Viņam bija taisns, raupja auduma mētelis garumā zem ceļiem.
Nevērīgi pār kaklu pārkārta šalle.
Kupli, vilņaini, tumši brūnpelēki mati, šur un tur, vienmērīgi pa visu galvu pa kādam sirmam.(neviens taču tā nenosirmo?).
Neiespējami garas skropstas. Tik biezas, ka pat no divu metru attāluma var redzēt, kā skropsta sašaurinās tuvojoties tās galam.

Viņš nebija ņēmis vienu no tiem zilajiem plastmasas groziņiem, bet tāpat aiz aukliņas turēja nelielu taisnstūrveida tortes kārbu, ar tās pašas rokas elkoni pie sāna piespiežot zilu paciņu kafijas (no tām "atrodi 500 īsta zelta ķēdītes un kulonus") .

Pie kases neteicis ne vārda, izņēma no kabatas riekšavu monētu (dažas baltas, saujiņa dzelteno, trīs sarkanās), nobēra uz letes un aizgāja, kamēr meitene pie kases aparāta tās vēl vairākas reizes pārskaitīja, it kā nebūdama par kaut ko pārliecināta.