vēl jāizlasa šovakar Aristotelis, bet pēc ''M'' noskatīšanās neko diez ko negribas darīt. pēc filmas ilgi stāvējām ārā un diskutējām ar biedriem, kāpēc filma joprojām 'strādā', un vismaz manā gadījumā tas ir tāpēc, ka M ir par manām bērnības bailēm. man ir nenormāli bail no cilvēkiem, kurus es nepazīstu, nu, uz ielām un tā, vienreiz tramvajā, piemēram, uznāca bailītes, ka cilvēks man aizmugurē grib iedurt dunci mugurā, tāpēc pārsēdos. un M, nu, tā filma taču ir par to, ka tu nekad nezini, kādas psihas lietas darās tava kaimiņa prātā. un ka tie maniakālie bērnu slepkavas var būt ļoti normāli cilvēki, un tas jau neko daudz nav mainījies.

un tagad es klausos Moriseju un mēģinu saņemties kaut ko darīt. bet man bija gara, gara diena, kurā es secināju, ka vajadzētu vairāk sportot un vairāk fotogrāfēt, bet laika tā īsti nav ne vienam, ne otram. trešdien loģikas eksāmens, nepatīkami, protams, bet ko tur daudz.