9/14/11 10:33 amMat. paziņoja, ka brauks man līdzi uz Hāgu balsot tikai tad, ja viņš varēs izdomāt, par ko es balsošu. kad es pateicu, ka skaidri zinu, par ko balsošu, viņš uzprasījās uz tiesībām savilkt krustiņus un mīnusiņus. šovakar pie mums ierodas divi itāļu čaļi, kuri ir Arjai draugi no vidusskolas laikiem, bet viņa brauc nedēļas nogalē prom, tāpēc es būšu atstāta mājā ar diviem itāļu džekiem, kuru angļu valoda ir diezgan paslikta. uztraucos par Ziemassvētku mājāsbraukšanu, jo nu c'moon, airBaltic ir lohi un negribas pirkt biļetes kompānijā, kura ir tik muļķīga. un vēl mēs tūlīt iesim iepirkties, jo man nav ne kleitu (visas apzināti atstāju mājās, jo pietiek izskatīties pēc lupatlaša), ne bikšu (kas ir ļoti normāls stāvoklis), bet ziema nāk un tā. vakar bijām uz džezu, man ļoti patīk naksnīgā Amsterdama, bet šodien es esmu jau atkal piesieta pie skolas lietām. oh well.tas tā, īsumā. |
running to stand still
there must be a light that never goes out
9/5/11 11:17 pmšodien runājos ar paziņu, kurš ieraudzīja manā somā grāmatu the god of small things un teica, ka tā ir viena no viņa mīļākajām grāmatām. atnācu mājās, visus pabaroju (nē, nopietni, pie manis regulāri nāk kaut ko ieēst), visiem iedevu piparmētru tēju un galu galā visus izmetu ārā, lai varētu pasēdēt pie loga manā jaunajā krēslā un sākt lasīt to grāmatu. esmu tikai apt. 15. lpp, bet jā. es arī varu iztēloties, ka tā varētu kļūt par manu vienu no mīļākajām grāmatām. |
9/4/11 11:38 pm2 dienas Amst., un es jau zaudēju svaru. no otras puses, ir arī nejaucības, t.i., ādas reakcija uz atgriešanos nav tā labākā. liekas, mans ķermenis atpazīst vietas, kur es (esmu) dzīvoju(si).man ir ļoti daudz kā pierakstāma, bet ļoti nāk miegs, un rīt agri jāceļas, es tiešām gribu iesākt jauno semestri normāli. un vēl es šodien biju vienā no skaistākajām amsterdamas baznīcām, kā arī kārtējo reizi sašokējos, cik viss šeit ir dārgs. es vispār vairs negribu rēķinus vērt vaļā, tur nekā laba tik un tā nav. vismaz prince - purple rain ir ārkārtīgi skaista dziesma. over and over. |
9/3/11 01:41 pmatgriešanās Amst. šoreiz ir ļoti savdabīga. mani lidostā sagaidīja četri puikas, kuri arī aizgādāja manu čemodānu, kamēr es gāju meklēt savu riteni (un nopietni, man tik ļoti bija pietrūcis mans ritenis, tik ļoti, ka es pat vairākas reizes par to sapņoju), kas bija pilsētas centrā. atbraucot uz mitekli, izrādījās, ka viss ledusskapis ir aizaudzis ar sēnīti un vienīgā ēdamlieta miteklī ir pašas atvestā vafeļtorte un balzāms, bet uz veikalu aizskriet nepaspēju, jo džeki man arī ēst pagatavoja, un man tak ļoti patīk, ja man vienkārši gatavo ēst. un vakarā bija skolas balle, kurā bija ļoti daudz pirmkursnieku, tas tā normāli, ka viņi tādi maucīgi, ja? lai nu kā, laikam nevar skatīt vīru pēc viņa uzvedības pirmajās augstskolas dienās, es tak pati