9/24/16 04:15 pmcron-o-meter savā fizisko aktivitāšu sarakstā ir iekļāvuši arī aktivitāti ar šādu nosaukumu: "praise with dance or run, spiritual dancing in church'' un paredz, ka šāda aktivitāte 30 min laikā nodedzina 180 kalorijas |
running to stand still
there must be a light that never goes out
4/17/16 09:59 pmintereses pēc (proti, prokrastinācijas pēc) otro reizi apsekoju ASV vēlēšanu kandidātus un viņu popularitāti manu draugu vidū feisbukā. (nevēlos vēlreiz rakstīt ko tik pašsaprotamu, bet šeit varētu ielikt atsauci uz to teicienu par draugiem un tevi pašu)D. Tramps - veseli pieci draugi ir viņam atzīmējuši ''like'', vismaz divi no viņiem - ļoti apšaubāmi tipiņi, kuri pat paviršu paziņu līmenī lepojas ar to, kā nemaksā nodokļus; visi vietējie bāleliņi (viens, tiesa, no Igaunijas) Teds Kruzs - 1 sekotājs/fans Hilarija Klintone - 4 sekotāji/fani, dažādi cilvēki Bērnijs Sanders - 18 sekotāji/fani, jauni, veci, zēni, meitenes, latvieši, teju visi amerikāņu draugi, citu nacionalitāšu pārstāvji. Nez, ko vēl tā varētu salīdzināt, latviešu politiķiem jau laikam nav vērts pat skatīties virsū feisbukā. Bet nu ar Nilu man ir 7 kopēji draugi, Lembergu neviens no maniem draugiem nav nolaikojis, savukārt Putinam ir divi fani, viens no tiem ir arī Trampa fans. |
4/15/16 07:35 pmNetflix filmu "Natural Born Killers" ierindo starp komēdijām. |
3/4/16 06:22 pmšodienas svarīgākais notikums darbā:kāds garāmgājējs pie mūsu lielajām miskastēm ir atstājis putekļsūcēja lielo cauruli. |
2/26/16 04:51 pmbet nu tagad par priekpilno jeb jocīgo: šī nedēļa bija ievērojama arī ar to, ka viņdien man zvanīja santehniķis Mihails, lai noskaidrotu, kā latviski sauc ''to tumbočku pie spoguļa''. tas arī bija vienīgais, ko viņš vēlējās noskaidrot. |
6/26/15 05:31 pmvakar Kaņepē satiktais amerikānis paziņoja, ka viņam ļoti patīk Latvija, jo šeit nav blusu. |
5/14/12 11:28 ammums skolā ir viens tāds visnotaļ neglīts puisis no vjetnamas, liekas. un visos kostīmpasākumos, tādos kā ballītes un teātra izrādes, viņš vienmēr pārģērbjas par sievieti. jāsaka godīgi, viņš būtu nenormāli skaista sieviete, bet pārējā laikā viņš ir visnotaļ neglīts, kā jau teicu.go figure, vienvārdsakot. skaistums tāda nestabila lieta. |
5/13/12 02:39 pmskalā no 1-10, cik Māmiņdien-īga ir Pink Floyd dziesma Mother? |
5/7/11 12:34 amto, ka pufaika ir brīnišķīgs apģērba gabals, es sapratu pirms gadiem diviem, kad tajā aukstajā ziemā pārkāpu estētiskos principus, atmetu ar roku skaistumam un nopirku pufaiku, kurā izskatos tā, it kā gaidītu vali. bet vismaz silti, un tā jau ir prioritāte, ja ārā ir -25 grādi. šoziem secināju arī citas labas lietas pufaiku jautājumos, t.i., ja brauc ar riteni pa ledu, paslīdi un nokrīti, nekas slikts nenotiek, jo pufaika neļauj sasisties. pat nebija nekādu zilumu, pat nesāpēja pēc tam. un šovakar ''Vectēvā'' viņš arī runāja par pufaiku, bet tikai atkal citā kontekstā. kā izrādās, ka mugurā ir īsta pufaika, ir ļoti grūti ij sašaut, ij iedurt.bet vispār.. ļoti patika izrāde. manas attiecības ar vēsturi ir diezgan spiedīgas, kopš 12. klases piedzīvojumiem ar auseklīšu džemperiem, diplomiem, mūžīgo sacensību ar paidžāru un Ibsena lugu krājumu, ko saņēmu balvā par lielajiem sasniegumiem (......), vienvārdsakot, kopš tās reizes es diez ko daudz ar vēsturi neesmu ņēmusies. nejūtos vispār tā, ka kaut ko zinu un ka vispār esmu cienīga kaut ko spriest, bet tas jau ir milzīgs pārspīlējums. spriest par laikiem, kurus nekad neesi piedzīvojis/-usi, nu, tas ir grūti, ķēpīgi un bīstami. ''Vectēvs'' nav viens no tiem gadījumiem. tas ir ļoti skaists un diezgan sāpīgs stāsts par to, cik daudz dažādu pušu un skatpunktu un ka neviens no viņiem jau nav sliktāks/labāks. vienvārdsakot, skaisti. iespējams, labākais veids, kā runāt par tik (joprojām) sāpīgiem notikumiem. |
