Kulturālā diena šodien. Uzaicināja mani bēbja vienaudža māmiņa sastādīt kompāniju Mākslas Muzeja apmeklējumam (jā jā, tam pašam, kas 'atjaunots kā Versaļa, bet logo pasūtījis kaut kādiem hipsteriem kā tādai kaņepei - un logo tagad ir MM nevis LNMM. Laikam. #izlasītskautkurtwiterī).

Pieturā vispirms pienāca oldskūlīgais 6. tramvajs - māņticīgāki varētu teikt, ka tā bija Zīme, ka varbūt nevajag :D Bet laiks labs, tātad, vajag, mīļā, vajag gan. (Rati man smagie traktori, pēc operācijas ķirurgs silti ieteica atturēties no tāda svara cilāšanas, tāpēc augstās grīdas tramvajs kā pārvietošanās opcija netiek apskatīts. Par 'a kā tad dzīvotu, ja mājā nevarētu iekļūt bez ratu cilāšanas'- nu tad man nebūtu smagi traktori, bet kaut kas cits, kur apmierinātu viss, ieskaitot svaru, bet izņemot 'a pa mežu tomēr nav komfortabli braukt'.

Nākamais tramvajs bija riktīgais. Iebraucām, ratu un invalīdu ratiņu priekšā ratu spotā nebija, yay!

Nākamā kļūda - pieļaut, ka no 6. tramvaja ar ratiem var tikt ārā jebkurā tā pieturā (jo rati ir tieši tik gari, lai no tramvaja varētu izripināties uz ielas - augsto platformu nebūt nevajag). Vairumā pieturu arī var, bet ir vismaz viens izņēmums. Proti, pietura 'Nacionālā Opera'. Protams, Nacionālajai Operai nekādi NAV jābūt māmiņām-ar-ratiem draudzīgai (jo, būsim godīgi, ar ratu bēbjiem operā tiešām, tiešām nav ko meklēt)... Vienmēr ir mazliet nepatīkami, ja autobuss pieturā piebrauc nevis pie malas, bet tā, ka zemais slieksnis ir aptuveni ratu riteņa diametru no augstas apmales - bet tad var klusiņām paburkšķēt par vadītāju (vai niknas māmiņas zvanīt un sūdzēties). Lūk, 'Nacionālā Opera' pieturā šāda pati problēma ir tramvajam. Un vadītāju tur vainot nevar nekādi, tur kāds ir pacenties permanentāk. Nu jā, invalīdu ratiņiem riteņi lielāki, problēma tiešām jaunajām māmiņām specifiska - lai nejauši Operā neieklīstu no sabiedriskā transporta :)

Muzejs ar ratiem ir pieejams. Personāls arī ļoti draudzīgs, pamanot māmiņas ar ratiņiem uzreiz norāda, kur jāiet, lai nonāktu pie lifta ar uzrakstu 'lūdzu izmantot tikai īpašas nepieciešamības gadījumā un bildes ar ratiņiem un invalīdu ratiņiem. Tāpat painformēja, ka uz 4. stāvu ar stikla grīdu labāk nebraukt, jo tur poga nestrādājot, uz 4. stāvu izsaukt liftu nevar, jāgaida, vai kāds cits nebrauks. Uzbraucām uz piekto. Uz terasēm nelaiž, jo šodien bijuši mīnusgrādi un tāpēc iespējams apledojums arī saulainā un siltā pēcpusdienā. Un lejā tikt... Cilvēku muzejā ir daudz. Tai skaitā ratiņus lietojošu un citu, kam nav vēlmes kāpaļāt starp stāviem. Lifts, lai gan liels (tur ietilpst 4 traktorrati, autokrēsliņš un 6 pieaugušie. Vispār, pieaugušie vēl dazi ietilptu, bet nevajadzēja. Lai gan būsim godīgi, autokrēsliņš tika turēts otrajā stāvā), ir tikai viens. 20 minūtes stāvēt un gaidīt liftu nav ļoti forši, tā nu arī otrais un trešais stāvs palika neriskēts. Pirmo apskatījām uz maiņām. 'Uzmanību Gāze!' uzraksti ir iedvesmojoši :) Dzelteni kvadrāti uz sienām arī. Bet tā... kaut kā ļoti zemi griesti. Taupīgi :)

WC ir tīras, bet bez bērnkopšanas aprīkojuma. Tik, ka izlietnes ir diezgan plakanas un īstajā augstumā, varētu mēģināt izmantot, jautājums, vai automātiskais neregulējamais krāns procesam netraucētu.