5/1/16 11:05 pmgadiem ilga draudzība nozīmē to, ka uz draudzenes jautājumu par to, vai viņa var pāris dienas palikt pie manis, es atbildu ar frāzi ''nu, atslēga tev ir, durvju kodu zini''.un šovakar Rīga - pati pilsēta kā tāda - beidzot atkal liekas kā mājas. nevis kāds izdomāts tēls, nevis izsapņota vieta, kā man pietrūka, bet reālas mājas. bet tas jau ir mānīgi, tas jau ir maija sākums, trauslais zaļums un smaržas, un es zinu, ka pēc pusgada es jau vairs pati tam neticēšu, bet šobrīd, nu, šobrīd šī pilsēta beidzot liekas pareiza. |
running to stand still
there must be a light that never goes out
4/4/16 06:49 pmšodien braucu 7. tramvajā uz akadēmiju, ļoti sen tur nebiju bijusi (un stratēģiski izvēlos brīžus, kad zinu, ka nesastapšu savu darba vadītāju), un vēl arī kādu laiku nebiju braukusi ar šo tramvaju. un es tiešām nespēju saprast, kāpēc sabiedriskais transports Rīgā ir tik ļoti, ļoti pretīgs. var saprast vienu vai divas reizes, teiksim, mēneša laikā, kad pagadās kaut kādi pretīgi atgadījumi, jo tā tas varētu būt, tur tomēr daudz cilvēku pārvietojas un tā. bet tā, dienas vidū ar aptuveni 20 min intervālu turp un atpakaļ uz centru ar 7. tramvaju bija tik ļoti, ļoti, ļoti pretīgi, laikam tā urīna smaka bija vistrakākais.nē, nu, tiesa, šoreiz nebija tik traki kā tajā ziemas vakarā, kad tramvajā iesēdos piečurātā krēslā. kopš tās reizes es sabiedriskajā transportā, ja vien nebraucu pie vecākiem, cenšos nesēsties. un protams, atmiņas visu padara rožaināku, bet es tiešām neatceros, ka laikā, kad izmantoju Rīgas sabiedrisko satiksmi katru dienu vismaz četras reizes, proti, 2006.-2009. gadā, būtu bijis tik slikti. šķaudošas un klepojošas masas jau vienmēr ir bijušas, reizēm kāds smieklīgs atgadījums (kungs, kurš pārbāztā autobusā pusastoņos no rīta mēģināja iespiesties ar slēpēm, un sieviete, kura sēdēja man blakus, kamēr es pildīju ķīmijas mājasdarbu, līdz vairs nevarēja izturēt un man sāka stāstīt, kas man tur viss ir nepareizi, jo viņa, kā izrādījās, bija ķīmijas skolotāja), reizēm kāds bildinājums, bet tādas visaptverošas urīna smakas jau noteikti nebija. vai arī es vienkārši vienmēr līdz šim esmu braukusi tikai stipri elitāros maršrutos uz Pārdaugavu, un maršruti, kas ved uz akadēmiju, vienmēr ir bijuši tieši šādi. izkāpu no tā piečurātā tramvaja un devos taisnā ceļā uz Stockmann, lai atveldzētu dvēseli pie sterilām un uzcenotām precēm. |
6/10/15 12:40 amnegribu īsti rakstīt nekādus komentārus feisbukā, ne tviterī, ne kur, bet gribētos kaut kā piefiksēt domas tā visa svētdienas atgadījuma sakarā, kas nu jau ir izskanējis visos medijos ar lielu traci, kad VARAM ministrs Gerhards uzbrauca gājējai (kas nu viņa par gājēju, tiesa, tantuks tupēja uz ceļiem). kā nu tas tā gadījās, es arī apmeklēju šo dievkalpojumu ar abām brāļameitām un visu ģimeni, kura, atšķirībā no manis, joprojām ir izteikti katoliska, bet es, godprātīgi jāatzīstas, kardināla sprediķa laikā aizgāju pasēdēt pļavā, tā teikt, tālāk no grēka. tā nu mises laikā viena mašīna brauca virzienā no bāra ''mojo'' (es tiešām nezinu Vecrīgas ielas), visi tā paraustīja