Mums kaajas pliist nost peec kalniem.
Skaistu, nu :)
Bet veel 4us latieshus uz kalnu takas 700m augstumaa nieka pusstundas laikaa satikt laikam ir jaamaak... Vai varbuut mees vienkaarshi - liidzenumu ljautinji, taapeec dveeseles klusiibaa peec kalniem dzied?
Zināms patiesības grauds tev pat varētu būt - bet par kareivīgumu (agresiju dēļ saspiestības mazā apdzīvojamajā platībā?) drīzāk, ne depresiju.
Horizontu jau mēs neredzam arī pilsētās. Vai laukos, ja godīgi - mums mežu daudz, pat ja tik ar mūsu dienvidu kaimiņiem salīdzinam.
Un vēl.. tur ir miers. Koki dzīvo daudz mazāku brīdi, mainās daudz vairāk nekā kalni, kas tur ir desmitiem tūkstoši gadus.