derētu arī man to atcerēties, jā.
tikai kkā parasti aizmirstas.

a kāpēc vienmēr aizmirstas, kas ir tā riebīgā īpašība, kas neļauj atcerēties īstajā brīdī?

nu, manā gadījumā, tas varētu būt tas, ka es esmu vai vismaz gribu būt pārliecināta, ka es to izdarīšu tik viltīgi, ka neviens nekādu piespiešanu nepamanīs. +stulba pārliecība, ka ja nedrīkst, bet ļoti ļoti gribas, tad var. +dažreiz, kad esmu iekustināta, ir vienkārši ļoti grūti apstāties.
un zini, dažreiz jau patiešām it kā sanāk. neviens nepamana nekādu samērā, hmm, vardarbīgu iejaukšanos situācijā. a tāpat pašai pretīgi, un prieks par rezultātiem ir samērā necils.