The Departed.
"Neskatīties filmu, ja tajā spēlē DiCaprio" ir atcelts. Vīrs gan apgalvo, ka _otro_ reizi skatoties, šis apgalvojums vairs neizskatoties gluži tik pārliecinoši, - bet šī šā vai tā nav filma, kura iegūtu no atkārtotas skatīšanās, īsā laika periodā. Un šā vai tā, daudzkārt labāk par "Gangs of New York". It kā kaut kas līdzīgs, bet daudz labāk.
Par "The Beach" nemaz nerunājot.
Mefistofelisks Džeks Nikolsons.
Lai gan tieša norāde uz Kostello Mefistofeliskumu ir tikai sākumā - tikai pirmais kārdinājums, pirmais apbalvojums. Turpinājums vienīgi nojaušams no sekām, no ekrānā redzamajām detaļām. Cik Mefistofeļa roka, cik Mefistofeļa skola, cik Fausta paša prasmes- bet gan vara, gan nauda, gan augstākā sabiedrība, gan grūtā Grethena - Fausta rokās nonāk viss. Bet, nepārprotiet, šī traģēdija beidzas jau pēc pirmā cēliena, un viss ir pavisam citādi.
Eleganti slideni nelietīgs Deimons. Runā, ka tieši Salivana
efektīgais ļaunums* pret Minga mēģinājumiem būt labam, esot ļaunam, esot viena no būtiskākajām atšķirībām starp šo un Honkongas "Internal Affairs". Nemāku spriest, jo pēdējo redzēt nav nācies. Bet ja skatītājam ar karoti tiktu iebarots kā Salivans, nabags, cenšas samelot savai sirdsapziņai, tā vietā lai demonstrētu visatļautības un nesodāmības izjūtas eskalāciju.... Tas vienkārši šajā filmā neiederētos.
Un tad vēl patiešām paliekošus nospiedumus atmiņā atstājušais otrais plāns - gan Aleksa Boldvina FIB aģents 'man vienmēr ir taisnība' Elerbijs, gan Martina Šīna siltas simpātijas izraisošais Kvīnslans.
Pieminētu sasodīti rupjo Digmanu - bet patiesībā nav iznācis redzēt nevienu citu filmu ar šo aktieri un neesmu droša, vai bez nepārtrauktās comic-relief lamu vārdu straumes, Digmans būtu būtu Elerbijam un Kvīnslanam blakus ierindojams. Bet abi minētie tiešām - tādi labi piemēri, kad nākamreiz centīšos atcerēties atšķirību starp 'cardboard character' (no kā izvairīties) un 'stock/flat character' (kas fonam ir nepieciešams).
Pārsteidzoša "Happy end" sajūta pēc filmas beigām, par spīti tam, ka vairums ir beigti un atlikumam nekas spožs nespīd. (uh, atvainojos, par
spoileri, ja nu tiešām kāds domāja, ka filmā par organizētās noziedzības un policijas sadursmi ar
taglainā iekļautu 'un asinis lija', visi varoņi izdzīvos līdz filmas beigām.)
Starp citu, Dropkick Myrphys labi skan arī ārpus filmas. Gan (diemžēl) mazāk ģitāru enerģijas un vairāk vokāla) - bet tik un tā pavisam un visnotaļ neslikti.
* "We are not evil. We are simply effective." stila ļaunums.Thank You for Smoking.
Mazliet vilšanās. Lai gan tur ne tik daudz vainīga filma, kā pārlieku augstās cerības.
Solījās būt filma par lobēšanu - tātad par jurisprudenci ("Džons Grišoms, tikai bez detektīva" - citāts no filmas, labi raksturo to pašu) un reklāmu (bet visiem taču gribas tam mūsdienu okultismam, mūsdienu maģijai solīti tuvāk pastiepties.) - jābūt taču labi?
Kā lai to labāk pasaka...
Kā lai to labāk pasaka.... Patiesībā, tomēr tā gluži nav. Filma ir tikai vēl viens veiksmīgā amerikāņa stāsts - mazliet briesmas, mazliet neērtības, mazliet kompromisu ar sirdsapziņu, bet beigās viss ir lieliski un viņš pamet spēles laukumu kā galvenais ieguvējs.
Mazliet pašironiska filma, kuras galvenā varoņa mutē tiek ielikti vārdi 'neesiet aitu bars, domājiet paši' - tikai, lai skatītājs blenztu tēlu mutēs un kā kārtīga četrkājaina aitiņa atkārtotu 'bē, bē, bē'. Tas ir, nevis 'bē, bē', bet 'visiem ir hipotēkas atmaksājamas', 'Džons Grišoms, tikai bez detektīva' un 'neesiet aitas, domājiet paši'. Uh. Labākajās Orvela tradīcijās, ziniet. (Iesperiet man, bet tieši šī 'un tagad visi bē bē bē sakam, ka mēs neesam aitas, kas saka bē bē be' efekta vienlaicīgā nosodīšana un prasmīgā radīšana ir vienīgais, ar ko ir ievērojams 1984. Ferma pat mazākā mērā - bet tā arī ir mazāk citēta.)
Vai filma ir par lobēšanu? Ne pārāk, tikai par debatēšanu... Un scenārista sarakstīta debatēšana labākajā gadījumā ir vienas personas izspēlēta šaha etīde.
Par jurisprudenci? Nope. Lai gan, var jau būt, ka tas ir juridiskais kretīnisms, sofistisko uzskatu 'tev vienkārši jāaizstāv tas, par ko tev maksā' liek pieņemt kā pašsaprotuamu.
Par reklāmu? Atkarīgs no tā, kā uz to skatītiess. Bet katrā ziņā, pat ne "Ko vēlas sievietes" stilā.
Par savā mīļākajām filmām man patiesībā nav gandrīz nekā sakarīga, ko teikt.