Sviesta Ciba |

ctulhu (

ctulhu) rakstīja,
@ 2016-09-23 01:02:00

Vai teoloģiju var uzskatīt par pseidozinātni?

Un ja ne - tad kāpēc?

(Ierakstīt jaunu komentāru)

	virginia_rabbit 2016-09-23 01:16 (saite)
	jo tā pēta reliģiju, nevis dievu. (Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	ctulhu 2016-09-23 01:17 (saite)
	Nu pag, reliģijas pēta reliģiju zinātne (tā arī saucas), reliģiju vēsture. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	virginia_rabbit 2016-09-23 01:21 (saite)
	studē reliģ. aspektu, priekšstatus par dievu reliģijās. un studē pa īstam, kritiski, nevis izliekas. pseido- ir tad, kad kaut ko safabricē. bet tu noteikti pats labak zini. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2016-09-23 01:23 (saite)
	OK, ja studē reliģijas kā antropoloģijas, psiholoģijas, etnogrāfijas, socioloģijas fenomenus, tad tas ir zinātne. Bet vai nav tā, ka ar to kāreiz nodarbojas minētās nozares? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	virginia_rabbit 2016-09-23 01:27 (saite)
	humanitārajās zin. vispār daudz kas atkarīgs no prof. sirdsapziņas (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2016-09-23 01:29 (saite)
	Labi, bet tas ko es gribēju jautāt: Ko teoloģijā dara/ pēta tādu kas a) ir zinātne nevis pseidozinātne un b)netiek darīts / pētīts nevienā no nosauktajām disciplīnām? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	honeybee 2016-09-23 07:42 (saite)
	ai, nu labi, principā tad jau var studēt tikai inženierzinātnes, ibo visas problēmas... nu labi, inženierzinātnes un matemātiku, pēdējo tad tiem, kas būtu tā kā abstraktāk noskaņoti. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2016-09-23 09:42 (saite)
	Nēnu studēt jau var arī astroloģiju un homeopātiju, jautājums ir tipa par klasifikāciju, kas ir kas. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	honeybee 2016-09-23 09:55 (saite)
	imo ir pilnīgi normāli, kā dažādas zinātnes pēta vienu un to pašu no dažādiem aspektiem. nu tb ja tu jautātu "kas pēta cilvēku uzņēmumā", tad to pētītu gan vadības zinātne, gan psiholoģija, gan antropoloģija, gan droši vien socioloģija, gan, iespējams, ekonomika, nav viens un tas pats, lai gan pētījumu subjekts ir viens. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2016-09-23 10:01 (saite)
	Ekzaktlī, tur jau arī sanāk viens objekts (piemēram reliģijas) un dažādas zinātnes (visas augstāk uzskaitītās + tās, kuras es aizmirsu). Tas ko es gribu saprast ir kā mēs šīs lietas klasificējam un vai minētā teoloģija pēta teismus vai darbojas teismu ( vai teiksim kāda noteikta teisma paveida) ietvaros. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	honeybee 2016-09-23 09:57 (saite)
	nu tb ja mēs gribētu pētīt dajebko, droši vien pietiktu ar matemātiku un inženierzinātnēm, tikai baigā jebļa atritināt :) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2016-09-23 10:03 (saite)
	Ar matemātiku un dažādu abstrakcijas stāvu dabas un humanitārajām zinātnēm, teiksim socioloģija saucas humanitāra zinātne lai gan arī pēta dabā eksistējošus objektus - cilvēku sabiedrības. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	mindbound 2016-09-23 13:54 (saite)
	Iespējams, ka nākotnes sociālās zinātnes varētu būt stipri tuvākas eksaktajām zinātnēm vai matemātiskajai modelēšanai. Sekosim līdzi. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	sirdna 2016-09-23 09:25 (saite)
	Starp šīm nozarēm nav stingru robežu, also, teoloģija bija pirmā uz skatuves. Tā ka antropoloģija, socioloģija un tamlīdzīgie ir ielīdušas teoloģijas laukā, nevis otrādi. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2016-09-23 09:43 (saite)
	Nuja, astroloģija arī bija pirmā (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	mindbound 2016-09-23 01:40 (saite)
	Es personīgi teoloģiju pieskaitu filosofijai, nevis zinātnei. (Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	ctulhu 2016-09-23 01:43 (saite)
	Hm, tad sanāk, ka astroloģiju arī var turpat pieskaitīt? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

mindbound
2016-09-23 02:28 (saite)