biju kā no ķēdes norāvusies, bet tagad viss ir tik mierīgi un jauki, un galu galā, kā jau pierasts, visu vakaru pavadīju pīpētavā, pļāpājot ar visādiem paziņām un draudziņiem, ieskaitot Peldētāju un viņa jauno draudzenīti, kura ir nenormāli kruta čiksa. un tad mēs nācām ar draudzenīti atpakaļ un izberzām manu ledusskapi, es pat visu sakārtoju pa plauktiņiem un saliku pa vietām čemodānu, lai varētu šodien normāli pagulēt. un, tā kā es modinātājus nedzirdu, jau atkal mani pamodināja kaimiņš, šoreiz gan nejauši.bet vispār jāuzraksta sarakstiņš un jāsāk iet pa visādām vietām pēc iepirkumiem. nekā nav nekā nav nekā nav, brauciet ciemos un vediet ņammas. ja mani šeit tik ļoti nelutinātu, atgriezties ar katru reizi būtu arvien trakāk, bet man uz durvīm ir uzraksts Welcome back, un viss ir tik jauki. |
8/5/11 04:53 pmmācīties dzīvot vieglāk. vakar nopirku pirmos šortus savā mūžā, kā arī visādus kreklus un tamlīdzīgas lietas, šodien tiku pie veloķiveres un paša riteņa kā tāda. rīt jādodas. joprojām nav ne sajēgas par to, kas būtu jāņem līdzi, bet tie ir nieki. klausos beirut masveidā, un viss ir tā pamazām.
Left a bag of bones, trail of stones For to find my way home Now, as the air grows cold, the trees unfold And I am lost and not found And who'd know?
|
7/28/11 10:04 pminteresantākais ir atcerēties visādus notikumus un saprast, ka jā, tagad man noteikti būtu dūša to darīt citādāk/beidzot iebilst. pateikt, ka nē, nav ok bīdīt savu pašlepnumu uz mana pazemojuma rēķina. bet nu laikam tas ir tāpat kā ar tām grāmatām: vajag izlasīt visas tās lielās lietas, lai kaut ko sāktu saprast, bet pēc tam laikam jāpārlasa vēlreiz, lai saprastu pašus darbus kā tādus.cita starpā mums vakar bija forša ballīte, man tiešām liekas, ka vienīgās ballītes, kurās es jūtos superīgi(ņi), ir tās, kuras es pati taisu. un man ļoti patīk taisīt ballītes. vēl man patīk tādi mierīgi vakari kā šis, kad ārā līst, istabā pustumsa, un viss liekas tik.. silts. tas nekas, ka viss patiesībā ir drausmīgi un pretīgi, un man vajadzētu beidzot samest tuvākajai nedēļai nepieciešamāko vienā mugursomā un doties prom, bet. es ceru, ka es kādreiz sākšu realizēt to, ko, manuprāt, vajadzētu darīt, ne tikai to, kas vieglāk. vai vienkārši gļēvulīgāk, citiem vārdiem sakot. |
7/21/11 04:32 pmtikko pavadīju kādas padsmit minūtes, kādu feisbuka komentāru lasot istabasbiedrenes boifrenda balsī. tad izmisusi sapratu, ka hei, I need to get a life, un piezvanīju kint. rīt beidzot braucu uz jūrmalu, bet šovakar laikam vēl godīgi centīšos lasīt, pildīt csdd uzdevumus un sēdēt pārmaiņu pēc ārā, nevis iekšā.smieklīgi, cik ļoti nekas neiet tā, kā to gribu. jo vairāk gribu iet cilvēkos, jo mazāk cilvēki atbild/paceļ telefonus/vispār grib to pašu. jo vairāk gribu ierakties savā pasaulītē, jo vairāk zvana, aicina un uzmācas. mērfijs, ja? pffff.
