varbūt, ka man tiešām vajadzēja šādas lēnas, lēnas brīvdienas. pagājušā nedēļa bija traka, un es tā arī pēc parīzes nevarēju īsti izgulēties. un tad vēl liela skolas prezentācija nedēļas vidū, un brāļameita, un kaut kā reizi pa reizei ir jādod iespēja galvai atslēgties. un manā gadījumā, kā izrādās, labākais veids, kā atslābināt smadzeni, ir dienu no vietas blenzt sienā. vienmēr palīdz.
piektdien bija episks skolas pasākums, kurā bija ļoti daudz vīna un pasniedzēju, un es sirsnīgi izrunājos ar savu pagāšgada literatūras pasniedzēju, kā arī ar jauno kinočali, kurš vispār ir tāds čalis, ar kuru es varētu viegli arī kļūt par draugiem. bet laikam neba velti nav ieteicams kļūt par sirdsdraugiem ar saviem pasniedzējiem, vai ne. un vakar ar draugiem noskatījāmies terminatoru, vispār ir tik forši, ka ir tāda milzīga gulta, kurā var viegli skatīties filmas četratā. un smukkaimiņam kaut kādas īpatnējas lietas darbā, un tāpēc viņš man katru nedēļu iedod pa puķu pušķim. tikko tiku pie mārtiņrozēm, ļ. jauki. koju dzīves prieki, kaimiņš dod puķes un tā.
un, protams, līst. Amsterdama, lol.