plecus, pakratīja galvas un mierīgi izlaida cauri. pēc kādas pusstundas tā pati mašīna brauca atpakaļ, bet, kā jau visi mediji ziņo, tas bija dievgalda laikā, kad cilvēki tajā pašā laukumā tupēja uz ceļiem, visādas mammas un visādi bērni, tantuki, vecāki kungi, jaunāki džeki, un te pēkšņi no aizmugures viena mašīna sāk bakstīties iekšā, un cilvēkiem tak pat nav ne jausmas, kas tur notiek, jo visi ir ar mugurām pret to pusi. īsti nezinu, kas būtu bijis, ja tā mašīna būtu tikusi cauri šim pūlim, tikusi līdz dievgaldam un pāri laukumam, jo otrā pusē stāvēja vēl vairāk cilvēku, visādi karogi un kas tik vēl ne. bet nu brīdī, kad tur cilvēki saprata, ka mašīna spītīgi grib tikt cauri, cilvēki vienkārši nelaida, jo kur saprāts, un tad no mašīnas izleca Gerhards, izleca viņa sieva, kura sāka šausmīgi kliegt un brēkt, visi runāja šausmīgi sakāpinātās balsīs, un tās bija tīrās šausmas. tā kundze kliedza, ka tās ir mūsu tiesības šeit braukt, mēs šeit dzīvojam, atkārtošu vēlreiz, tās ir mūsu tiesības, ko jūs iedomājaties, mūsu TIESĪBAS, un kas tā par nekristīgu rīcību - tā neļaut mums īstenot mūsu TIESĪBAS, un tad tur džeki no dievkalpojuma apmeklētājiem sāka arī runāt paceltās balsīs, es tikai klusi teicu mammai, lai tik viņa neļauj tēvam iet tur iesaistīties, jo tur jau taisnības cīnītāju netrūka. kādā brīdī kāds arī sāka filmēt, kādā brīdī kāds attapās pasaukt policiju, kas tur tā īgni stāvēja sānā, kādā brīdī ministra kundze tomēr aizgāja prom, atstādama savu vīra kungu ļoti nepatīkamā un nokaitētā situācijā, jo viņš, atšķirībā no viņas, bija daudz mierīgāks, vai vismaz ne uz pusi ne tik skaļš (vienkārši tā sieviete, šķiet, iemieso visu, kas man riebjas cilvēkos, tāpēc es tik smalki to pierakstu), kādā brīdī kāds no policistiem izsauca ceļu policiju, un tad tur visi policisti tā mazliet mīņājās un īsti vairījās pieņemt jebkādu lēmumu, un man nav lielu šaubu, ka, ja tur nebūtu divu klātesošu principiālu džeku, nekāds protokols ministra kungam netiktu sastādīts. un tantukam, protams, atbrauca ātrā palīdzība ar lielu uzrakstu REANIMĀCIJA, jo ja reiz over the top, tad over the top līdz galam.kamēr visi dievlūdzēji gāja procesijā pa rajonu, laukumā pamanījās iesprūst vēl viena mašīna, tūristu vilcieniņš, un vilcieniņa vadītāja mazliet kļuva nervoza, kad tie visi cilvēki atgriezās laukumā un viņa saprata, ka ārā netiks, viņa mazliet mēģināja izbraukt cauri, un es viņai teicu, ka nē nē nē, ko jūs, tā tiešām nav laba doma, un viņa teica, ka nu labi, priekšnieks saka, ka laikam būs tūristiem jāatdod nauda par ekskursiju, no kuras pusstundu viņi pavadīja, skatoties uz Sāpju Dievmātes baznīcu un gaidot katoļu runu beigšanos, bet viņa bija tik saprātīga un mierīga, ka tur pat nebija nekāda konflikta, nekādas kliegšanas par TIESĪBĀM. un tad jau viss pasākums beidzās, bet Gerhards, kurš tik ļoti steidzās un centās nesties cauri, vēl joprojām ar visu mašīnu stāvēja laukuma vidū, policisti mērīja attālumus no visām malām, Alla baroja Agati un runāja ar kādu 95 gadus vecu kundzi no Lietuvas, kura jau no 50tajiem gadiem dzīvo Rīgā un kura sūdzējās, ka nu jā, nav