reizēm, kad priekšā ir kāds liels notikums, vai, gluži pretēji, tāds jau ir tikko bijis, es mēdzu iedomāties kaut ko tādu kā 'diez, ko es darīšu pēc nedēļas' vai tādā garā. bet šoreiz tas pat nesagādā prieku, man vēl ir jāatrod kaut kādi draugu draugi Amst., lai vismaz ir kāds, ar ko aiziet nopirkt riteni. mistiskā Hanna Montana, tfu, Hanna Marija tā arī vēl nav atbildējusi, bet nekas traks. es ticu, ka tur mācās tikai labi cilvēki ar brīnišķīgiem higiēnas paradumiem. nu jā, laikam trakākais, kas var būt istabas biedrenē, ir slikta higiēna, kā tas bija Ievas gadījumā - tā dūdiņa gada laikā dušā bija, liekas, sešas reizes.
un viss tomēr izrādās daudz vienkāršāk nekā no sākuma likās. ar brāli katru vakaru kaujamies, man tagad ir satriecoši kint. taisīti auskari ar Bobu Dilanu, un šorīt paniski secināju, ka well, laika vispār vairs nav. laikam tomēr vairs nesanāks ar visiem vēlreiz iedzert, pff. un ir tik ļoti nepatīkami secināt, ka pa visu iepriekšējo mēnesi, kamēr man te bija tās datorķibeles, es esmu izlasījusi labi ja trīs grāmatas. bet nekas, gan jau atkal kaut kādā brīdī atsākšu lasīt, pagaidām ir interesantāk vienkārši būt. un jā, vēl es arī iedomājos, ka viņiem ir taisnība un es tiešām laikam nepazudīšu, ja vien nesākšu pašizolēties.