Hm, nē. Astroloģija izdara konkrētus, eksperimentāli pārbaudāmus/falsificējamus apgalvojumus vai hipotēzes par realitāti, līdz ar to tā ir pārbaudāma un vērtējama pēc tās pašas mērauklas, pēc kuras vērtē zinātniskas disciplīnas. Teoloģija, ciktāl esmu kompetents spriest, lielākajā daļā gadījumu nedarbojas empīriskā režīmā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	gnidrologs 2016-09-23 07:13 (saite)
	Jā, tā darbojas intelektuālā režīmā. Laikam viens no iemesliem kāpēc modernajiem ļaužiem reliģija un metafizika kā tāda bieži nepielec. Metaphysics is teh hard. Dafai labāk kolbas paļurināsim. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	sramgni 2016-09-23 09:08 (saite)
	Ha ha ha ha. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	mindbound 2016-09-23 13:33 (saite)
	Tā darbojas abstraktas prātuļošanas (lai neteiktu "intelektuālās masturbācijas") režīmā. Ne jau velti daļēji fikcionālais piemērs ar uz adatas gala dejojošo eņģeļu skaitīšanu ir tik noturīgs un atbilstošs. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

gnidrologs
2016-09-24 13:36 (saite)

''Abstrakta prātuļošana'' tā šķiet priekš idiotiem, kuru smadzenes nav spējīgas sagremot abstraktizācijas pakāpi, kas pārspēj pēdējā objekta kājminamo režīmu. Teiksim, ļoti maz cilvēku mūsdienas patiesi spēj saprast par ko runāja Platons vai pat Aristotelis. Vienīgais ko spēj uztvert ir kaut kādas virspusējas idejas, kuras pat neieņem pārāk nozīmīgu vietu minēto biedru pasaules uzskatos. Idiokrātija.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2016-09-24 14:34 (saite)
	Tu spēj uztvert, ko šamie runāja? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	gnidrologs 2016-09-24 14:50 (saite)
	Es vienmēr visu spēju lieliski uztvert. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2016-09-24 14:53 (saite)
	Ojā, tikai nenožņaudz Klaudiju (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	gnidrologs 2016-09-24 15:16 (saite)
	Nožņaugšu, ja vajadzēs. Kaut ziloni. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	mindbound 2016-09-24 15:20 (saite)
	No tās pašas sērijas – zinātne šķiet "randoms džiberišs" hroniskiem "lasījis neesmu, rakstīt patīk" pacientiem, kuru domas lidojums robežojas ar tūkstošiem gadu vecu ideju muzeja eksponātu apjūsmošanu. Par ideju vietu nozīmīgumu arīdzan ir abpusēji. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	kjiimikjis 2016-09-24 17:33 (saite)
	Neizbēgami, katru dienu pienāk brīdis, kad cilvēks pasaka stulbāko frāzi tajā dienā. Gnidrologs, acīmredzot, ir izlēmis šito izdarīt agri no rīta, lai pārējo dienu var veltīt kaut kam citam. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

ctulhu
2016-09-23 09:53 (saite)

Pag,

(1) ``eksistē pārdabiski spēki`` ir hipotēze par realitāti, evidences nav.
(2) ``debesu ķermeņi zināmā veidā iedarbojas uz cilvēku likteņiem`` ir hipotēze par realitāti, evidences nav.

Gan (1) gan (2) uzskatu veidošanos/ darbību/ vēsturi pēta visas citas nosauktās zināntnes.

Darbošanās (1) un (2) uzskatu ietvaros ir attiecīgi teoloģija un astroloģija.

Savukārt (1) veida uzskatu izpausme filozofijā ir ideālisms, dažādi teismi. Nu tb teisms ir tas, kas ir filozofijā, teoloģija ir zinātne ja pēta teismu un nav zinātne ja darbojas teisma ietvaros.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

mindbound
2016-09-23 13:40 (saite)

Teoloģija kā tāda jau var mierīgi darboties (un mūsdienās daudzos gadījumos darbojas) tīri "pieņemot, ka [..]" režīmā, t.i., laika gaitā starp teoloģiju un doktrīnu ir parādījusies no nulles pozitīvi atšķirīga distance. Tajā pašā laikā, atsevišķi tās apakšlauciņi, kā kreacionisms/inteliģentā dizaina apoloģētika, gan pavisam droši var tikt klasificēti kā pseidozinātne.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2016-09-23 14:35 (saite)
	Hm. Bet vai tad nesanāk ka astroloģija darbojas tāpat: ``pieņemot ka debesu ķermeņi blablabla veidā iedarbojas uz....`` => horoskopi etc. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

mindbound
2016-09-23 15:21 (saite)

Well, jā, bet tas ir nepieciešams pieņēmums par empīriku, jo apgalvojums "horoskopi darbojas" ir kondicionāli atkarīgs no tā, ka astroloģijas premisas ir patiesas. Teoloģijas attiecības ar teismu, savukārt, ir aptuveni tādas pašas, kā literatūras kritikas attiecības ar stāsta saturu: tā darbojas šī freimvorka ietvaros, bet nav primāri svarīgi, vai stāsts ir dokumentāls.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

ctulhu
2016-09-23 15:26 (saite)

Ok, tas ir tas gadījums, kad mēs varam analizēt Voldemorta vai Holmsa vai Nemo utt tēlus, neņemot vērā to, ja viņi ir fikcionāli tb izdomāti. Tas laikam ir tipa literatūrzinātne ja runa ir par autoru darbiem un folkloristika/ mitoloģija ja runa ir par tautas teiku/ eposu/ leģendu etc tēliem.

Ok, tādā gadījumā teoloģija iet zem mitoloģijas/ folkloristikas

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

mindbound
2016-09-23 15:50 (saite)

Tā, kā tur nav runas tikai par (vai pat galvenokārt par) tēlu analīzi, bet arī par aksioloģiju, determinismu u.c. filosofijas standarttēmām, es tomēr sliecos to klasificēt kā filosofijas novirzienu.

No otras puses, atrast precīzu piederību arī nav mans uzdevums, es tikai uzsveru, ka teoloģija kā tāda nepretendē uz zinātnes vai pētnieciskas darbības statusu, līdz ar to tehniski tā nesanāk arī protozinātne (kā alķīmija) vai pseidozinātne (kā astroloģija vai homeopātija).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2016-09-23 15:57 (saite)
	Ok, te sākas semantiskā galdiņa urbšana, semantiskie galdiņi reizēm ir diezgan plāni, bet enīvej. Man visu laiku ir licies, ka attiecīgais filozofijas novirziens ir teisms. Jā, also tad demonoloģija sanāk tajā pat klasē, kur teoloģija? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

mindbound
2016-09-23 16:06 (saite)

Teisms kā reiz ir doktrīna (well, meta-meta-doktrīna, kuras pirmais tuvinājums ir mono-, poli- u.c. -teismi un otrais — konkrētu reliģiju saturi). Demonoloģija, savukārt, lielākoties ir sastāvējusi no praktiskas dabas mēģinājumiem kaut ko izdarīt, bet tās "teorētiskā" tā arī ieņem šo pašu statusu, pa daļai ticības forma, pa daļai filosofija.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2016-09-23 16:13 (saite)
	Teoloģijā jau arī ir praktiskas dabas mēģinājumi kaut ko izdarīt (lūgšanas - askēzes - meditācijas - rekolekcijas) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	mindbound 2016-09-23 16:20 (saite)
	Tā gan ir ticības prakse, kura bieži vien vispāri nav bijusi/nav saistīta ar teoloģijas "teoriju". Lai lūgtos un meditētu, nav jāpārzina teoloģija un, otrādi, ar teoloģiju var (un mēdz) nodarboties arī sekulāri domājoši cilvēki. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2016-09-23 16:26 (saite)
	OK, tas ir tāpat kā sekulāri domājoši cilvēki var nodarboties ar demonoloģiju un zīmēt pentagrammas, ēst sēnes etc ir ticības tb okultā prakse (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	gnidrologs 2016-09-23 07:11 (saite)
	Nē nevar. Drīzāk par ''supra'' zinātni, jo tā ir pārāka pār ''parasto'' zinātni, ja pareizi izpildīta. (Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	ctulhu 2016-09-23 10:04 (saite)
	ē nē tā ``supra zinātne`` ja pareizi izpilda tad sanāk filozofija (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	mindbound 2016-09-23 13:37 (saite)
	Atpako "pārāka". Tā noteikti nav ar lielāku skaidrojošo spēku, līdz ar to pieņemu, ka ir domāts kas cits. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

gnidrologs
2016-09-24 13:39 (saite)

