un, lai cik ļoti man reizēm gribētos uz šiem poor little rich kids skatīties tā kā no augšas, nesanāk taču. tā jau puika ir foršs, izņemot brīžus, kad mēģina mani pārliecināt, ka metāls ir labākais mūzikas žanrs pasaulē, turklāt viņam patīk nēsāt t-kreklus ar pūķiem un nāvītēm virsū, bet, ja nopietni, nav jau nekas traks. vienkārši reizēm ir pārsteidzoši, cik lielas ir pieredžu un bekgraundu atšķirības. |
1/7/11 11:51 pmnu labi, šodien ir forši, jo viens no skolas foršākajiem puikām tikko bija atnācis ciemos pie manis, nevis pie istabbiedrenes, un tas ir pacilājoši, teiksim tā. turklāt - nezinu, varbūt viņš maskējas, bet tomēr - izskatās, ka viņš pat nav gejs. omgz. fanfaras un aplausi, varbūt es saistu arī citus cilvēkus, ne tikai gejus, potenciālos priesterus vai mūkus un/vai idiotus, kretīnus un želejgalvas. pat ja mēs tikai ejam uz kino un neko nedarām, nu ir taču reizēm vajadzīga zīme, ka ir arī sakarīgi un funkcionāli puikas tur, ārā.ko nu par to, tagad jāiet gulēt, jo rīt no rīta jābrauc uz Ikea, un kaut kas man saka priekšā, ka tā būs ellllllllllllllllle. un tam labāk ir sagatavoties ar normālu miedziņu. |
1/4/11 12:17 amgara, gara diena. pirmā nīderlandiešu valodas nodarbība, kurā viss notiek tik ātri, jo lai arī it kā iesācēju klase, visi tur ir vai nu vācieši, vai arī jau kaut ko saprot no tās valodas, līdz ar to viņiem ir vieglāk, līdz ar to viņu ir vairāk un viņiem ir pārākums, jo viņi to vismaz izpauž, līdz ar to temps ir idiotiski ātrs. nu tak nav normāli, ja pirmajā valodas nodarbībā viss jau ir tajā valodā. uz labās nots jāsaka, ka atradām šodien labāko veļasmašīnu (jā, nopietni, man tās liekas superīgas ziņas), pieteicos dziedāšanas kursiem februārī, jo ļoti gribas socializēties ārpus skolas, sākām kalt drēbju plānus skolas kankana ballītei nākamotrdien un ar draudziņu visu dienu vazājāmies apkārt. vakarā bija kopāsanākšanas vakariņas, visādas ņammas un mācos random vārdus no biedriem, es jau māku apmēram pateikt hoe haat het un ik gaat je, un visnoderīgākais vārds, ko draudziņš man šodien iemācīja, ir gans, kas nozīmē zoss. un tagad ātri iemācīšos ciparus, palasīšu vēl mazliet un iešu gulēt. rīt jāiet meklēt skapis, ļoti sāp pleci no stulbās laptopsomas, loģikas rezultāti joprojām nav zināmi, un vakar bija tik silts, ka vilku kedas. arja mācās franču valodu, varu kaut ko atkārtot, tulkojot un skaidrojot viņai, un vismaz markuss ir manā dutch klasē. un vispār āāā, mani biedē tas, ka tagad šitā būs veselu mēnesi. es nezinu, ko viņi gaida, bet acīmredzot mēneša beigās man ir jāmāk brīnišķīgi runāt.ai, nu, nafig es pieteicos šai valodai. un tas savukārt man atgādināja, ka šodien pirmo reizi kāds ieminējās par slaveno Robert M., bērnu izvarotāju no LV. and now back to work, everyone. |
12/26/10 10:24 pminteresants svētdienas vakars. you'll meet a tall dark stranger, lai arī skatāma, diez ko neuzrunāja, man vispār vudijs alens nepatīk, it sevišķi kopš viņš pārcēla filmas uz Londonu, Rīgas panorāmas rats gan ir diezgan foršs, it sevišķi tumsā, un man ir (atkal) sācies Mumford&Sons periods.un vēl ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} nistagms lika pateikt (jo viņam nav datora), ka Ziemassvētku sajūta viņam beidzot radās makdonaldā. cilvēku rosība, gaismiņas, krāsiņas un mūziciņa. |
Powered by Sviesta Ciba