Ciba joprojām nespēj nodrošināt importētos fīdus. Grauž tas dvēseli, grauž.


Bet ko padarīsi?

Lukjaņenko blogā šodien interesantas pārdomas par valodu. Protams, viegli ironiski amizanti iekrāsotas. Protams, var norādīt, ka lai nu kam, bet Korejiešiem nu reiz rakstība ir ne vairāk hieroglifiska kā, piemēram, arābiem. Nu, apmēram tengwar hieroglifisma līmenī. Tolkīnisti sapratīs.

Bet pieminēt tomēr gribējās.

Ne jau dēļ 'kvantitāti tomēr nerada kvalitāti' kārtulas - lai gan sava taisnība ir arī tai. Bet tieši tai - valodas attīstība veicina saprāta attīstību. Grūtāka valodas attīstība veicina saprāta attīstību labāk.

Bet ir jau alternatīva
Jāapgūst svešvalodas.
Ne obligāti hieroglifiskās :)




Kaut vai tādēļ, ka gana bieži sarunās ko tādu iznācis ārā izvilkt.

Nosēdinot simts mērkaķus pie rakstāmmašīnām, pat miljona gadu laikā karš un miers neuzradīsies. Darba dalīšanai ir savs lietderīgums.

No otras puses... Nav jau tā, ka Korejā rakstītu ar hieroglifiem.