|
7/17/11 06:26 pmuzrakstīju garu gaudu vēstulīti markusam un uzreiz sajutos labāk. ir džeki, par kuriem iedomājoties vien paliek labāk. markuss ir viens no tādiem. nē, nu vispār ir arī tādas meitenes, tikai nezinu, vai kādu tādu pazīstu.no otras puses, pēdējās nedēļas esmu pavadījusi, mēģinot atcerēties kaut kādus tēlus, notikumus un sižeta pavērsienus no dažādām filmām un grāmatām, bet bez rezultātiem. kaut kā vai nu to stāstu nu jau par daudz, vai arī vienkārši nespēju koncentrēties. |
7/12/11 10:44 pmbraucu katru dienu ar mašīnītēm, pirmdien eksāmens, skatos seriālus un lasu vecus rīgas laikus, ko māmiņa bija nopirkusi pavasarī, meklēju jaunu telefonu, jo LV nokia ir sajukusi prātā (nopietni - cik bieži jūs maināt savus telefonus? es nedomāju tādu ''ai, gribu kaut ko stilīgāku'' maiņu, es domāju tādu ''telefons pilnīgi izšķīdis, man vajag jaunu'' maiņu) un nestrādā, es ļoti labi spēju iznīcināt telefonus, bet tikai nokia ar mani var izturēt ilgāk par pusgadu, šodien visu dienu teju burtiski nogulēju, lai gan gribēju iet iedzert alu, bet pēcpusdienas snauda mazliet izvērsās daudz par garu, šodien gribējām braukt uz jūru, bet nu nesanāca, un nākamnedēļ es tā ballēšos un dzeršu alu, jo man vairs nebūs jābrauc, neatkarīgi no eksāmena rezultāta.tādas mierīgas, mierīgas dienas. katru dienu vismaz vienreiz apraudos, visbiežāk pastulbu iemeslu dēļ, šodien, piemēram, tas bija maximā pie gaļas stendiem, jo sapratu, ka nekad nebūšu kārtīga mājsaimniece & man nāksies noalgot kaut kādus ēstgatavotājus, ja man nāks ciemos gaļēdāji ciemiņi. turklāt man ir neracionālas bailes no saindēšanās ar līdz galam nepagatotu gaļu, tāpēc NL gaļu lietoju pavisam reti (turklāt tur tā ir pretīga), bet mājās pērku tikai kaut kādā veidā jau pagatavotu. un vēl es vakar uztaisīju dažas skaistas bildes, un ir tāda skaista, jauka sajūta iekšā. pat neraugoties uz to, ka tajās kāzās sestdien nebūšot šampanieša. this is my life, tell me about yours |
7/4/11 01:19 amKoknese, neveiksmīga stopēšana mājās, milzīgs lietus un glābšanās zem random jumtiem pa ceļam, trīs dažādi rīgas krogi un konstanti slapji mati, un no Piena mājās var atriteņot 40 min laikā. tiesa, nokāpjot no riteņa, baigi trīc kājas. sen tā nebija bijis, kaut kas nav riktīgi ar šo riteni. vai arī tā nemitīgā lēkāšana augšup lejup pa ietvēm, tā kājas netrīc pat pēc izbraukšanas cauri visai Amsterdamai.un vēl ir īpatnēji tas, ka mājās esmu tieši nedēļu, bet kaķi līdz šim tā arī neesmu satikusi. daudz bēdīgu sarunu un mazliet nospiedoša sajūta, blame it on the rain. laiks pārmaiņām. |
