5/8/11 10:23 amekoveikala mājas vīns ir baigais gāzējs, es mājās tiku agrā rīta stundā ar nelegālu taksi, un es pavisam labi saprotu, ko tante domāja, kad teica, ka rīt būs traki. ekovīns lol. un vēl mēs bijām nakts vidū bārā Soļanka, tur urlas spēlēja šahu. pavisam nopietni.un vēl es gribu būt galvenā tavā visumā, mazais, bet tas tā. No I won't interfere I'm the only sound you'll ever need to hear Listen to my breath so near Allow me to be every noise in your ear Since that day I wake up early Every morning which is good But my stomach's churning, call me, It would be nice if you could Some days I question The suggestion You might not exist at all Can we meet and talk it over Would you be kind enough to call |
running to stand still
there must be a light that never goes out
5/7/11 04:12 pmļoti, ļoti lēnām vācu kopā mantas, rīt pēcpusdienā braucu atpakaļ. un vispār šīs divas nedēļas bija diezgan episkas, jāsaka godīgi. bija skaistas filmas, labs teātris, balets, brīnišķīga ballīte, daži vakari, par kuriem varēšu stāstīt mazbērniem, piedzīvojumi ar policiju, zagļiem un mistiskām maku pazušanām, apmeklēta Liepāja, izlasīju visādas jaukas un interesantas lietas, iepazinos ar vēl diviem cibiņiem arī dzīvajā, vispār iepazinos ar foršiem cilvēkiem & dažus no vecākiem pazīstamiem iepazinu citādāk. risināju daudzu cilvēku problēmas (un vispār ar to nodarbojos vēl šobrīd), tiku pie jaunām, smukām drēbītēm, dzēru daudz laba alus, ēdu eklērus un oficiāli atzinu, ka mums ir complicated relationship ar Līvu.vienvārdsakot, brīnišķīgas brīvdienas, ko tur daudz. |
5/7/11 12:34 amto, ka pufaika ir brīnišķīgs apģērba gabals, es sapratu pirms gadiem diviem, kad tajā aukstajā ziemā pārkāpu estētiskos principus, atmetu ar roku skaistumam un nopirku pufaiku, kurā izskatos tā, it kā gaidītu vali. bet vismaz silti, un tā jau ir prioritāte, ja ārā ir -25 grādi. šoziem secināju arī citas labas lietas pufaiku jautājumos, t.i., ja brauc ar riteni pa ledu, paslīdi un nokrīti, nekas slikts nenotiek, jo pufaika neļauj sasisties. pat nebija nekādu zilumu, pat nesāpēja pēc tam. un šovakar ''Vectēvā'' viņš arī runāja par pufaiku, bet tikai atkal citā kontekstā. kā izrādās, ka mugurā ir īsta pufaika, ir ļoti grūti ij sašaut, ij iedurt.bet vispār.. ļoti patika izrāde. manas attiecības ar vēsturi ir diezgan spiedīgas, kopš 12. klases piedzīvojumiem ar auseklīšu džemperiem, diplomiem, mūžīgo sacensību ar paidžāru un Ibsena lugu krājumu, ko saņēmu balvā par lielajiem sasniegumiem (......), vienvārdsakot, kopš tās reizes es diez ko daudz ar vēsturi neesmu ņēmusies. nejūtos vispār tā, ka kaut ko zinu un ka vispār esmu cienīga kaut ko spriest, bet tas jau ir milzīgs pārspīlējums. spriest par laikiem, kurus nekad neesi piedzīvojis/-usi, nu, tas ir grūti, ķēpīgi un bīstami. ''Vectēvs'' nav viens no tiem gadījumiem. tas ir ļoti skaists un diezgan sāpīgs stāsts par to, cik daudz dažādu pušu un skatpunktu un ka neviens no viņiem jau nav sliktāks/labāks. vienvārdsakot, skaisti. iespējams, labākais veids, kā runāt par tik (joprojām) sāpīgiem notikumiem. |
Powered by Sviesta Ciba