Furious sleep
Furious sleep
of colourless green ideas
of colourless green ideas
Garkājtētiņi
Šajā lappusē
- Garkājtētiņi [+7]
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
crescendo - *** [+2]
Aktivitāte
| Jūnijs 2018 | ||||||
1 | 2 | |||||
3 | 4 | 5 | 6 | 7 | 8 | 9 |
10 | 11 | 12 | 13 | 14 | 15 | 16 |
17 | 18 | 20 | 21 | 22 | 23 | |
24 | 25 | 27 | 29 | 30 | ||
Tēmas
Kāzas, Rīkojums IT10101, ads, anime, babe, babystuff, beautiful, bittersweet, ciba, completely useless, cruelty, degu, dreams, dungeonmastering, eve, expanse, filmas, gadgets, homm, horror, kitchen, legalities, literature, london., lyrics, memories, movies, pasaciņas, philosophy, politics, politika, quizes, quote_of_the_day, resolutions, sci-fi, somewhat useful, stupidity, styles-experience, styles-memorable, travel, useless, useless happiness, uzturs, valodiņa, vampires, vanishing_point, wierd
- 11.-Jul-2005 12:51 pm
Tā laikam sauca tos dīvainos, odveidīgos radījumus ar skaisti garajām kājām...
Apbrīnoju kopš kaut kāda populārzinātniska raidījuma dziļā bērnībā - kur par viņu brīnišķīgo attieksmi pret lapsenēm stāstīja. Brīnišķīgo man, ne lapsenēm.
Dīvaina jau esmu.. Cik man bija gadi.. 6? vēl mazāk? mazliet vairāk?
Atradu vasaras vakarā vienu pavisam slābanu garkājodu gar kāpņu telpas logu skumstam. Paņēmu odu un mēģināju tam pūst virsū - lai atjēdzas. Īpaši nelīdzēja. Nezināju ko tāds ēd, bet paņēmu, aiznesu līdz skārda vannai, kurā sildījās ūdens dārza laistīšanai, noliku uz vannas malas padzerties... (jā jā, kad biju maza, biju pārliecināta, ka jebkas, kas netiek tieši nogalināts, var nomirt tikai un vienīgi no bada un slāpēm. Vecums, slimības - tas manā bērna uztverē ar nāvi nekādi nesaistījās).
Vispār jau ods nenoslīka. Pastāvēja uz vannas malas, pacēlās gaisā un aizlidoja.
Un es vēl ilgi ticēju, ka esmu izglābusi to kukaini.
Vai mana mīlestība pret zirnekļiem ir atvasinājums no šīs bērnības aizraušanās?
Apbrīnoju kopš kaut kāda populārzinātniska raidījuma dziļā bērnībā - kur par viņu brīnišķīgo attieksmi pret lapsenēm stāstīja. Brīnišķīgo man, ne lapsenēm.
Dīvaina jau esmu.. Cik man bija gadi.. 6? vēl mazāk? mazliet vairāk?
Atradu vasaras vakarā vienu pavisam slābanu garkājodu gar kāpņu telpas logu skumstam. Paņēmu odu un mēģināju tam pūst virsū - lai atjēdzas. Īpaši nelīdzēja. Nezināju ko tāds ēd, bet paņēmu, aiznesu līdz skārda vannai, kurā sildījās ūdens dārza laistīšanai, noliku uz vannas malas padzerties... (jā jā, kad biju maza, biju pārliecināta, ka jebkas, kas netiek tieši nogalināts, var nomirt tikai un vienīgi no bada un slāpēm. Vecums, slimības - tas manā bērna uztverē ar nāvi nekādi nesaistījās).
Vispār jau ods nenoslīka. Pastāvēja uz vannas malas, pacēlās gaisā un aizlidoja.
Un es vēl ilgi ticēju, ka esmu izglābusi to kukaini.
Vai mana mīlestība pret zirnekļiem ir atvasinājums no šīs bērnības aizraušanās?
Comments
11.-Jul-2005 03:59 pm
Tu laikam speciāli šitā izrunājies. Man ir briesmīgas bailes no zirnekļiem. Īpaši lielajiem, spalvainajiem. Es zinu,ka ja es tādu ieraudzītu sev tuvumā es pat nespētu pakliegt. Aiz šausmām būtu stīva... | |
kojās dzīvojot gan tādu gribējās (hint - viņi labprāt ēd tarakānus. Audzētajiem tā esot viena no ikdienas pārtikas pamatsastāvdaļām). Bija doma, ka arī ar tām mazajām pretīgajām pelēm varētu tikt galā...
Bet tagad doma par tarantulu kā mājdzīvnieku ir atmesta...