5/1/16 11:05 pmgadiem ilga draudzība nozīmē to, ka uz draudzenes jautājumu par to, vai viņa var pāris dienas palikt pie manis, es atbildu ar frāzi ''nu, atslēga tev ir, durvju kodu zini''.un šovakar Rīga - pati pilsēta kā tāda - beidzot atkal liekas kā mājas. nevis kāds izdomāts tēls, nevis izsapņota vieta, kā man pietrūka, bet reālas mājas. bet tas jau ir mānīgi, tas jau ir maija sākums, trauslais zaļums un smaržas, un es zinu, ka pēc pusgada es jau vairs pati tam neticēšu, bet šobrīd, nu, šobrīd šī pilsēta beidzot liekas pareiza. |
running to stand still
there must be a light that never goes out
11/24/05 04:13 pm - klepus, mandarīni & šūpuļdziesmasman rīt ir jārunā par dzīvi kā brīnumu, taču tagad vienīgais epitets, ko varu attiecināt uz dzīvi, ir ''piedrāztā''. tāpat kā mani iedvesmo un paceļ virs zemes mazi nieki un sīkumi, manu garastāvokli zem nulles nosviež kāds skatiens, vārds vai nieks.un tikai Lenons ar savu jautājumu ''And what have you done?'' dziesmā par Ziemassvētkiem un karu mani spēj iedvesmot neieciklēties uz slikto. kā reiz teica Dita, dzīve ir nežēlīga, pilnīgi džungļi. [tas bija citāts. un pēdiņas man nepatīk.] smaidīsim, dārgie draugi! |
Powered by Sviesta Ciba