6/28/11 11:55 amtā jau viss ir forši un labi, tikai pārāk bieži iestājas tā the grass is greener on the other side sajūta. tā kā pietrūkst amst mazliet, kad esmu šeit, un tur ļoti pietrūkst rīgas, un visa dzīve tādā mazliet pietrūkšanas stāvoklī. bet ko tur daudz. es vienkārši baigi nelietderīgi izmantoju laiku, es nemāku plānot (vai arī atsakos to darīt), bet laikam tas, kas man likās forši pirms gadiem četriem, nu, tas vairs tā nešķiet. it kā traucē tas, ka es visu daru pēdējā brīdī - diez, kādreiz pienāks brīdis, kad es uz lidostu neskriešu ar no somas ārā krītošiem lādētājiem? - un tomēr tas netraucē tik daudz, lai kaut ko mainītu. ir tik daudz ideju, tik daudz plānu, nu nezinu, piemēram, uzrakstīt eseju a la on lolcats and cheezburgers, izlasīt visas grāmatas, kuras ir manā īpašumā (piem, šobrīd lasu the girl with the dragoon tattoo, esmu 145. lpp un, godavārds, ir garlaicīgi, bet tas varbūt tāpēc, ka es daiļliteratūru vispār vairs ārpus marko priekšmetiem nelasu), tak uzrakstīt bakalaura darbu par šizofrēnijas attēlojumu mainstream filmās, bet man liekas, ka ar šādu dzīvesveidu es nekur tik tālu netikšu.jāiet drīz ēst pusdienas. vismaz savā ēdiena dzīvē es varētu ieviest kaut kādu ritmu, nevis ēst kad vien ienāk prātā. jeb, citiem vārdiem sakot, laikam vajag strukturēt savu dzīvi. šitā tak nevar, nu.
|
6/23/11 07:05 pmdoooone.tagad varētu iedzert alu un iet palēkāt ap ugunskuru, bet laikam nesanāks. varbūt vismaz sanāks aiziet uz bezmaksas operu vietējā parkā, bet redzēs. vēl ir garlaicīga tikšanās un grupas apspriede par padarīto. uh. tikai viena dienas skolā palikusi, un tad būs maskuballe, vēl viena balle, čemodāna krāmēšana un mājāsbraukšana. |
6/22/11 11:02 ampārpasaulīgs nogurums. kas notiek, pasaulevakar sakārtoju visus papīrus, esejas un skolas darbus, trīs pilni maisi ar papīriem. bet tagad kaut kas istabā nav lāga, tāpat kā toreiz, kad istabasbiedrenes boifrends vienkārši aizmirsa zivi maisiņā pie durvīm, un zivs tā pa klusiņām, pa klusiņām pamanījās sapūt un smirdēt. bet es tagad ātri, ātri sakārtošu istabu, jo šis ir distraktējoši, un tad sākšu rakstīīīīt. vakar skolas bbq bija arī mans šausmu pasniedzējs, ar kuru tikai sasmaidījāmies. bet satiku brūsu, tāds milzīgs čalis no Zimbabves, kurš pirmajā semestrī mums pasniedza academic english un communication, tāds smieklīgs džeks. viņam ir dredi, viņš ir diezgan liels, un viņš ir pavisam melns, un reizēm viņš vienkārši lekcijās sāka dungot bobu mārliju. smieklīgs džeks, viņš arī atļāva man rakstīt eseju par vampīriem. eju savākties. šodien jāizdara milzu lietas. |
6/14/11 12:36 amjoprojām īsti nezinu, ko domāju par the tree of life: it kā skaisti, viss tik ļoti asociatīvs, un, kā jau a.k. minēja, tā nemitīgā visa ar sevi asociēšana ir mans lielākais spožums un posts. citiem vārdiem sakot, nu nezinu. no otras puses, filma atstāja tādu mazliet pretenciozas indie filmas iespaidu. laikam vienkārši jāpagaida līdz rītam.un vēl es nopirku ļoti jauku kleitu, man zara patīk daudz labāk par h&m, un kleita arī ir tāda apzinīga rāpšanās ārā no savas komforta zonas. dažas ļoti vērtīgas sarunas, bāri un kinoteātri, smieklīgā kārtā joprojām neesmu amst. bijusi uz kino viena. un vēl maniem matiem šobrīd ir ļoti jocīgs garums, ne īsti šis, ne tas, īsti nezinu, ko darīt. ne ta īsti bizē vislaik pīt, ne ta astē siet, bet izlaisti arī izskatās stulbi. vienvārdsakot, man ir lielas problēmas dzīvē. |
