1g+2 nedēļas

Bez ēšanas gulēt iemācījās bez īpašiem ekscesiem uz mēnešiem 9-10. Vai pareizāk sakot - barošana pārstāja būt par burvju nūjiņu, kas bērnu vienmēr aizmidzina, tad nu sāku likt gulēt vienkārši turot rokās, nevis barojot līdz miegam. Sāka parādīties izgulētas naktis - ne vienmēr, protams, bet vismaz ik pa laikam. Pati biju lepna par progresu, bet, nu jā, arī nākamais, protams, tālu no ideāla.

Tagad konsīlijs nolēma, ka man jāmāca bērnam aizmigt gultiņā pašam.

Līdz šim midzināšanas scenārijs bija - paņemu rokās, satinu segā, iedodu peli, turu horizontāli, un mēģinu noķert brīdi, kad sāk lēni mirkšķināt acis - t.i. stadija 'šitādi ieliekot gultiņā paskatās, aizver acis un ir miers' - t.i. viss process minūtes 10-20, ja mājās un viss kā parasti, bet nu ja trāpās nenoskaņojums vai pārāk agri tiek pārlikta gultiņā, tad viss jāsāk no sākuma).

Tad nu tagad ielieku gultiņā-viņa pieceļas, pieķeras pie margām, sāk diskutēt par negulēšanu - paņemu rokā-pabļauj-apklust-ielieku gultiņā-restart. Līdz vienā brīdī ielikta gultiņā pieceļas sēdus, pablenž apkārt, noliekas guļus, parāpo ar degunu matracī, un aizmieg. Vakar vakarā process jau iekļāvās 'miega aitas dziesmiņas' laikā (kas laikam ir ap 20 minūtēm). Pārsteidzoši.. skaļāk diži nav. Tikai neērtāk (jo daudzreiz jācilā iekšā ārā) un maniem nerviem grūtāk paciešami - turēt vienu arojošu un spārdošos radījumu ir vienkāršāk, nekā katru reizi, kā uz 15 sekundēm pieklust, likt atpakaļ gultā un sākt no sākuma... Pick Up/Put Down izskatās smuki uz papīra, bet reālajā dzīvē tas ir krietni nesaprotamāk un izplūdušāk. (no otras puses, metodes aprakstā ir minēts, ka pirmajā dienā izcelšana/atpakaļ likšana ir desmitiem reižu, mēs laikam pāri otrajam desmitam tomēr nevelkam). CryItOut, protams, būtu viennozīmīgāk, bet... es joprojām ceru 'izbļaujies gultiņā viena pati' stadiju aizvietot ar 'ok, kamēr bļauj, tikmēr rokās, nomierinies, tad atpakaļ gultiņā'.

Redzēsim.
Dikti noskaņojuma medīšana iznāk, pie 'viss ir slikti, tagad gribu aurot' šis būs krietni grūtāk par 20 minūšu pietupienu sesiju, līdz nomierinās. No otras puses - vismaz izskatās, ka sāk nojaust, ka gultiņā jāmieg ciet pašai. Grib ja paslēpes spēlēt un hugoties, prasa ūdens pudeli (un tad mēģina izmantot ūdenspudeli mīkstās mantiņas vietā). Zinu, ka būs arī regresi, bet ja godīgi...

Vakar sapratu, ka labāk jau pamocīšos tagad, kad vismaz ir 'nekur tu nespruksi mazais mīļais šmuli' redeļu gultiņa, nevis vēl pēc gada spīdzināt visu iesaistīto nervus ar durvju slēgšanu.