5/4/11 01:10 pmtiku mājās, tēvs klausās boney m un krīt uz nerviem, ātri jāsapucējas un jāiet tālāk, šodien jāsatiek draudzenītes no pamatskolas. vienmēr ir tāds patīkams satraukums, kad ej tikties ar cilvēkiem, kurus neesi saticis vismaz gadus trīs, četrus. ārā tik auksti, ka jāvelk ziemas mētelis un māmiņas zābaki, bet vismaz ir zaļš. savu galveno rīgas uzdevumu esmu izpildījusi: es redzēju, kā plaukst lapas.pēdējā laikā šausmīgi maz guļu. nekas pārsteidzošs, bet tas varētu izskaidrot manu nespēju runāt pilnos teikumos. vakar noskatījos les amours imaginaires un velvet goldmine, abas bija brīnišķīgas. un šodien savukārt brīnišķīgi ir led zeppelin ar kashmir, Liepājā bija jauki, bet nu jau ir trešdiena, un tas nozīmē, ka mājās palikušas vien dažas dienas. nākamtrešdien ir eksāmens, bet tā vispār liekas kā pilnīgi cita pasaule. man ļoti patīk vārds ''brīnišķīgi''. |
8/4/10 12:39 pmso far dienas smieklīgākā lieta bija joks no dr.lv runā sadaļas: bļitkotājs no āliņģa izvelk alni. jautā: "eu, ko tu te?" alnis: "pareizi, ko tad es te...," un ielec āliņģī atpakaļ. vismaz man uzreiz acu priekšā izveidojas Monty Python tipa īsfilma, kur čuvaks ar savu āliņģus taisāmo mašīnu pēc tam sacaurumo visu ledu, jo meklē to alni, bet alnis tikmēr ir izlīdis krastā un nopizģī makšķerniekam radio.laikam jānoskatās vēlreiz Monty Python daiļdarbi. tas bija tik episki. |
8/3/10 10:39 amreizēm, kad priekšā ir kāds liels notikums, vai, gluži pretēji, tāds jau ir tikko bijis, es mēdzu iedomāties kaut ko tādu kā 'diez, ko es darīšu pēc nedēļas' vai tādā garā. bet šoreiz tas pat nesagādā prieku, man vēl ir jāatrod kaut kādi draugu draugi Amst., lai vismaz ir kāds, ar ko aiziet nopirkt riteni. mistiskā Hanna Montana, tfu, Hanna Marija tā arī vēl nav atbildējusi, bet nekas traks. es ticu, ka tur mācās tikai labi cilvēki ar brīnišķīgiem higiēnas paradumiem. nu jā, laikam trakākais, kas var būt istabas biedrenē, ir slikta higiēna, kā tas bija Ievas gadījumā - tā dūdiņa gada laikā dušā bija, liekas, sešas reizes.un viss tomēr izrādās daudz vienkāršāk nekā no sākuma likās. ar brāli katru vakaru kaujamies, man tagad ir satriecoši kint. taisīti auskari ar Bobu Dilanu, un šorīt paniski secināju, ka well, laika vispār vairs nav. laikam tomēr vairs nesanāks ar visiem vēlreiz iedzert, pff. un ir tik ļoti nepatīkami secināt, ka pa visu iepriekšējo mēnesi, kamēr man te bija tās datorķibeles, es esmu izlasījusi labi ja trīs grāmatas. bet nekas, gan jau atkal kaut kādā brīdī atsākšu lasīt, pagaidām ir interesantāk vienkārši būt. un jā, vēl es arī iedomājos, ka viņiem ir taisnība un es tiešām laikam nepazudīšu, ja vien nesākšu pašizolēties. |
8/2/10 10:10 pmkā jau parasti, viss izrādās vienkāršāk kā likās no sākuma. un galu galā man ir 17collu laptops, gandrīz kā jauns, un visi mani skaistie faili joprojām vietā. es gribētu vairāk saprast lietas, bet reizēm pietiek ar to, ka pazīstu īstos cilvēkus, kuri savukārt kaut ko saprot manā vietā.jā, un vēl man laikam kaut kas ir noticis ar seju, jo teju katrs puika, ar kuru pēdējā laikā runājos, mani izglīto mašīnu jautājumos. es acīmredzot vairs nemāku izrādīt, ka nē, mani tas pagalam neinteresē. |
