Nu jau pirms pārnedēļām, bet kamēr vēl atmiņā...
Līdz dārziņam, no dārziņa atnākt spēj, bet labāk grib opiņā.
Prot pārvietoties ar skrejriteni, bet labāk patīk stumt. Prot braukt ar chillafishu, bet arī, reti.

Pati sāk apgūt pogu lietošanu. Pie noskaņojuma var pati saģērbties no autiņbiksēm līdz pat lietus biksēm (jāpalīdz tikai aizsprādzēt). .
Pirmo reizi ļāva sapīt matus dārziņam, jau nedēļā pēc dzimšanas dienas.
Podiņu lietot prom, gan paprasīt, gan vienkārši pati aizskriet - bet pagaidām ne vienmēr, un aukstajā sezonā tikai neslinko vecāku žetona dēļ vien arī neforsēsim.
Parādījušās bailes no ūdens uz galvas (bērnam, kas pats mīlēja galvu bāzt zem ūdens, vienā brīdī ieslēdzies tas, kas ilgu laiku bija arī māsai - matu mazgāšana ir spīdzināšana) un bumbu baseiniem, kā arī nepatika pret tumsu. No augstuma un kaķiem nav bail joprojām. Sarežģītāk ar suņiem - jāsaka, ka bail no viena konkrēta suņa (kurš ir pārlieku draudzīgs lielizmēra kucēns - no kura, iespējams, ir īpaši iebaidīt neiet klāt).

Runāšana... runā daudz, bet joprojām ļoti, ļoti neskaidri. Māsas vārdu pateikt māk, savu spontāni ne, un pēc jautājuma - nešķiet, ka saista ar sevi. Veido teikumus, līdz 'kur palika otra zeķe'. No gramatiskajām pamatvienībām pagaidām nelieto apzīmētājus. Skaita līdz 4. Krāsas aprobežojas ar 'gaišs-tumšs' (kur mēs to jau esam redzējuši). Māk parādīt ķermeņa daļas pēc nosaukšanas. Atkārto vārdus, ja tos saka priekšā māsa, bet iespītējas pie citiem. Reizēm spītīgi pastāv uz saviem nosaukumiem (varde ir kvākvā, vārna ir kākā un dusmojas, ja sauc kā savādāk).


Mīl piezīmēt pilnas lapas ar rimbuļiem, bet neatšķir, kur uz grīdas, ledusskapja drīkst, kur nedrīkst zīmēt. Pareizo satvērienu zīmulim pagaidām īpaši nelieto.
Spontāni pati atrod ar ko spēlēties - gan klucīšiem, gan lellēm/mīkstajām mantām.
Klavieres plinkšķināt ir forši, reizēm arī padungot, bet ne izteikti. Arī uz telefona/planšetes pašai spēlēties nav īpašas intereses (lai gan burbuļus paspridzināt vai codepillar bultiņas pavilkt kādu brīdi sabtransp uzmanības novēršanai noder). Cits - pasēdēt blakus un paskatīties, ko dara māsa.
Toties grāmatām, bez taktilās izklaides, īsti pacietības nav (bet nu plaukts pilns ar grāmatām, kur var taustīt un kaut ko kustināt, tā kā nav milzīga problēma).
Patīk palīdzēt meklēt mantas, slaucīt.
Ēst māk, bet ļoti, ļoti bieži aizmirst, ka pie galda ar ne-tukšu glāzi nevar vicināties ar rokām - rezultātā glāze izgāžas tik bieži, ka sēžoties pie galda jau mēdz preventīvi novilkt drēbes, lai šmuce mazāka.

No dārziņa īsti negrib nākt mājās. No rīta negrib ģērbties (bet nav problēmu noģērbties dārziņā).
Necieš pārāk siltus apstākļus.