Sviesta Ciba |

ctulhu (

ctulhu) rakstīja,
@ 2016-09-23 01:02:00

Vai teoloģiju var uzskatīt par pseidozinātni?

Un ja ne - tad kāpēc?

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)

mindbound
2016-09-23 15:21 (saite)

Well, jā, bet tas ir nepieciešams pieņēmums par empīriku, jo apgalvojums "horoskopi darbojas" ir kondicionāli atkarīgs no tā, ka astroloģijas premisas ir patiesas. Teoloģijas attiecības ar teismu, savukārt, ir aptuveni tādas pašas, kā literatūras kritikas attiecības ar stāsta saturu: tā darbojas šī freimvorka ietvaros, bet nav primāri svarīgi, vai stāsts ir dokumentāls.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

ctulhu
2016-09-23 15:26 (saite)

Ok, tas ir tas gadījums, kad mēs varam analizēt Voldemorta vai Holmsa vai Nemo utt tēlus, neņemot vērā to, ja viņi ir fikcionāli tb izdomāti. Tas laikam ir tipa literatūrzinātne ja runa ir par autoru darbiem un folkloristika/ mitoloģija ja runa ir par tautas teiku/ eposu/ leģendu etc tēliem.

Ok, tādā gadījumā teoloģija iet zem mitoloģijas/ folkloristikas

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

mindbound
2016-09-23 15:50 (saite)

Tā, kā tur nav runas tikai par (vai pat galvenokārt par) tēlu analīzi, bet arī par aksioloģiju, determinismu u.c. filosofijas standarttēmām, es tomēr sliecos to klasificēt kā filosofijas novirzienu.

No otras puses, atrast precīzu piederību arī nav mans uzdevums, es tikai uzsveru, ka teoloģija kā tāda nepretendē uz zinātnes vai pētnieciskas darbības statusu, līdz ar to tehniski tā nesanāk arī protozinātne (kā alķīmija) vai pseidozinātne (kā astroloģija vai homeopātija).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2016-09-23 15:57 (saite)
	Ok, te sākas semantiskā galdiņa urbšana, semantiskie galdiņi reizēm ir diezgan plāni, bet enīvej. Man visu laiku ir licies, ka attiecīgais filozofijas novirziens ir teisms. Jā, also tad demonoloģija sanāk tajā pat klasē, kur teoloģija? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

mindbound
2016-09-23 16:06 (saite)

Teisms kā reiz ir doktrīna (well, meta-meta-doktrīna, kuras pirmais tuvinājums ir mono-, poli- u.c. -teismi un otrais — konkrētu reliģiju saturi). Demonoloģija, savukārt, lielākoties ir sastāvējusi no praktiskas dabas mēģinājumiem kaut ko izdarīt, bet tās "teorētiskā" tā arī ieņem šo pašu statusu, pa daļai ticības forma, pa daļai filosofija.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2016-09-23 16:13 (saite)
	Teoloģijā jau arī ir praktiskas dabas mēģinājumi kaut ko izdarīt (lūgšanas - askēzes - meditācijas - rekolekcijas) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	mindbound 2016-09-23 16:20 (saite)
	Tā gan ir ticības prakse, kura bieži vien vispāri nav bijusi/nav saistīta ar teoloģijas "teoriju". Lai lūgtos un meditētu, nav jāpārzina teoloģija un, otrādi, ar teoloģiju var (un mēdz) nodarboties arī sekulāri domājoši cilvēki. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2016-09-23 16:26 (saite)
	OK, tas ir tāpat kā sekulāri domājoši cilvēki var nodarboties ar demonoloģiju un zīmēt pentagrammas, ēst sēnes etc ir ticības tb okultā prakse (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Navigate: