7/14/18 12:07 pmes jau biju aizmirsusi, ka bibliotēkā, pievienojoties viņu tīklam, protams, tu nevari tikt pie rakstiem caur savu datoru, tev vajag izmantot viņu datorus, lai kaut ko varētu atrast. |
running to stand still
there must be a light that never goes out
5/23/17 03:20 pmdabūju lielu, foršu grāmatu, kur beidzot pirmo reizi ir kaut kas sakarīgs uzrakstīts par mašapiem. jūtos kā tāds mazs bērns, kas dabūjis jaunas rotaļlietas. |
1/10/16 08:27 pmgadu gaitā studijās pamazām esmu iemācījusies arvien vairāk apvienot to, ko es negribu darīt, ar to, ko gribu darīt. proti, tā kā es gribu šobrīd skatīties netflix un grimt pārdomās par popkultūru, taču jāraksta referāts, fonā esmu uzlikusi MTV Hits, kur šajā stundā pamatā iet Taylor Swift uz riņķi, skatos Daredevil un sāku rakstīt par maskulinitāti šajā seriālā.vilks paēdis, un kaza dzīva. un varbūt arī šo sesiju pārdzīvošu. |
6/4/15 08:06 pmtā kā neviens, izņemot kluso okeānu, ar kuru mēs jau tā regulāri saskandinām glāzes čomskī, pat neiesaistās manos komentāros, ka vajadzētu kolektīvi iedzert, turpināšu pierakstīt vien to, kā man (ne)iet. piemēram, vakar aizgāju uz eksāmenu, domāju, ka būs par strukturālismu, krievu formālismu, maiju upurēšanas tradīcijām (tā gan ir ļoti interesanta tēma, starp citu) un lielām idejām, bet bija vairāk par šumeru ķīļrakstu un japāņu kaligrāfiju.oh well. |
6/16/13 12:56 pmspriežot pēc manas uzvedības pēdējās divās nedēļās, yolo ir kļuvis par manu moto.vakar, piemēram, bija dormfest: tāds kā festivāls kojās, mums ir milzīgs pagalms vienas ēkas aizmugurē, un tad tur vakar sākām iedzert no četriem pēcpusdienā līdz diezgan vēlu. bija direktore, bija pasniedzēji, bija mana bdarba vadītāja ar bērniem un vīru, bija visādi cilvēki un studenti, un viss bija jauki un mīlīgi, tādas pirms-promdošanās trīsas un smeldzīte. bet tagad ir jādziedē galva, jāmācās un jākrāmē mantas. pārāk daudz lietu un plānu, pārāk maz laika, un pārāk daudz stulbu lietu un izvēļu. |
4/18/13 01:26 ambet galvenais, ar ko man ir jātiek galā, ir sevis ierāmēšana dažos konkrētos rāmjos un sevis pašpārliecināšana par to, ka es neko nemāku, nekas nesanāk un vispār labāk iet gulēt. jo vairāk es mēģinu, jo vairāk sanāk, lai arī ir tādi vakari, kad sēdi nomodā, klausoties melanholiskas dziesmas un gauži gaudo mēnesgaismā, jo pārāk sāp galva, lai kaut ko izdarītu, bet gulēt arī īsti nesanāk, jo pārāk spiež godīgā studenta sirdsapziņa. lai nu kā, ir tā, ka es mēģinu atrast normāl(āk)u darbu, kaut ko saistītu ar rakstīšanu, un tad es vislaik sabīstos un iedomājos, ka vispār man taču nesanāk un viss ir slikti, un rakstīt nemāku. un tad es katru reizi atceros, kā Marko pirms diviem mēnešiem man deva atpakaļ vienu eseju par Šekspīru un teica, ka I was impressed, it was a very good essay, un ja reiz mani rakstu darbi ir pietiekami labi priekš Marko, tie būs labi arī citiem, it sevišķi tāpēc, ka Marko ir vissarežģītākais profesors/pasniedzējs, ar kuru man jebkad ir bijusi saistība, un viņš vīrieši, kuru dēļ esmu daudz raudājusi sarakstā ieņem godpilno trešo vietu, un ja viņam patīk tas, ko es daru, man liekas, ka beidzot sanāk. un galu galā es esmu uzrakstījusi tik daudz pēdējo trīs gadu laikā, ka man vienkārši ir jānojauc vecās idejas pašai par sevi un jāmēģina pierādīt, ka vispār man sanāk arī citas lietas, ne tikai liet kafiju.nu jā, un tā nu es ar sevi te vēlās naktīs strīdos un diskutēju, kamēr galva ļoti sāp un bdarbs pats sevi neraksta. bet tas tā. |
4/5/13 01:05 am - par draudzībusmukkaimiņš lūdza aprakstīt vienu meiteni, kuru nevarēja atrast feisbukā, bet kuru viņam vajadzēja sameklēt. teicu, ka she looks a like a librarian from a porn film, un viņam uzreiz bija skaidrs. |
3/29/13 03:52 pmjau sen man daudz vairāk par pašām ballītēm patīk uzpošanās daļa. tā nu vakar uz skolas ballīti gāju tikai tāpēc, lai būtu iemesls ļaut klērai mani ļoti uzpost un padarīt skaistu, un visu vakaru sēdēju uz ādas dīvāniem, smēķēju un runājos ar mazu puisīti, kurš rakstīja manu vārdu uz aizsvīdušā loga.bet, ja tā padomā, tos visus pūliņus vajadzēja pietaupīt šimvakaram, kad būs vakariņas ar diviem bijušajiem baletdejotājiem, no kuriem viens ir mans labs draugs, pazīstams kā smukkaimiņš, un otrs ir viņa labākais draugs, kurš bija baletdejotājs Maskavas Lielajā teātrī. plānoju šovakar justies tizla, resna un neglīta, bet vismaz smieklīga. |
3/23/13 02:32 ampirms pāris nedēļām noskatījāmies Withnail & I, kopš tā laika ar mat. regulāri viens otram sakām I demand some booze!šovakar noskatījāmies The Hottie & the Nottie, tas 1,9 punktu vērtējums imdb' likās pietiekami iedvesmojošs. paredzu, ka turpmāk augstākminētajam citātam ikdienas lietošanā arī pievienoties citāts no Parisas It's not like I have any problems getting dates. |
3/18/13 09:40 pmArja un Markuss nesen izšķīrās no saviem draugiem un draudzenēm, tāpēc pēdējās nedēļas līdzinās kolektīvām terapijas sesijām, kad mēs dzeram vīnu, klausāmies breikapu dziesmas un apspriežam viņu attiecības. man nesen arī sāka ļoti asarot kreisā acs, tāpēc visu laiku raudu ar vienu sejas pusi, laikam vajadzētu aiziet pie ārsta, bet laikam tā kā naudas žēl, tāpēc aizsūtīju mammai bildi ar savām acīm un palūdzu, lai viņa parāda kādam ārstam, lai pateiktu, vai tur izskatās kaut kas nopietns, jo ja ir, tad jāiet pie ārsta tomēr būs, un interneta simptomu aprakstiem ticēt nevar, jo, kā parasti, ārstu forumi saka, ka pēkšņa asarošana varētu būt simptoms slimībām, kas parādās pirmajā grūtniecības trimestrī, respektīvi, kārtējo reizi mans pieņēmums, ka internets visiem simptomiem dod trīs izskaidrojumus, tas ir, AIDS, grūtniecība vai vēzis, ir pareizs.lai nu kā, arī es visu laiku klausos breikapu dziesmas, un arī es visu laiku raudu, tā ka man arī sāk likties, ka esmu tikko ar kādu izšķīrusies. tā mazliet paskumstu un tad atceros, ka lol, vispār man taču nekad nav bijušas attiecības, bet tik un tā turpinu raudāt un klausīties breikapu mūziku. piemēram, I'm bulletproof, nothing to lose/fire away, fire away, I am titanium, yo.