vairs nekādu vērtību mūsdienu pasaulē, šņuk šņuk, un man vairs nebija pat nekādu argumentu, ko likt viņai pretī. tad, kad visi jau sāka taisīties uz māju pusi, Alla man teica, ka jūs, latvieši, esat tik jocīga tauta, it kā visi mierīgi, pavisam savaldīgi, un tad jūs sākat strīdēties un kliegt viens uz otru tā, ka paliek bail, un es nodomāju, cik precīzs novērojums. un laikam mans mīļākais atgadījums no šī visa bija tas, kā kāds 80+ gadus vecs kungs solīdā uzvalkā vispirms man kratīja dvēseli par tām pašām vērtībām, tad gāja apkārt ministram, kliegdams PAZOR, PAZOR. un Alla arī smējās, ka brālis esot viņu pierunājis vispār nākt uz šo dievkalpojumu, sakot, ka nāc, nāc, unikāla iespēja, neko tādu citur nepiedzīvosi!!1! jo ministri jau visur brauc virsū tantukiem, uz ceļiem, uz ielām, uz laukumiem, nu, visādi gadās. bet tas, kas notiek pēc tam, kad ministrs ir uzbraucis tantukam, ir tas, kas tomēr nosaka, vai valsts ir pie pilna prāta vai nav, manuprāt. un šis svētdien piedzīvotais atgadījums radīja ļoti, ļoti sliktu pēcsajūtu, varbūt tāpēc, ka tā TIESĪBAS!!11! kliedzošā sieviete bija tik agresīva, varbūt tāpēc, ka pats ministrs šķietami nesaprata, kur problēma, jo galu galā braukt iekšā no muguras pūlī, kas tup uz ceļiem, ir pilnīgi ok, varbūt tāpēc, ka šis atgadījums turpina vairot plaisu starp ''kliķi'' un vienkāršo tautu, varbūt tāpēc, ka tie policisti uzvedās tik nevarīgi un teica, ka ''mēs jau neko nezinājām, mums teica, ka šeit būs tikai 10 cilvēki'', varbūt tāpēc, ka šis atgadījums ir kļuvis tik izvazāts pa visiem medijiem, un varbūt tāpēc, ka tur jau atkal iejaukta reliģija. katrā ziņā pēcgarša smaga, un vispār viss atgadījums joprojām liek bēdīgumā raustīt plecus, jo tas viss tik tizli sanācis. nezinu. turpmāk, ja iešu uz baznīcu, iešu tikai uz dievkalpojumiem iekštelpās. |
3/3/15 10:43 ambet vispār vakar izgāju satikt supertūtiņu uz pāris minūtēm un īsiem apdeitiem krogā, pa ceļam arī satiku kādu pusi no visiem cilvēkiem, kurus pazīstu Rīgā, tagad laikam varu atkal nolīst malā un neiet ārā kādu laiku. tā jau ir tāda rīgas burvība: izej pusstundas apgaitā pa centru un visus satiec. |
5/10/14 12:17 amsimbolu kaujas: ar georga lentītēm un uzrakstiem ''Pobeda/Uzvara'' pa taisno uz makdonaldu |
4/25/14 11:58 amTas, protams, ir lieliski, ka delfos rakstā par 4 promiļu pārdošanu tiek izmantotas Līvas viedtālruņa bildes no mūsu vizītes, bet pats fakts ir ļoti, ļoti bēdīgs. Mans jaunais somu interneta draudziņš sūdzējās par to, ka pirms kādiem 20 gadiem Somija esot kļuvusi par ļoti garlaicīgu vietu - no tādas Kaurismaki vides ar nošņurkušiem cilvēkiem un noplukušām, bet varbūt kaut kādā mērā patiesākām, dzīvēm un attiecībām uz tādu izteikti eiropeiski nogludinātu vietu. Tas, ka ''Sniedziņš'' ir aizvēries, ''Pēdējā cerība'' jau kādu laiku arī ir ciet, un nu jau arī ''4 promiles'' iet pa skuju taku, man liek domāt par to, ka Rīgā notiek kaut kas līdzīgs. Ņemot vērā arī to, ka pamazām paliek arvien grūtāk centrā atrast autentiskus bārus, kas nav rajona ģimenes kafejnīcas ar bezmaksas wifi, man reizēm sāk palikt bail, ka drīz arī mēs būsim pagalam garlaicīgi.Kamēr vēl ir ''Jumis'', drošvien nav ko satraukties. Bet gribētos, lai tomēr būtu vairāk tādu vietu kā ''Jumis''. |
3/22/14 12:07 ammājupceļā no čomska iegāju tajā jocīgajā vietā uz birznieka-upīša ielas, kas ir vaļā līdz 4iem rītā un kur logos ir vistu bildes, kas ir galvenais iemesls, kāpēc mēs ar Līvu tur vēl neesam bijušas, liekas, jo gribējās paskatīties, vai viņiem ir kaut kas ēdams, jo mājās, kā saprotams, nekā vispār nav. ieeju iekšā, tur tikai viena sieviete aiz letes un divi vīrieši treniņtērpos. dāma atzinās, ka nekā ēdama viņiem nav, bet iedeva man sauju cepumu no trauka, krieviski paskaidrojot vīriešiem, ka sievietēm tā vajag, es taču zinu. aizgāju līdz vārtrūmei, pēdējo reizi uztinu cigareti, pienāca kāds vīrietis bez zobiem, domāju, vai vajag satraukties, bet izdomāju, ka esmu pārāk nogurusi, lai satrauktos bez vajadzības, un viņš ar mani, protams, sāka runāties, iepazināmies, viņu sauc Sergejs, viņš dzīvo kaut kur blakusmājā, un vēl viņš paziņoja, ka ir iemīlējies manā smaidā, tāpēc palika ļoti bēdīgs, kad teicu, ka atvaino, sergej, man rīt ir gara diena, tāpēc es eju gulēt.šādi notikumi, it sevišķi tā sieviete ar cepumu sauju, man liek mīlēt rīgu arvien vairāk. |
3/15/14 02:02 pmviena no interesantākajām lietām, kuras vakar uzzināju/piedzīvoju, ir saņemtā informācija par pieņemtajām gaismas regulācijām Jumī. šo es uzzināju, kad prasīju bārmenei, vai var izslēgt gaismas, kas liek justies ļoti neadekvāti un ļoti nepiedienīgi (parastās gaismas naktslokālā tiešām nestrādā), uz ko viņa atbildēja, ka brīvdienās - nē. aizmirsu paprasīt, kāpēc, bet pieļauju, ka tas ir saistīts ar apmeklētāju nepiedienīgām darbībām uz lielā ādas dīvāna. |
5/8/11 10:23 amekoveikala mājas vīns ir baigais gāzējs, es mājās tiku agrā rīta stundā ar nelegālu taksi, un es pavisam labi saprotu, ko tante domāja, kad teica, ka rīt būs traki. ekovīns lol. un vēl mēs bijām nakts vidū bārā Soļanka, tur urlas spēlēja šahu. pavisam nopietni.un vēl es gribu būt galvenā tavā visumā, mazais, bet tas tā. No I won't interfere I'm the only sound you'll ever need to hear Listen to my breath so near Allow me to be every noise in your ear Since that day I wake up early Every morning which is good But my stomach's churning, call me, It would be nice if you could Some days I question The suggestion You might not exist at all Can we meet and talk it over Would you be kind enough to call |
10/9/10 07:08 pmno tādām pavisam ikdienišķām ainiņām jāpiemin tas, ka tikko uzmeistaroju savu pirmo sautējumu mūžā, kā arī saldējuma kokteili katliņā, jo, kā izrādās, mums nav citu piemērotu trauku, ar draudziņa mikseri, vispār kaut kā visu aizņemamies no visādiem puikām. joprojām kaut kur virtuvē mētājas kādi četri Maikla skrūvgrieži (skrūvJgrieži? man riebjas sajūta, ka es nepārzinu savu valodu), joprojām turam Markusa cepeškrāsni (es viņu pārliecināju, ka mums viņa cepeškrāsns ir nepieciešama vairāk nekā viņam pašam, un taisnība jau ir. vismaz varu taisīt siermaizes), un tagad tam visam pievienojās draudziņa mikseris. bail pat domāt, kas būs tālāk.cita