atgriešanās Amst. šoreiz ir ļoti savdabīga. mani lidostā sagaidīja četri puikas, kuri arī aizgādāja manu čemodānu, kamēr es gāju meklēt savu riteni (un nopietni, man tik ļoti bija pietrūcis mans ritenis, tik ļoti, ka es pat vairākas reizes par to sapņoju), kas bija pilsētas centrā. atbraucot uz mitekli, izrādījās, ka viss ledusskapis ir aizaudzis ar sēnīti un vienīgā ēdamlieta miteklī ir pašas atvestā vafeļtorte un balzāms, bet uz veikalu aizskriet nepaspēju, jo džeki man arī ēst pagatavoja, un man tak ļoti patīk, ja man vienkārši gatavo ēst. un vakarā bija skolas balle, kurā bija ļoti daudz pirmkursnieku, tas tā normāli, ka viņi tādi maucīgi, ja? lai nu kā, laikam nevar skatīt vīru pēc viņa uzvedības pirmajās augstskolas dienās, es tak pati biju kā no ķēdes norāvusies, bet tagad viss ir tik mierīgi un jauki, un galu galā, kā jau pierasts, visu vakaru pavadīju pīpētavā, pļāpājot ar visādiem paziņām un draudziņiem, ieskaitot Peldētāju un viņa jauno draudzenīti, kura ir nenormāli kruta čiksa. un tad mēs nācām ar draudzenīti atpakaļ un izberzām manu ledusskapi, es pat visu sakārtoju pa plauktiņiem un saliku pa vietām čemodānu, lai varētu šodien normāli pagulēt. un, tā kā es modinātājus nedzirdu, jau atkal mani pamodināja kaimiņš, šoreiz gan nejauši.