es neesmu līdz galam droša, bet, iespējams, ja tiešām debess būs man labvēlīga un visi zirgu pajūgi ir saradušies atpakaļ mājās, tad, ja uzdrošinos cerēt, šodien dabūšu atpakaļ savu datoru. bet nevar jau līdz galam zināt, vēl tāls ceļš līdz remontvietai, varbūt līdz tam viņi pēkšņi sapratīs, ka hei, mēs varam pamarinēt visu vēl kādu laiku. bet vispār sen jau bija laiks, i mean, es esmu iekavējusi trīs TB sērijas un mana aipoda pleiliste ir noriebusies līdz pēdējam, bet nu tie visi ir nieki, es jau tikai čīkstu. es tikko atkal kaut kādas divas stundas braukājos pa rajonu un pa Mārupi, omgz, i do love it. pēdējā Glamour numurā bija reklāma, ka viņi tur meklē sievietes ralliju braucējas, hahaha, es varētu uzķūnēties un doties braukt, neatceros, par kādu laika posmu, bet samaksa bija 10 000. nafig kino, ātrums is the key.

bet tagad ir jāuzliek sava niknā seja (tas ir melnas acis un mati zirgastē, un minisvārki, un gladiatorkurpes, drošvien pie reizes varētu piemest arī legingus, es kaut kur lasīju, ka vīriešiem legingi un gladiatorkurpītes liekas biedējošākie sieviešu garderobes gabali. gigigi.) un jābrauc biedēt glumie datorpuikas.