|
3/4/13 02:22 ammanā jaunajā darbā visi ir tādi mazliet jocīgi, bet visjocīgākais, liekas, ir mūsu apsargs no polijas. pagāšnedēļ viņš paņēma pamestu speiskeiku no galda un aizmeta pāri ielai putniem, jo those birds also need to get high. šovakar savukārt viņš pavadīja kādas trīs minūtes, bļaujot virsū blakus kroga apsargam fuck you, tad pagriezās pret mani, lai pateiktu, ka do you want to fuck him? he needs to be fucked. reizēm man liekas, ka viņš vispār vēl ir vienā gabalā un cilvēki viņam neklūp virsū tikai tāpēc, ka viņš ir ļoti, ļoti liels.man ļoti patīk mans jaunais darbs. lielākoties tieši tāpēc, ka tur visi ir jocīgi, visi darbinieki dzied un dejo, un klienti pārsvarā ir ļoti labā omā. |
2/25/13 12:43 ampagājušās nedēļas laikā pieci man pazīstami pāri izšķīrās, četri no tiem šajā nedēļas nogalē.tā nu mana istaba ir kļuvusi par skumjo siržu mājvietu, tāpēc pie manis vienmēr ir šņabis un šokolāde. |
2/17/13 07:56 pmes visu laiku klausos lanu del rey, un kaut kā tā sanāk, ka mūzikas izvēles atspoguļojas ārējā tēlā, tāpēc visu laiku nēsāju melnu matu lenti, kabatā vienmēr lūpu spīdums un uz acīm melns zīmulis. vakar bija pirmā darbadiena kofīšopā, tā ir tik citādāka pasaule, kurā appīpējušies franču puikas nemāk saskaitīt naudu, un šodien liku aizjūru mīļotajam klausīties latviešu šūpuļdziesmas, vienvārdsakot, dzīve pilnā sparā. mat. vakar iesprūda zem manas gultas, un ar draudzenīti šodien izdomājām būvēt segu māju manā istabā, lai ir vieta, kur paslēpties un rakstīt bakalauru. pasniedzēji liek jukt prātā, t.i., marko liek jukt prātā, bet pēdējā laikā mans prāts ir lēnīgs un neass, un es nezinu, kā ar to cīnīties. iespējams, vajadzētu gulēt mazāk, iespējams, vajadzētu vairāk atpūsties pa nedēļu, bet šobrīd es jau esmu iekavējusi visas lietas, ar kurām sevi nodarbinu.bet, godīgi sakot, ir tā, ka es pēdējā laikā kaut ko runāju un diskutēju, bet pat man pašas argumenti neliekas pārliecinoši, un es nezinu, kā lai tiek vaļā no šīs te mērenās apātijas. |
2/4/13 11:38 pmmēs ar mat. nesen izveidojām savu īpašo komunikācijas veidu - tā vietā, lai ar vārdiem whatsapp ziņās izstāstītu, kas notiek, mēs uzņemam emocionāli izteiksmīgus pašportretus, tāpēc viņam tagad ir daudz bilžu, kurās es izskatos pēc vieglas uzvedības sievietes, bet man ir daudz bilžu, kurās viņš izskatās mēreni stulbs. ļoti ērts un parocīgs saziņas veids, noteikti iesaku. |
1/23/13 05:33 pmIt kā mierīgas, bet bezgalpilnas dienas. Lasu, rakstu epastus, atbildu uz epastiem, uzdodu jautājumus un meklēju atbildes, un pavadu garas stundas aiz aizslēgtām durvīm pie datora, reizi pa reizei aizejot uz saviem dutch kursiem vai uz veikalu pēc āboliem. kopš aizvakardienas smukkaimiņš ir mans jaunais mentors, ne tikai tāpēc, ka viņš ir skaists, bet arī tāpēc, ka viņš ir ārkārtīgi disciplinēts un zina, kā savienot visu. un pagaidām ir tā, ka es mēģinu izdarīt visu, tāpēc man vispār vajadzētu labāku dienasrežīmu, dienasritmu