Jo populistiskajiem īstermiņa mērķiem nav izšķirošas nozīmes. Ne jau ar aiziešanu un pusstundu pūlī pastāvēšanu viens cilvēciņš būs baigo darbu pielicis pārmaiņu panākšanai valstī. Tā tās lietas vienkārši nenotiek. | |
Hmm. Nu, es esmu redzējis tikai divus veidus, kā kaut ko var izdarīt: 1) Darīt pašam. Tam ne vienmēr pietiek laika un iemaņu. 2) Paprasīt, lai to izdara kāds cits. Te gan nevar garantēt, ka kāds cits to izdarīs pietiekami labi, vai, ka vispār izdarīs. Stāvēšana pūlī un klaigāšana ir prasīšana, lai valdības pārstāvji kaut ko izdara manā labā. Katrā ziņā, neko nedarot, vai nepieprasot no citiem kaut kā izdarīšanu, nekas arī nenotiek. Vai, precizāk sakot, notiek, bet tā, kā citiem darītājiem vai prasītājiem ir labāk, ne tā, kā pašam gribas. | |
Kāpēc tu jautā, ko tas ir mainījis, ja pati saki, ka īstermiņa mērķi TIKA realizēti. Kas attiecas uz ilgtermiņa mērķiem, tad ilgtermiņš vēl nav pienācis.