7/28/10 09:17 pmvasara ir tas brīnišķīgais laiks, kad var noreibt no viena alus. |
7/23/10 11:54 ames neesmu līdz galam droša, bet, iespējams, ja tiešām debess būs man labvēlīga un visi zirgu pajūgi ir saradušies atpakaļ mājās, tad, ja uzdrošinos cerēt, šodien dabūšu atpakaļ savu datoru. bet nevar jau līdz galam zināt, vēl tāls ceļš līdz remontvietai, varbūt līdz tam viņi pēkšņi sapratīs, ka hei, mēs varam pamarinēt visu vēl kādu laiku. bet vispār sen jau bija laiks, i mean, es esmu iekavējusi trīs TB sērijas un mana aipoda pleiliste ir noriebusies līdz pēdējam, bet nu tie visi ir nieki, es jau tikai čīkstu. es tikko atkal kaut kādas divas stundas braukājos pa rajonu un pa Mārupi, omgz, i do love it. pēdējā Glamour numurā bija reklāma, ka viņi tur meklē sievietes ralliju braucējas, hahaha, es varētu uzķūnēties un doties braukt, neatceros, par kādu laika posmu, bet samaksa bija 10 000. nafig kino, ātrums is the key.bet tagad ir jāuzliek sava niknā seja (tas ir melnas acis un mati zirgastē, un minisvārki, un gladiatorkurpes, drošvien pie reizes varētu piemest arī legingus, es kaut kur lasīju, ka vīriešiem legingi un gladiatorkurpītes liekas biedējošākie sieviešu garderobes gabali. gigigi.) un jābrauc biedēt glumie datorpuikas. |
7/22/10 01:23 pmgalvenais iemesls, kāpēc man vairs diez ko nepatīk karstums, ir tas, ka nav ko vilkt. minisvārki un minišorti nav mana tējas krūze, man laikam ir pārāk stingri uzskati par savām kājām. un, tā kā kaut kādā brīdī pazuda mani brīnišķīgie marles svārki, bet skapja lielāko daļu veido lupatas tumšās krāsās, problēma ir tiešām diezgan pasmaga. bet ko tur daudz, iešu šodien meklēt vienkrāsainus svārkus, citādāk pie maniem puķainajiem un rakstainajiem nevar pievilkt visas tās smukās rakstainās un puķainās blūzes un kreklus. (re, par ko es domāju, kad nedomāju par braukšanu un mēbelēm)un vēl pēdējā piezīme par lupatām - tikko, šķirstot drēbju pakaramos skapī, ieraudzīju to savu rozā kleitu. nekādi nevaru joprojām saprast, kur man bij' drosme nopirkt rozā strapless gandrīz-minikleitu. un šķiet, es pat to kleitu esmu kādas trīs reizes vilkusi. trakums. |
7/14/10 06:30 pmviena no daudzajām mulsinošajām lietām/parādībām vasarā ir ne tikai zeķes sandalēs, bet arī sievietes bez krūšturiem. no vienas puses, man jau liekas, ka galvenais, lai pašam ērti un kāda man tur daļa, turklāt mana iekšējā pseido-feministe pat tā kā mazliet gavilē. no otras puses, tas ir pilnīgs too much information. tāpat reizēm mulsinoši liekas minisvārki un mini-šorti, jo vispār jau es negribu redzēt citu sieviešu/meiteņu celulītus. |
7/11/10 03:30 pmpar mazliet ikdienišķākām tēmām runājot, man šonakt bija ārkārtīgi jocīgs sapnis, kurā mani kāds mēģināja pārliecināt, ka normāli cilvēki ir tikai demokrāti, nevis republikāņi (bet man ārkārtīgi patīk Aleka Boldvina republikānis 30 rock, tā ka es neesmu par to līdz galam droša), tur bija arī kursabiedri, kuriem bija dzimšanas dienas ballīte augtskolas pagalmā, bet es aizgāju uz savu istabu (mājās) un secināju, ka manā gultā jau ir ieperinājies viens puika, kurš turklāt lasīja grāmatu (viņš vispār nekad nelasa grāmatas, tā ka tas bija vēl neparastāk). es nogrozīju galvu un turpināju lasīt savas apokalipses teorijas datorā. īpatnējs sapnis, bet pagulēt vispār īsti nav iespējams, man pašai jau pieriebies runāt, rakstīt un lasīt par