[quite spoilerless really]

Final Fantasy 7 bija spēle, kurā galvenie varoņi glāba pasauli.
No pārējām līdzīgajām atšķirama ar to, ka spēles sižets liek saprast, ka patiesībā visam darītajam tā īsti jēgas nav bijis - pat varoņu izmisīgie mēģinājumi tikai palīdz lielajam plānam, pret kuru viņi it kā mēģināja cīnīties.
Beigu beigās pasaulei nekas cits neatliek, kā glābt sevi pašai. Ak jā, bija zināms, ka tam varētu būt nepatīkams blakusefekts - planēta, glābjot sevi, varētu pie viena tikt vaļā no būtiskākajiem kaitēkļiem - par kādiem, iespējams, uzskatāma cilvēce.

Šķita, filmai būtu jāparāda cīņa ar šīm sekām.

Un atkal - visām (nenoliedzami estētiskajām) cīņām, ko galvenais varonis izcīna patiesībā nekādas īstas nozīmes nav. Tikai tāda ilustrācija varoņa iekšējai cīņai ar savām atmiņām un savām šaubām. Brīžiem - pat pārāk hipertrofēta.

"Es esmu tāda pati marionete, kā tavs vecais "es" " - Kadādžs Klodam. (nu jā, vajadzēja jau to pateikt skaļi, citādi vēl kāds nesapratīs)

Un tikai šo cīņu izcīnot, viņš brīnumainā kārtā tiek izdziedināts arī no fiziskajām vainām.
Un izdziedē arī visus pārējos.




Ak jā, pirmais filmas relīzes datums ko pamanīju, bija pagājušā gada jūnijs. (manīti gan apgalvojumi, ka pirmais bijis vēl aizpagājušais rudens).
Kopš tā laika iznākšanas datums atlikts vairrākkārtīgi...Tad nu beidzot, beidzot viens no noliktajiem iznākšanas datumiem izrādījies īstais. Gan tikai Japānai -amerikas relīze kārtējo reizi pārcelta. Rezultātā - pat portāli, kas ziņo par filmu, nobeidz rakstu ar "pirātismu mēs, protams, neatbalstam, bet titrus angliski varat dabūt šeit". (Tas, kas torrentos jau satur arī tirtu failus gan angliski gan, īpaši fanātiskajiem - japāniski.)

Tiem, kas FF7 nav spēlējuši, saprast filmā notiekošo varētu būt pagrūti - "priekšvēstures pārstāsts" filmas sākumā ir nepiedodami īss. Sižets arī - visai paīss, un lielu daļu tēlu rīcības atstāj pilnīgi nepamatotu.

Pusotra stunda, kuras lielāko daļu aizņem action ainas.
Daudz par maz, lai paspētu tā īsti iepazīstināt ar gandrīz diviem dučiem atšķirīgo varoņu (lai gan, pa kādai atšķiramai, specifiskai rakstura īpašībai ir gandrīz katram. Plakani tēli? Jā. Bet vismaz viennozīmīgi atšķirīgi...)

Izrādās - par maz arī, lai paspētu skatītāju iepazīstināt ar kaut dažu varoņu iekšējo pasauli. Varbūt mazliet žēl...

Bet galu galā - tas arī nav šīs filmas mērķis. Tai ir jāizskatās skaisti, ļaujot skatītajam izbaudīt mākslinieku veikumu radot realitātē neiespējamās cīņu ainas. Nu jā, action. Ļoti daudz.
Bet vai ir godīgi no filmas, kas ir datorspēles turpinājums, ko vairāk?

Toties, Nomura atšķirībā no Lūkasa ir spējis izveidot episko noslēguma zobencīņu kurā labākais cīnītājs arī ir acīmredzami un uzsvērti pārāks, par spīti tam, ka visiem skatītājiem ir zināms, kurš šajā cīņā būs uzvarētājs.
Protams, Nomuram nebija jāņem vērā tādi sīkumi kā gravitācija, vai džedaju aizspriedumi pret veltīgu spēka lietošanu zobencīņu laikā...