Tai irt VIENĪGAIS skaidrojošais spēks cilvēkam nozīmīgās sfērās, kas nav saistītas ar efektīvāku taburešu montāžu vai garšīgas soļankas ķīmisko sastāvu. Zinātne neskaidro neko, kam ir nozīme cilvēka garīgajā dzīvē. Oh wai- pareizi, ''garīgs'' arī ir bs termins. Ja nevar apēst vai pabakstīt ar mietu, tad neeksistē. In before neirozinātnes (kurai skaidrojoša spēka nav vispār ne par ko, tikai random džiberišs).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2016-09-24 14:38 (saite)
	ā ``cilvēkam nozīmīgas sfēras`` pēc gnidrologa ir - pielaizīties kam krutākam? jeb kas? sērīgi vaidēt par kalijugu? kas vēl? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	gnidrologs 2016-09-24 14:51 (saite)
	Viss, kas nav saistīts tikai ar ēšanu, diršanu un pišanos. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2016-09-24 14:53 (saite)
	Ok, a pričom tur teoloģija? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	gnidrologs 2016-09-24 15:17 (saite)
	Labrīt, daunīti! Pāātikami iepazīties. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	mindbound 2016-09-24 15:15 (saite)
	Viss Visums ir "taburetes un soļanka", savukārt komentāri par neirozinātni kārtējo reizi tikai demonstrē Tavu kompetences līmeni. No otras puses, protams, neviens jau Tev negrasās aizliegt palikt pie savām "cilvēkam nozīmīgajām garīgās dzīves sfērām", pēc analoģijas ar Nenotveramo Džo. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

gnidrologs
2016-09-24 15:19 (saite)

Ja pareizi atcerētos anekdoti, tad Džo lieta kā reiz bija tā, ka viņš bija ļoti viegli notverams, bet nevienam viņš nahuj neinteresē. Tieši tā (post)modernajos laikos ir ar vērtībām un principiem. Nevienam ntos nevajag, visi tikai grib rīt, dzert vīnu un pisties, kamēr acis nav izsprāgušas aiz laimes. Tas, ka pēc tam ūdens plūdi, pohuj, jo tas nebūs manas dzīves laikā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2016-09-24 15:22 (saite)
	Gnidrologs ir kaut ko sajaucis. Jo pie visas tās laimes pieder arī padarīt savas dzīves laiku neierobežotu. Tā ka plūdi pēc tam neder. Tas visādiem kristiešiem ir pohuj par plūdiem pēc viņu dzīves jo viņi tipa dzers vājpienu un dziedās psalmus savam šefam. Nu vai budistiem, kuri ienirs vannā vai kānuviņiem to kaifu sauc. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

gnidrologs
2016-09-24 15:27 (saite)

Kristiešiem kā reiz NAV pohuj, jo ''pravedņikam'' jācīnās par patiesību ''even if all odds are against you''. Ateistiem šeit ir morālā fleksibilitāte, situatīvs pragmatisms. Ja izdevīgi uzvesties šādi, nu tad ok, uzvdīsimies šādi.

Savukārt savas dzīves padarīšana par nebeidzamu, lai varētu turpināt rīt, dzert vīnu un pisties ir tieši tik pat primitīva, dzīvnieka-zvēra ego-indivīda pašsaglabāšanās instinkta manifestācija kā iepriekš minētā ŗīšana, diršana un pišanās.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

ctulhu
2016-09-24 15:31 (saite)

Ja ateistiem būtu morālā fleksibilitāte tad viņi te (un citās vietās) neizpaustos un neceptos, bet ēstu, dzertu un pistos.

Hmm, vispār interesanti.

Tātad ja Krišjānis lecas, tad vaaaaau - viņš ir pravedņiks
Ja ctulhu lecas, tad viņš ir jābano ( kā tu to minētajam krišjānim ieteici)