karstumu, bet kas cits atliek, ja vecāki pirms neilga laika priekšnama jumtu, kas ir tieši zem maniem logiem, apklāja ar bleķi, un tas karstums kaut kā atstarojas un ielien tieši iekšā manā logā, un man nav kur glābties. ārā ir vēsāk nekā manā istabā. labā ziņa ir tā, ka, iespējams, es rīt beidzot dabūšu atpakaļ savu laptopu, mammas laptops nav īpaši pārnēsājams, un tad es beidzot varēšu iet mācīties savu autoskolas teoriju kaut vai pagrabā. vakar pirmo reizi ar riteni biju Vecrīgas nakts dzīvē, tas, kā izrādās, ir ļoti ērti un parocīgi, vienīgi būtu foršāk, ja es dzīvotu kaut kur centrā - braukt pa tumšo āgenskalnu nav nekāda superīgā izprieca, bet vistrakākais ir tas posms no Uzvaras pieminekļa līdz tramvaja sliedēm Āgenskalna virzienā - tur ietve vispār nav izgaismota, bet pa ceļa daļu man nebija vēlme braukt. vienvārdsakot, mājās vakarnaktī atripoju 24 minūšu laikā no Strēlnieku pieminekļa līdz brīdim, kad noliku riteni pagalmā, un tas ir ļoti maz. tiesa, kājiņas joprojām mazliet sāp. un nākamreiz paņemšu līdzi brāļa šveices nazi, vismaz kaut kāda mazliet drošības sajūta. tiesa, man liekas, ja man būtu reāli tāda situācija, ka man tas nazis būtu jāizmanto, es nespētu neko izdarīt, es taču neesmu Hit Girl no Kick-Ass. tā filma vispār bija forša, turklāt pasaules gals nedrīkstētu atnākt pirms pēdējā HP laidiena divu filmu garumā. pirmais būs jau novembrī, un, ja Drako tur būs kaut uz pusi tikpat seksīgs kā iepriekšējā daļā, es labprāt to filmu skatīšos vairākas reizes pēc kārtas. |
7/6/10 08:28 pmes gribētu visu ko pierakstīt, nu kaut vai atkal par cikliskumu un par to, kā iepriekšējā pasaules čempionāta laikā mēs ar k. staigājām ar suņiem, sākās tas milzīgais lietus un mēs salijām līdz miesai, pilnīgi un pavisam, un es joprojām nevaru īsti par to domāt bez viegla pagrimuma kaut kur pakrūtē, ir dažas lietas, kuras sāp ļoti un ilgtermiņā, bet vispār es šodien secināju, ka ko gan es mēģinu apmānīt, es nekad nebūšu labs braucējs. tiesa, es joprojām ļoti labi atceros to reizi, kad instruktors man lika izbraukt no ventspils un braukt uz 100 km/h, omg, man likās, es tur laimes apkritīšu - man tik nenormāli patīk ātrums, bet es taču ne par ko nespēju atbildēt. es esmu pārāk haotiska un izklaidīga, un man nav ne jausmas, kā es nokārtošu braukšanas eksāmenu, bet tas ir jāizdara. es gribu to izdarīt, es gribu dabūt tiesības. bet vispār.. es reizēm domāju, ka jā, tam idiotiskajam čalim, kurš piedzēries un pats par sevi pārākajā sajūsmā mēģināja mani pierunāt iet viņam līdzi uz viņa tukšo istabu, nu, ka viņam kaut kādā mērā bija taisnība. es esmu mierīga, es esmu pārlieku mierīga. ne tādā nozīmē, ka es nedejotu uz galda vai sešos no rīta negaudotu pie Space Oddity pa visu mikrorajonu, nē, to visu es daru, nu labi, es nedejoju uz galda, drīzāk zem, bet kāda starpība, doma tāda pati. es neatceros pēdējo reizi, kad būtu zaudējusi savaldību, nu labi, es kliedzu un strīdos, un cērtu durvis, bet tā vienmēr ir kaut kādā mērā pašizpausme, tas nav nekas uzspēlēts, un līdz ar to es tomēr saglabāju to sevi, to savu savaldību.bet vispār.. tikko sēdēju dārza mājā uz margas, dzēru kafiju un spēlējos ar suņiem, un tas viss bija tik ļoti ļoti.. apskaidrojoši, kāda gan starpība par visu pārējo, tikko bija lietus un bija tik skaisti. es braucu prom tieši pēc mēneša, joprojām mīkstas kājas. un man ir pavisam bērnišķīgi bail, ka neviens ar mani negribēs draudzēties. |
Powered by Sviesta Ciba