šodien runājos ar paziņu, kurš ieraudzīja manā somā grāmatu the god of small things un teica, ka tā ir viena no viņa mīļākajām grāmatām. atnācu mājās, visus pabaroju (nē, nopietni, pie manis regulāri nāk kaut ko ieēst), visiem iedevu piparmētru tēju un galu galā visus izmetu ārā, lai varētu pasēdēt pie loga manā jaunajā krēslā un sākt lasīt to grāmatu. esmu tikai apt. 15. lpp, bet jā. es arī varu iztēloties, ka tā varētu kļūt par manu vienu no mīļākajām grāmatām.