un iedvesmojošas tumblr bildītes katrā stūrī. bet mēs esam jauni, mēs varam visu, vai ne.kaut kā jocīgi apzināties, ka vispār ir tā, ka nauda arī ir vienīgais šķērslis kaut kādām lielām idejām un plāniem. un nauda smieklīgā kārtā arī ir šķērslis, ko varētu visvieglāk pārvarēt. nu, ne jau tā, pavisam viegli, bet vismaz zināms, kā ar to varētu tikt galā. bet ar to prāta un emociju lēnumu gan grūtāk. vienvārdsakot, visu vajag darīt mazliet vairāk. no otras puses, es pirmdien dabūju savu kinokluba džemperi. es jau sen gribēju skolā rādīt kādas latviešu filmas, tāpēc rudenī ar saviem puikām nodibināju kinoklubu, kur studentiņi rāda filmas no savām mājām/bekgraundiem, un tagad man ir džemperis ar manu vārdu, gadu un mūsu logo. fizisks pierādījums tam, ka es varu realizēt savas idejas un ka vispār tas reizēm arī labi aiziet. iedvesmo labāk par tumblr bildītēm, godīgi sakot. |
11/26/12 10:04 pmvisi mani šībrīža kursi ir 300-level, kas nozīmē augstākas prasības un vienkārši vairāk darba, mans kino klubs ir up and running, un iet diezgan labi, sūtu draugiem savas esejas iedvesmai, kā arī trīs vakarus nedēļā pavadu nīderlandiešu valodas kursos. tāda kā prāta pārpūle, bet tas ir tik ļoti patīkami. es visu laiku it kā solu, ka AUC ir mana pēdējā akadēmiskā iestāde, jo tālāk gribu tikai praktiskas lietas, bet ir tik ļoti labi just, cik daudz es tomēr varu. man vajadzēja divus gadus ļoti intensīvas akadēmiskas dzīves, lai saprastu, ka es tomēr neesmu stulba, un tā, godīgi sakot, ir ārkārtīgi patīkama sajūta.no otras puses, man īsti nav laika iepirkties, tāpēc pārtieku no pagāšnedēļas dillēm un makaronu paliekām. |
11/9/12 01:08 amšodien marko man mazliet pārmeta, ka es visu dramatizēju (tiesa, es viņam paziņoju, ka eseja, ko iesniedzu vakar, bija sāpīgākā rakstīšanas pieredze manā mūžā, kas, protams, nav taisnība, bet kāda starpība, tajā brīdī tā tiešām likās), un nav jau tā, ka viņam par to nav taisnības. šis ievads ir oficiāla diskleimera vietā.un tātad, kā parasti tad, kad man ir jādara kaut kas, ko es tiešām negribu darīt, es pārskatu vecas bildes mazliet iedvesmai un lai sajustos labāk, jo tur parasti ir daudz smieklīgu lietu. es, liekas, vienmēr bildēs izskatīšos labāk nekā dzīvē, un varbūt tāpēc visas bildes liekas tik ļoti, ļoti, ļoti notikumiem pilnas un aizraujošas, bet iespējams, ka agrāk es vienkārši vieglāk priecājos. un protams, ir dienas, kad viss ir ārkārtīgi labi un forši, un kad tas agrākais vieglums ir atpakaļ, bet tās dienas ir arvien retāk. nezinu, rudens vai vienkārši ļoti slikts gads, godīgi sakot, jau pusotrs gads, bet acis ir tādas nedzīvas un bēdīgas pēdējā laikā. nezinu, pa kuru laiku, bet es arī esmu pārstājusi ticēt, ja tas ir labs vārds, cilvēkiem. ar retiem izņēmumiem es izvirzu neprātīgas prasības, un ja kāds kaut ko salaiž dēlī vai neizdara tā, kā es gribu, es nedodu cilvēkiem otru iespēju. un tas viss, protams, notiek tikai manā galvā, otrs