negribu īsti rakstīt nekādus komentārus feisbukā, ne tviterī, ne kur, bet gribētos kaut kā piefiksēt domas tā visa svētdienas atgadījuma sakarā, kas nu jau ir izskanējis visos medijos ar lielu traci, kad VARAM ministrs Gerhards uzbrauca gājējai (kas nu viņa par gājēju, tiesa, tantuks tupēja uz ceļiem). kā nu tas tā gadījās, es arī apmeklēju šo dievkalpojumu ar abām brāļameitām un visu ģimeni, kura, atšķirībā no manis, joprojām ir izteikti katoliska, bet es, godprātīgi jāatzīstas, kardināla sprediķa laikā aizgāju pasēdēt pļavā, tā teikt, tālāk no grēka. tā nu mises laikā viena mašīna brauca virzienā no bāra ''mojo'' (es tiešām nezinu Vecrīgas ielas), visi tā paraustīja plecus, pakratīja galvas un mierīgi izlaida cauri. pēc kādas pusstundas tā pati mašīna brauca atpakaļ, bet, kā jau visi mediji ziņo, tas bija dievgalda laikā, kad cilvēki tajā pašā laukumā tupēja uz ceļiem, visādas mammas un visādi bērni, tantuki, vecāki kungi, jaunāki džeki, un te pēkšņi no aizmugures viena mašīna sāk bakstīties iekšā, un cilvēkiem tak pat nav ne jausmas, kas tur notiek, jo visi ir ar mugurām pret to pusi. īsti nezinu, kas būtu bijis, ja tā mašīna būtu tikusi cauri šim pūlim, tikusi līdz dievgaldam un pāri laukumam, jo otrā pusē stāvēja vēl vairāk cilvēku, visādi karogi un kas tik vēl ne. bet nu brīdī, kad tur cilvēki saprata, ka mašīna spītīgi grib tikt cauri, cilvēki vienkārši nelaida, jo kur saprāts, un tad no mašīnas izleca Gerhards, izleca viņa sieva, kura sāka šausmīgi kliegt un brēkt, visi runāja šausmīgi sakāpinātās balsīs, un tās bija tīrās šausmas. tā kundze kliedza, ka tās ir mūsu tiesības šeit braukt, mēs šeit dzīvojam, atkārtošu vēlreiz, tās ir mūsu tiesības, ko jūs iedomājaties, mūsu TIESĪBAS, un kas tā par nekristīgu rīcību - tā neļaut mums īstenot mūsu TIESĪBAS, un tad tur džeki no dievkalpojuma apmeklētājiem sāka arī runāt paceltās balsīs, es tikai klusi teicu mammai, lai tik viņa neļauj tēvam iet tur iesaistīties, jo tur jau taisnības cīnītāju netrūka. kādā brīdī kāds arī sāka filmēt, kādā brīdī kāds attapās pasaukt policiju, kas tur tā īgni stāvēja sānā, kādā brīdī ministra kundze tomēr aizgāja prom, atstādama savu vīra kungu ļoti nepatīkamā un nokaitētā situācijā, jo viņš, atšķirībā no viņas, bija daudz mierīgāks, vai vismaz ne uz pusi ne tik skaļš (vienkārši tā sieviete, šķiet, iemieso visu, kas man riebjas cilvēkos, tāpēc es tik smalki to pierakstu), kādā brīdī kāds no policistiem izsauca ceļu policiju, un tad tur visi policisti tā mazliet mīņājās un īsti vairījās pieņemt jebkādu lēmumu, un man nav lielu šaubu, ka, ja tur nebūtu divu klātesošu principiālu džeku, nekāds protokols ministra kungam netiktu sastādīts. un tantukam, protams, atbrauca ātrā palīdzība ar lielu uzrakstu REANIMĀCIJA, jo ja reiz over the top, tad over the top līdz galam.
kamēr visi dievlūdzēji gāja procesijā pa rajonu, laukumā pamanījās iesprūst vēl viena mašīna, tūristu vilcieniņš, un vilcieniņa vadītāja mazliet kļuva nervoza, kad tie visi cilvēki atgriezās laukumā un viņa saprata, ka ārā netiks, viņa mazliet mēģināja izbraukt cauri, un es viņai teicu, ka nē nē nē, ko jūs, tā tiešām nav laba doma, un viņa teica, ka nu labi, priekšnieks saka, ka laikam būs tūristiem jāatdod nauda par ekskursiju, no kuras pusstundu viņi pavadīja, skatoties uz Sāpju Dievmātes baznīcu un gaidot katoļu runu beigšanos, bet viņa bija tik saprātīga un mierīga, ka tur pat nebija nekāda konflikta, nekādas kliegšanas par TIESĪBĀM. un tad jau viss pasākums beidzās, bet Gerhards, kurš tik ļoti steidzās un centās nesties cauri, vēl joprojām ar visu mašīnu stāvēja laukuma vidū, policisti mērīja attālumus no visām malām, Alla baroja Agati un runāja ar kādu 95 gadus vecu kundzi no Lietuvas, kura jau no 50tajiem gadiem dzīvo Rīgā un kura sūdzējās, ka nu jā, nav vairs nekādu vērtību mūsdienu pasaulē, šņuk šņuk, un man vairs nebija pat nekādu argumentu, ko likt viņai pretī.

tad, kad visi jau sāka taisīties uz māju pusi, Alla man teica, ka jūs, latvieši, esat tik jocīga tauta, it kā visi mierīgi, pavisam savaldīgi, un tad jūs sākat strīdēties un kliegt viens uz otru tā, ka paliek bail, un es nodomāju, cik precīzs novērojums. un laikam mans mīļākais atgadījums no šī visa bija tas, kā kāds 80+ gadus vecs kungs solīdā uzvalkā vispirms man kratīja dvēseli par tām pašām vērtībām, tad gāja apkārt ministram, kliegdams PAZOR, PAZOR. un Alla arī smējās, ka brālis esot viņu pierunājis vispār nākt uz šo dievkalpojumu, sakot, ka nāc, nāc, unikāla iespēja, neko tādu citur nepiedzīvosi!!1!

jo ministri jau visur brauc virsū tantukiem, uz ceļiem, uz ielām, uz laukumiem, nu, visādi gadās. bet tas, kas notiek pēc tam, kad ministrs ir uzbraucis tantukam, ir tas, kas tomēr nosaka, vai valsts ir pie pilna prāta vai nav, manuprāt. un šis svētdien piedzīvotais atgadījums radīja ļoti, ļoti sliktu pēcsajūtu, varbūt tāpēc, ka tā TIESĪBAS!!11! kliedzošā sieviete bija tik agresīva, varbūt tāpēc, ka pats ministrs šķietami nesaprata, kur problēma, jo galu galā braukt iekšā no muguras pūlī, kas tup uz ceļiem, ir pilnīgi ok, varbūt tāpēc, ka šis atgadījums turpina vairot plaisu starp ''kliķi'' un vienkāršo tautu, varbūt tāpēc, ka tie policisti uzvedās tik nevarīgi un teica, ka ''mēs jau neko nezinājām, mums teica, ka šeit būs tikai 10 cilvēki'', varbūt tāpēc, ka šis atgadījums ir kļuvis tik izvazāts pa visiem medijiem, un varbūt tāpēc, ka tur jau atkal iejaukta reliģija. katrā ziņā pēcgarša smaga, un vispār viss atgadījums joprojām liek bēdīgumā raustīt plecus, jo tas viss tik tizli sanācis. nezinu. turpmāk, ja iešu uz baznīcu, iešu tikai uz dievkalpojumiem iekštelpās.