Ir sācis sevi identificēt ar valsti, un ne viņš viens; imho tā ir kļuvusi par sērgu koalīcijā. | |
Visa koalīcija pat nebūtu tik slikti, tas tomēr no demokrātijas jēdziena tā, garā lēcienā, bet tomēr atvasināms. Bet cik Saules Karaļiem ir vietas vienā mazā, provinciālā tranzītvalstelē? | |
ē... kā nodibināt mieru visā pasaulē? (alt, kā panākt, lai Microsoft produkcija būtu time-consuming-to-detect-bug-free?) | |
Īzī :) 1. Nošaut visus. 2. Mainīt attieksmi - pamēģināt linuxu, ar nosacījumu, ka nepieciešams darbināt videokarti ar ko vairāk par 2D uz vienu monitoru. Kā i'? ;) | |
1) ideāli. 2) ja mani uztrauktu tikai mans personālais datoriņš.... tad es neuztrauktos par bugķeršanu, vai ne? :) | |
"Īstermiņa mērķi arī tika pilnībā realizēti.... Un ko tas ir mainījis?" Kāpēc tu jautā, ko tas ir mainījis, ja pati saki, ka īstermiņa mērķi TIKA realizēti. Kas attiecas uz ilgtermiņa mērķiem, tad ilgtermiņš vēl nav pienācis. | |
Jo populistiskajiem īstermiņa mērķiem nav izšķirošas nozīmes. Ne jau ar aiziešanu un pusstundu pūlī pastāvēšanu viens cilvēciņš būs baigo darbu pielicis pārmaiņu panākšanai valstī. Tā tās lietas vienkārši nenotiek. | |
Hmm. Nu, es esmu redzējis tikai divus veidus, kā kaut ko var izdarīt: 1) Darīt pašam. Tam ne vienmēr pietiek laika un iemaņu. 2) Paprasīt, lai to izdara kāds cits. Te gan nevar garantēt, ka kāds cits to izdarīs pietiekami labi, vai, ka vispār izdarīs. Stāvēšana pūlī un klaigāšana ir prasīšana, lai valdības pārstāvji kaut ko izdara manā labā. Katrā ziņā, neko nedarot, vai nepieprasot no citiem kaut kā izdarīšanu, nekas arī nenotiek. Vai, precizāk sakot, notiek, bet tā, kā citiem darītājiem vai prasītājiem ir labāk, ne tā, kā pašam gribas. | |