6/10/11 04:34 pmdraudzības, attiecības un visas pārējās lietas reizēm mēdz būt tik sarežģītas. nekas konkrēts, bet vienkārši brīnos, kā tas sanāk. kaut kādi nerakstītie likumi (piem., ja tu esi oficiāli kopā ar kādu puiku, tev ir ļauts ar viņu divatā pavadīt cik tik laika gribas, bet, ja esat vienkārši 'draugi', nākas dalīties. un vēlme būt tikai divatā tiek uztverta kā neveselīgas greizsirdības pazīme) un visi pārējie tīkliņi, nu, sarežģīti taču.bet nu labi. šodien gribu pabeigt to nolāpīto life is elsewhere, ļoti patīk, bet kaut kā nelasās, vai arī es vienkārši nelasu pietiekami daudz - kopš liceja beigšanas es vispār smieklīgi maz lasu. daiļliteratūru, tas ir, jo visu laiku lasu teoriju un garlaicīgas/interesantas esejas par uztveri un to, kā dzīvot, t.i., taisīt filmas. vienvārdsakot, vasarā gulšņāšu pludmalē un lasīšu daiļliteratūru uz nebēdu. |
5/29/11 06:13 pmvakar pārkārtojām virtuvi, tagad šeit viss ir tāds saulaini sakārtots, kopš tikām pie Jana virtuves skapīša, ko iegrūdām stūrī. tāda kārtīga, plaša virtuve, kurā patīkami strādāt. liekas, pēdējo divu nedēļu laikā esmu izsēdējusi visus iespējamos mācībspotus miteklī. gan savā, gan Arjas istabā.šodien rādās mazliet cerīgāk, ir jau trīs lappuses, tikai divas no tām ir piezīmes un idejas, kas jāpārvērš sakarīgā tekstā. mīļo dieviņ, lūdzu, lūdzu, ļauj man šoreiz izbraukt ar šo nesakarīgo topic'u, apsolu, ka nākamgad apskatīšu tikai tik vienkāršas tēmas kā the treatment of women utml. ļoti gribu šovasar aizbraukt uz ukrainu ar vilcienu. bet ko nu par to, vispirms ir jātiek galā ar the underground man (draudziņš ir ieņēmis galvā, ka viņš ir riktīgs the underground man, un man piedāvāja kļūt par vai nu ļizu no tā paša stāsta, vai arī the underground woman, bet, ja reiz jādala lomas no notes from underground, es gribu būt pēterburga) un - tā kā es ticu cibas spēciņiem - pajautāšu šeit. mīļo lasītāj, ja nu tev ir zināms kāds skaists un akadēmisks raksts par pēterburgas pilsētas plānojumu (jo man gribas pierādīt, ka the underground dostojevskim ir arī tīri burtiskā nozīmē), neturi sveci zem pūra. (un vēlams - angliski) |
5/9/11 01:00 amtāds noskaņojums, ka tikai klausīties hipnotisku mūziku. pat nav spēciņa nomainīt palagus, neesmu gulējusi tieši apm. divas nedēļas, un rīt gribētos vēl iet atrast smukas vasaras drēbītes. ļoti silts, vakarā pēc mūsu grandiozajiem piedzīvojumiem centrālstacijā knapi paspējām līdz pārtikas veikalam, bet citādāk tak te vispār nav nekādu ņammu, nekā. nu jā, un kamēr mēs tur tā riteņojām pa rajonu (un riteņot ar platformenēm kājās ir forši), atcerējos visas tās jaukās lietas, kas man te patīk, un mazliet nomierinājos. redzēs. es esmu stipra meitene, gan