starpā man ir milzīgas problēmas aprēķināt nepieciešamo ēdiena daudzumu, tieši tā, kā ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} orissa pirms kāda laika rakstīja - es arī gatavoju ēdienu pusotram cilvēkam. pārāk daudz man vienai pašai, un Arja diez ko neatbalsta manu gāžam-kopā-visu-kas-pagadās pieeju ēst gatavošanā, līdz ar to bieži vien man paliek ēdiens pietiekami tikai vēl vienām pus-pusdienām. šodien vispār biju tirgū, visādas ņammas atradu. un katrreiz, kad redzu banānus, kuri ir vairāk brūni nekā dzelteni, iedomājos par Līvu. šoreiz tur pat bija vesels stends ar aizdomīga izskata banāniem; mīļā, tev tas tik ļoti patiktu.pēcpusdienām/vakariem kā šis ļoti, ļoti piestāv Post Industrial Boys. |
8/27/10 05:38 pmAmsterdama ir traka pilsēta. šodien braucām atpakaļ no skolas piedāvātā creative writing workshop, te tās ielas ir pilnas ar riteņotājiem, kājāmgājējiem un idiotiskiem šoferiem (pavisam nopietni, viņi mēdz vienkārši apstāties ielas vidū, ieslēgt avārijas gaismas un aiziet papļāpāt ar draugu ielas otrā pusē), līdz ar to satiksme ir tiešām psiha. šodien redzēju jau otro avāriju šonedēļ, pirmā bija vienkārši meitenīte uz riteņa vs. mašīna, neizskatījās nekas pārāk traks, meitene gan kliedza bez gala, bet vismaz nekādu asiņu un nekādu pārlūzušu daļu. šodienas avārija bija kaut kas pavisam cits, jau atkal meitene, bet šodien viņas pretinieks bija tramvajs. es nezinu, kas ar viņu galu galā notika, man liekas neētiski palikt un skatīties avārijas, bez maz kā iet uz publisko pakāršanu, kas vienmēr likusies tāda stipri dzīvnieciska izklaide, tāpēc es ātri aizvācu savus līdzbiedrus, kad policija sāka ierobežot apkārtni, bet, godīgi sakot, tas bija drausmīgi. es skatījos pa kreisi, lai (likteņa ironija?) pārliecinātos, ka tramvajs neuzbrūk, un tur bija šī te meitene, kura mēģināja skriet pāri ceļam, bet starp viņu un tramvaju bija pusmetrs labākajā gadījumā, un tad viņa kaut kur aizķērās, soma pa gaisu, un pēkšņi viņa ir zem tramvaja.stāsta morāle? dzīve ir šausmīgi trausla. tu nekad nevari būt līdz galam drošs, ka izdzīvosi līdz nākamajai dienai, līdz ar to.. nu, ne gluži sex, drugs&rock'n'roll katru dienu, bet vienkārši katrs mirklis ir jāizbauda līdz galam. pat ja tas ir mirklis skumju, vientulības vai neizskaidrojamu ilgu. un tāpēc es šodien vakarā iešu uz ballīti pie kursabiedra. jo dzīve ir tik ļoti nenormāli trausla. |
5/25/10 12:34 pmtikko lekcijā sāku domāt par Āgenskalna tirgu, nu, ziniet, tur viņiem ir tā ārējā daļa, kas pilna ar dārzeņiem, auglīšiem, puķēm un lētiem trauku mazgāšanas līdzekļiem no Polijas. atcerējos vienu dzimšanas dienu, kad ar savu smuko riteni braucu tur pirkt zemenes ciemiņiem, kuri galu galā tā arī neatnāca, uz manām dzimšanas dienām ļoti bieži neviens neatnāk, tāpēc laika gaitā esmu pārstājusi kaut ko dikti svinēt, un sajutos ļoti, ļoti homesick. tik jocīgi, ka var sajusties homesick, nekur pat vēl neaizbraucot.Āgenskalna tirgus ir ļoti jauka vieta. Pārdaugava vispār kā tāda arī ir superīga. |
4/1/10 05:25 pmdienas wtf: kopš kura laika nedrīkst pīpēt parkos? |
Powered by Sviesta Ciba