vienvārdsakot, man ir jauna problēma dzīvē: pēdējās dienās, izejot no mitekļa un visu jau kavējot, es saprotu, ka sasodīts, nenormāli gribas ēst. tāpēc tagad, pirms iešanas šopingā (nopietni, man nav vairs zābaku un t-kreklu, kaut kas ir jādara lietas labā), es paēdīšu, kamēr atceros. cita starpā mums ceturtdien bija ļoti labs filmu klubiņa iesākums ar diskusijām un vēl nez ko līdz pat pusnaktij, un es smukiem puikām stāstīju, ka filma taču ir par mīlestību. vakar bijām uz improvizācijas teātri, vai manu vai, tas bija tiešām ekselenti, un man pat sāk likties, ka varbūt pašai kaut kas tāds jāsāk darīt. smieklīgi taču - ventspilī pat bija tāds pulciņš, bet šeit man par kaut ko tādu būtu jāmaksā 180 eiro. lai nu kā, vakar bija smieklīgi, kad tikām atpakaļ, vairs tik smieklīgi nebija, jo mūsu stāvā bija ballīte, kas bija superstulba un viss gaitenis ar stikla lauskām, jo sadzērušies puikas domāja, ka ir forši sist pudeles pret sienām un tā. un šodien visi nez kāpēc nenormāli kulturāli un pa pāriem iet uz muzejiem, pavisam nopietni. un es te sēžu, joprojām rakstu par ceturtdienu un augšupielādēju bildītes, un tad gan viss, jāiet iepirkties.
galvenais ir atcerēties paēst, kā arī neiet ārā slapjiem matiem. kaut kā pēdējās dienās problēmas ar šiem diviem punktiem.