chimera

kādreiz redzēju latvju īsfilmu par lomu spēlētājiem. puikas un meitenes apmetņos skraida pa apsnigušo ikšķiles (?) mežu ar koka zobeniem rokās, hevīmetālam fonā skanot. muzikālais celiņš šeit bija simfōniskāks. taču (ne)loģiskās sižeta likumsakarības un "pārsteiguma momentu" daudzums - tieši tāds pats.