Also, kas tev ir ar to paiku, vīnu un seksu? Sapņu objekti? Citiem tā vispār ir norma un attiecīgi sapņots tiek (arī) par ko citu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	gnidrologs 2016-09-24 15:33 (saite)
	Tu būtu kruts poļitruks. Nē tiešām. Komjauniešos gāji? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2016-09-24 15:35 (saite)
	Nea, tie kas gāja (no man pazīstamajiem) tagad ir (ne visi bet daži) aktīvi kristietības sludinātāji (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	gnidrologs 2016-09-24 15:38 (saite)
	Jauka anekdote, net vjalo, pisaķeļiška ti naš, vjalo. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	mindbound 2016-09-24 15:32 (saite)
	Prakse rāda, ka pragmatisms mēdz būt īsākais ceļš uz rezultātiem. Protams, ja esi "anti-konsekvenciālists" (© krishjaanis) un rezultātu vietā tevi interesē tikai "fighting the good fight", tad tā ir cita tēma, taču tajā uzvaru saraksts parasti būs diezgan īss. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	gnidrologs 2016-09-24 15:35 (saite)
	Tu pat iedomāties nevari kādi katastrofāli rezultāti būtu, ja pēkšņi visi cilvēki pieņemtu konsekvenciālismu kā savas ētikas bāzi. Tie būtu katastrofāli. Your ignorance is blissful indeed. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2016-09-24 15:36 (saite)
	Nunu, pastāsti par tām katastrofām. Drusku konkrētāk. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	gnidrologs 2016-09-24 15:41 (saite)
	Paskaties uz Āfriku. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2016-09-24 15:43 (saite)
	Āfrika? Tradicionālās vērtības [tās, kuras aizstāv Gnidrologs] biezā slānī. Dzimumu lomas. Ticība. Lielas ģimenes. Tradīcijas. Īsti vīrieši. Sievišķīgas sievietes. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	gnidrologs 2016-09-24 16:01 (saite)
	Ok, tu nesaproti ko nozīmē ''tradicionālisms'', jo aiz sava emo-butthurtta esi tam piezīmējis melnas ūsas un sātana asti. Sorī, bet Āfrika ir mežonība tās negatīvajā nozīmē. Tās ir bandīt-traibāļu šaikas, kas darbojas pēc mačešu likuma. Diametrāli pretēji tam kā, piemēram, vidus laikos darbojas kristiendom. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2016-09-24 16:43 (saite)
	Samērā precīzi. Traibāļu šaikas, alfa tēviņi. Tradicionālisma agresīvāko spārnu šādi tiešām var aprakstīt. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	mindbound 2016-09-24 16:52 (saite)
	Daži atgriezties viduslaikos cenšas pilnīgāk, nekā citi. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	gnidrologs 2016-09-24 19:25 (saite)
	Varu derēt, ka tu kaifoji no ļeniski-marksistitkajiem grāmatu ievadiem, kurus rakstīja poļitruciski skribenti. Droši vien ar sajūsmu acīs māji ar galvu un teici ''Vo!''. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

mindbound
2016-09-24 15:25 (saite)

Ar Džo bija tieši tā. Savukārt ūdens plūdu (gan tiešā, gan metaforiskā nozīmē) novēršana ir inženiertehniska problēma, līdz ar to pasēdi vien savās augstajās sfairās un pakontemplē par Absolūtu (vienalga, platonisko vai 40%). Pie tam, mūsu perspektīvā lielākā daļa lietu būs mūsu dzīves laikā; secinājumi lai paliek kā uzdevums lasītājam.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2016-09-24 15:27 (saite)
	Piekontemplējoties ar absolūtu var nepamanīt plūdus un noslīkt :) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	mindbound 2016-09-24 15:29 (saite)
	Tas kungs bija devis, tas kungs ir ņēmis, tā kunga vārds lai ir slavēts utt. Ironiski, protams, šo attieksmi ik pa brīdim lasīt komplektā ar žēlošanos par to, ka lietas it kā ejot tikai uz leju. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	gnidrologs 2016-09-24 16:09 (saite)
	Tas nav ironiski. Tev acīmredzot nav pielecis, ko attiecīgā frāze nozīmē. Pirmais NAV pretrunā ar otro. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

gnidrologs
2016-09-24 15:32 (saite)