izķepurošos/sapratīšu.un vēl labi tas, ka jaunā bankas karte jau ir šeit, un pašvaldība mani izvēlējusi piedalīties kaut kādā aptaujā par dzīves kvalitāti Amsterdamā. hmzzzz. un vēl man esot palicis lielāks deguns (wtf), es uztaisīju auksto zupu, un draudziņiem ļoti patika, un teju pirmais jautājums, ko visi uzdod, ir vai es atvedu vēl balzāmiņu. nu, tā mums šeit iet. trešdien eksāmens, rīt sāksim savu intensīvo study session, un abas ar arju pirmās 20 min pavadījām, rādot viena otrai jaunās kurpes. |
5/5/11 02:36 amizpaužoties pēc sirds patikas uz nabaklab deju grīdas ar kint., bija tāds ventspils flešbeks, ka nu tikai. tas bija traks laiks, un ceturtdienu vakaros mēs mēdzām iet tā dejot, ka bieži palikām divatā vien uz dancefloor'a.ļoti, ļoti draudzīgs un patīkams vakars, kurā es tiku pie uzzīmēta enkura uz bicepsa, tāpat arī spāņu sakāmvārda par to, ka mēs uzspļaujam uz saviem mirušajiem vai kaut kā tā, tad vēl man ir taurenis uz kakla un bija rolex pulkstenis uz nepareizās rokas, tā ir, ja draugi tiek pie mana acu zīmuļa. bet ko tur daudz, labākā frāze bija ''smēķēšana nopietni raud jums blakus''. gulēšu es nākamnedēļ, šonakt vēl ir jāklausās skaistas dziesmas un jāskatās smukas bildītes. bet tas tā. |
5/4/11 01:10 pmtiku mājās, tēvs klausās boney m un krīt uz nerviem, ātri jāsapucējas un jāiet tālāk, šodien jāsatiek draudzenītes no pamatskolas. vienmēr ir tāds patīkams satraukums, kad ej tikties ar cilvēkiem, kurus neesi saticis vismaz gadus trīs, četrus. ārā tik auksti, ka jāvelk ziemas mētelis un māmiņas zābaki, bet vismaz ir zaļš. savu galveno rīgas uzdevumu esmu izpildījusi: es redzēju, kā plaukst lapas.pēdējā laikā šausmīgi maz guļu. nekas pārsteidzošs, bet tas varētu izskaidrot manu nespēju runāt pilnos teikumos. vakar noskatījos les amours imaginaires un velvet goldmine, abas bija brīnišķīgas. un šodien savukārt brīnišķīgi ir led zeppelin ar kashmir, Liepājā bija jauki, bet nu jau ir trešdiena, un tas nozīmē, ka mājās palikušas vien dažas dienas. nākamtrešdien ir eksāmens, bet tā vispār liekas kā pilnīgi cita pasaule. man ļoti patīk vārds ''brīnišķīgi''. |
5/1/11 03:32 pmturpinu spamot, tātad. tikko apskatījos visas savas bankas, tur nekas kontos nav mainījies, vai tā būtu pietiekami stingra zīme, ka maks nav nozagts, bet guļ kaut kur Līgas bardakā? baigi negribas visu sasaldēt, tb, vienkārši slinkums domāt par nopietnām un oficiālām lietām, tāpēc viss tā lēnīgi notiek.un vēl man liekas, ka man lietotājbildīte mani ļoti labi raksturo, mēs ar Līvu iesim iemaukt pa kokteilim, atzīmējot savu it's complicated fāzi, un dzīve rādās pavisam saulaina. un vēl es tuvāko trīs nedēļu laikā ļoti daudz analizēšu Taxi Driver, ko lai dara, ka tā filma tik kruta un apskata daudz problēmu, ieskaitot Dostojevska the underground man un bezmiegu. bet tas tā. jāiet fotogrāfēt pilsēta. citādāk tur tak nekā nav. |
Powered by Sviesta Ciba