Dīvains sapnis.. Dīvaini jau, ka divas stundas guļot vispār kādu sapni
iznāk atcerēties.
Bet šādu? Manuālis „how to do it correctly for dummies" – rokas anatomijas struktūra, sīki aprakstīta asinsrites sistēma, tās darbība, noasiņošanas procesa izjūtas, sekas, ietekme uz organismu (nu jā, „sīki aprakstīta" nozīmē
– zinu, ka „sīki aprakstīta". To, kas tieši bija rakstīts – neatceros. Visticamāk, tas sapnī nefigurēja, nav man tādu zināšanu). Tāda A4 grāmatiņa, ar divām skavām, tumši zilām diagonālām svītrām uz vāka, serifainā fontā... skaistiem burtiem divās rindkopās sarakstīts, ar melnbaltām shēmām... ehh.

Tik tālu būtu skaidrs. No kurienes šāda sapņa tematika izlīdusi vēl varētu saprast.

Un tad es tev apjautājos, vai tu piekristu runāt manās bērēs. Jo tos profesionālos izvadītājus es nevaru ciest, viņu vispārīnātās runas, ekumēniskā vārīšanās, kas mani ļoti profesonāli noved līdz neapturamām un neciešamām asaru straumēm... Negribu es citiem kaut ko tādu.

Neatceros vai piekriti. Vispār jau dīvaini... teicu jau - attiecībā uz tevi kļūst aizvien dīvaināk.



Bet vispār... dzīvē, ne sapnī runājot - kāda būtu tava reakcija, ja kāds tavs paziņa tev palūgtu, lai runā viņa bērēs?
Jā, jautājums jebkurai personai, kas vēlas atbildēt. Man vienkārši interesanti.