Mani vienmēr fascinē tas arogantais tonis kādā tu postulē savu pet teoriju pareizību, tā it kā vēstures liecības un empīriskā pieredze būtu tavā vai Ctulhu pusē. Viss ir tieši otrādi. Vērtības, kuras pārstāvu es ir pārbaudītas un ''stands the test of time'', pat ja nav ideālas. Tavējās autistu ķēķī izzelētās utopijas nekad nekur nav tikušas ieviestas un kā likums šie mākslīgo teoriju ieviešanas procesi beidzas ar milzīgu asins peļķi, lāģeriem un totalitāru režīmu
Kad tev un tavējiem būs kas konstruktīvs piedāvājams, nevis tukša ''miz za mir'' retorika, tikmēr tas ir tikai propagandas plakāts.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2016-09-24 15:34 (saite)
	Tu jau neko nepārstāvi, ja par vērtību neuzskata vaidēšanu, ka viss kļūst arvien sliktāk un agrāk tad gan bija komponisti (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	gnidrologs 2016-09-24 15:37 (saite)
	Ja vēlies konkrētiku, vari atsaukties uz tiem 12 punktiem, kurus tu uzskati par ''tikumistu histēriju'' un kas bija uzskaitīti tajā tvnet vai kā tur rakstā. Ja tas ir ''nekas'' priekš tevi, nebrīnīšos. Tava deģenerācija laikam nezina robežas.:) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	mindbound 2016-09-24 15:37 (saite)
	Konstruktīvi piedāvājumi tiek sastādīti un izskatīti mazliet citās aprindās. Tajās pašās, kurās mūs kā "nevienam neinteresējošus sci-fi gīkus" (© krishjaanis) tomēr ļoti labprāt aicina, uzklausa un ņem vērā. Par tradīcijām un vērtībām – tiešām noskaties. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	gnidrologs 2016-09-24 15:40 (saite)
	Kaut kāda liberastu beibe kaut ko runā jūtūbā par to kāds viņai angsts un heits pret vecākiem or smth. Seriously? Un jā, dabiski, ka konstruktīvie un realizējamie priekšlikumi izskatās citā s aprindās. Tieši tāpēc jau jūs, utopisti un fantazjori, tajā nepiedalāties. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	mindbound 2016-09-24 15:51 (saite)
	Tu kārtējo reizi runā par lietām, par kurām neko nezini (on both counts – gan par video, ko neesi noskatījies, gan par to, kādi priekšlikumi kādās aprindās tiek ņemti vērā). Priekš cilvēka, kurš signalizē empīrikas vērtību, Tu ļoti daudz nodarbojies ar aprioriem secinājumiem. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	gnidrologs 2016-09-24 15:59 (saite)
	Konstatēt faktu, ka šobrīd netiek lietota tavas pet teorijas principi praksē - tam nevajag nekādu lielu ''zināšanu''. Vajag tikai pievērst uzmanību un reģistrēt. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

mindbound
2016-09-24 16:11 (saite)

Skatoties, kur un kādā praksē. Valstu un planētas mērogā – pagaidām nē, kaut arī (ja pievērš uzmanību un reģistrē) konkrēta veida tendences var novērot arī tur. Vēl daudz interesantākas lietas var izlasīt Davosas konferences norakstos, to pašu šausmīgo asinssūcēju "tehnoloģiju titānu" keynote runās, DARPA u.c. līdzīgu aģentūru programmās un valdību aģentūru izstrādātos pētījumos.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	gnidrologs 2016-09-24 16:35 (saite)
	Nu ok, piekrītu. Kamēr tā ''prakse'' notiek laboratoriju sienās starp tādiem pašiem frīkiem kā tu, man tas dziļi paralēli. Man nav totalitāra tieksme apkarot marginālas subkultūras. Cita lieta, ja kāda no tām sāk izvirzīt pretenzijas pār pastāvošo, senās tradīcijās balstīto. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2016-09-24 16:41 (saite)
	Senas tradīcijas sk. tevis minētajā āfrikā. Tev gribas lai tā ir visur? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	gnidrologs 2016-09-24 19:22 (saite)
	Āfrikā nav NEKĀDU tradīciju. Tāpēc jau viņi ir mežoņi. Civilizācija tanī vietā vai nu nav bijusi vai bijusi kādā noslēpumainā laika periodā par, kuru nav infas. Eiropā IR tradīcija, kas veidojusies tūkstošiem gadus absorbējot dažādu civilizāciju kultūras. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2016-09-25 00:47 (saite)
	//Āfrikā nav NEKĀDU tradīciju.// Aļo, a palasīt etnogrāfu, antropologu darbus? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	mindbound 2016-09-24 16:46 (saite)
	Subkultūru sadzīve nepaģēr valūtas miljardus un cilvēkgadu tūkstošus. You still don't see the scope of this, do you. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	gnidrologs 2016-09-24 19:23 (saite)
	Nezinu ko tu īsti ar to gribēju teikt. Man vienīgā pretenzija ir kad subkultūra paģēr, lai tai līdzinātos pārējā cilvēce. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	krishjaanis 2016-09-23 11:47 (saite)
	Protams, ka (kristīgā) teoloģija nav zinātne modernās zinātnes izpratnē. Krieviskais nosaukums (pārnesums no grieķu/latīņu) visu pasaka - bogoslovije, dievvārdība. Pieļauju, ka viduslaikos teoloģija tiešām bija suprazinātne, par cik filozofija (un dabas filozofija, t.i., teorētiskā fizika) skaitījās tās kalpone. (Atbildēt uz šo)

Navigate: