Reiz kādu savu draugu izvedu tumsā cauri kapiem. Bija daudz sveču. Viņš gandrīz pielika bikses:) Takā tā tiešām ir realitāte... | |
Nja... Nē, es saprotu, atbilstošā noskaņojumā, uz brīdi var palikt bail. Ne tik daudz no tā, ka kapi - bet no tā, ka tumšs un ehm... pēkšņi atceries visus nostāstus par maniakiem, kas pa kapiem mēdz slapsīties. Ir jau tās nekontrolējamās bailes... bet arī kapos tās drīzāk ir bailes no kapiem kā kaut kādā apziņas stūrīti esoša mitoloģijas simbola, nevis no mirušajiem... | |