Pirms kāda laika procedūra tika aizsākta visai neveiksmīgi - paļaujoties uz saviem spēkiem, VOAVA lapā ieguvu Rīgā praktizējošo ģimenes ārstu sarakstu. (
http://www.voava.gov.lv/lat/veseliba/prim_ves_apr/index.php?doc=31) - Tātad milzīgs word dokuments, ar vārdiem, uzvārdiem, adresēm, telefoniem un katram ārstam atbilstošo aprūpes teritoriju kodiem.
Kodu atšifrējums dokumenta beigās - norādītas ielas 'no līdz'.
Brīdi pasēžam, pazīmējam un izdomājam, kuram mistiskajam kodam atbilst dzīvesvietas adrese.
Atrodam sarkani iekrāsotu (tātad ar nepilnu pacientu sarakstu) ārsti, kurai aprūpes teritorijās ietilpst arī mūsu kods.
Piezvanam. Apmeklējumu izdevās pieteikt uz pusotru nedēļu vēlāk - vienīgo dienu, kad ārste pieņem arī tā pavēlāk - proti, vēlākais iespējamais laiks bija puspieci. Kārtīga atprasīšanās no darba - bet veselības vārdā vienreiz, protams, var sarunāt.
--------------------------------
Apmeklējums beidzās pasāji - ar noklausīšanos par milzīgajām ārstu slodzēm, par to, ka brīvās vietas paredzētas bērniem, kas sadzimšot esošajiem pacientiem, un cik vispār ārstiem ir grūti. Un nē, es neesot gan viņas teritorijā. Iedeva gan sarakstiņu ar ārstiem, un cītīgi centās apklusināt neizpratni, ka mana dzīvesvieta noteikti ir aprūpējamajās teritorijās ārstiem, kuru prakses vietas ir Gaiļezerā, Linezerā un Matīsa ielā, kaut arī doktorāts atrodas piecu minūšu gājiena attālumā no manām mājām. Bet kā es nesaprotot, viņiem taču ārsti esot aizgājuši un tagad esot tāāāda sliodze!
Par slodzi gan liek aizdomāties tas, ka lai gan biju aizgājusi tā laicīgāk - pat pie ārstes ne viena pacienta nebija, kur nu vēl mūždien pierastās rindas.
Vienvārdsakot - garīgās mieles pietiekamas, lai 'derētu apmeklēt ārstu' un 'kautrējos traucēt ārstus ar savām niecīgajām problēmām, ārsti taču domāti cilvēkiem, kas ir tiešām slimi' nosvērtu par labu pēdējam.
---------------
Pagājis ne nu gluži pusgads, bet kādi 4-5 mēneši gan. Īsti nevarot saprast, vai man šobrīd vairāk dzīvot traucē atmiņas un runas traucējumi, vai uztraukšanās par to, ka varbūt man tiešām kaut kas kaiš, sāku prātot, kādā secībā tad doties pie ārstiem.
Vispirms ģimenes ārsts?
Bet varbūt vispirms psihologs, lai palīdz tikt galā vai nu ar iracionālo 'negribu traucēt ārstus' vai iracionālo 'dakter, man šķiet, ka man kaut kas kaiš'.
Varbūt vienkārši doties pie speciālista, uzzināt, ka nekas nekaiš un nomierināties?
Vai vēl vienkāršāk - nosūtīt [pie speciālistiem] kolēģes, lai beidz man traucēt dzīvot ar savu ķircināšanu par aizmāršību un 'bet tu taču mani jau šodien pasveicināji' izstiepšanu pusstundu garā tirādē?
Saprātīgākais šķiet vēlreiz pamēģināt sameklēt ģimenes ārstu - un kad vēl VOAVA tik cītīgi reklamējās, lai tik zvanot uz viņu bezmaksas numuru interesēties par ārstiem? Vajag tak pamēģināt ar problēmu 'kā noskaidrot, kura ģimenes ārsta pamatteritorijā atrodas mana dzīvesvieta' griesties pie tiem, kas sola to nokārtot.
Pirmais šķērslis - rakstā numurs minēts protams nav. Arī VOAVA lapā, kā šķiet, nekāds 'bezmaksas numurs, kur paskaidros pie kura ģimenes ārsta var pierakstīties' nav. Zvanam uz vienīgo numuru kas norādīts - takš laikam vispārējai informācijai.
Pēc īsa problēmas apraksta, saņemu norādi uzzvanīt Rīgas Reģionālajai nodaļai. Numuru lai iedeva.
Piezvanam. Atbild meitenīte, kuras pirmā atbilde uz manu problēmu 'bet internets Jums ir pieejams?"
Atbildu, ka internets ir pieejams un tabulu skatījos, bet acīmredzot nespēju īsti izrpast to kodu sistēmu.
Viņa atvainojas, ka arī viņai par tiem kodiem patiesībā neesot nekādas nojausmas.
Nākamais telefona numurs. "Var gan gadīties, ka visi šodien sapulcē - bet nu pamēģiniet".
To be continued.
Principā aizņēma pusi dienas.
ja tev der - Veselības centrs 1, Brīvības iela [pie LaRoccas].