cilvēks vienkārši pamana pēkšņu un it kā nepamatotu atgrūšanu. šī, liekas, arī ir visnotaļ jauna pazīme. ļoti, ļoti īpatnēji. un vispār pēdējā laikā es ļoti daudz laika pavadu ar smukkaimiņu, kurš joprojām ir ārkārtīgi skaists, un mēs mēdzam runāt līdz vēlām naktīm par to, ka arī skaisti cilvēki raud. viņš mani ir pasācis uzrunāt par honey un darling, mēs parasti apspriežam dekonstrukciju un poststrukturālismu, un viņam vienmēr miteklī ir labs vīns. ļoti patīkama koju draudzība. |
9/26/12 12:22 amdienas bilance: sagriezts pirksts, iespējams darba zaudējums nākamnedēļ, mistiskas lietas ar telefona rēķinu (kāpēc gala skaitļi vienmēr ir lielāki par to, ko viņi solīja?), papļāpāju ar puiku Honkongā, viss tajā pasaules malā arī ir kārtībā. vakar beidzot dabūju savus garos svārkus, tāda laimīte.bet vispār ir tā, ka ir pārāk daudz. un trakākais, ka nezinu, no kā varētu atteikties. bet šitāds ritms, kad ir četri to do saraksti (pa vienam rītā, pusdienlaikā, pēcpusdienā un vakarā. bet ko tur daudz, man acīmredzot kaut kādā brīdī likās, ka būtu labi pilnīgi aizkrāmēt savu ikdienu tā, lai draugus satiktu tikai īpaši paredzētos brīžos. un vēl: gerberas podiņā nonīka mazāk kā mēneša laikā. mat. nesaprašanā, kā es paspēju augu iznīcināt tik ātri, ja reiz pat viņam istabasaugs izturēja divus gadus. nākamreiz, kad mēģināšu kaut ko audzēt, pameklēšu padomus. bet vispār, šoruden it sevišķi novērtēju to, kāds mājīgums istabā, it sevišķi tādos pretīgos, lietainos vakaros. un man tak likās, ka septembrī būs vairāk, ko teikt, bet īsti laikam nē. vai arī man vienkārši nav laika reflektēt. |
9/24/12 12:00 amvarbūt, ka man tiešām vajadzēja šādas lēnas, lēnas brīvdienas. pagājušā nedēļa bija traka, un es tā arī pēc parīzes nevarēju īsti izgulēties. un tad vēl liela skolas prezentācija nedēļas vidū, un brāļameita, un kaut kā reizi pa reizei ir jādod iespēja galvai atslēgties. un manā gadījumā, kā izrādās, labākais veids, kā atslābināt smadzeni, ir dienu no vietas blenzt sienā. vienmēr palīdz.piektdien bija episks skolas pasākums, kurā bija ļoti daudz vīna un pasniedzēju, un es sirsnīgi izrunājos ar savu pagāšgada literatūras pasniedzēju, kā arī ar jauno kinočali, kurš vispār ir tāds čalis, ar kuru es varētu viegli arī kļūt par draugiem. bet laikam neba velti nav ieteicams kļūt par sirdsdraugiem ar saviem pasniedzējiem, vai ne. un vakar ar draugiem noskatījāmies terminatoru, vispār ir tik forši, ka ir tāda milzīga gulta, kurā var viegli skatīties filmas četratā. un smukkaimiņam kaut kādas īpatnējas lietas darbā, un tāpēc viņš man katru nedēļu iedod pa puķu pušķim. tikko tiku pie mārtiņrozēm, ļ. jauki. koju dzīves prieki, kaimiņš dod puķes un tā. un, protams, līst. Amsterdama, lol. |
6/6/12 10:22 pmmar šodien aizbrauca uz taizemi, no kurienes viņš pa taisno brauks uz hk, un es viņu neredzēšu līdz janvārim. draudzenīte augustā brauc uz bostonu, nākamais semestris rādās bēdīgs. |
Powered by Sviesta Ciba