"Tikai tavu ego derētu pamodināt" man teica viens cibiņš.
"Vai manī ir sadiskas noslieces" par sevi vaicāja kāds cits cibiņš.
Mani sāk kaitināt šie daudznozīmīgie vārdi. Viena nozīme, otra nozīme, īstā un neīstā, pareizā un nepareizē. Un dažādas. Un ne vienmēr savietojamas. Un visu izteikumu nozīmi mainošas.
Man netrūkst unikalitātes apziņas. Arī 'esmu sliktāks par visiem un neesmu pelnījis dzīvot' ir nekas vairāk, kā viens no unikalitātes grāvjiem, visai pamatīgs egoisms patiesībā.
Lielummānija un mazvērtības komplekss lieliski sadzīvo, bet summāru vidusceļu nerada.
Un sadiskas noslieces... Mazu zvēriņu dauzīšana ar čuguna katliem? Nežēlība itin visā? Tendence dominēt? Baudas gūšana no apziņas/ilūzijas par jebkuru no iepriekšminētajiem?
Ne vienmēr tas ir saistīts.
LOL, oi ir vēl kaudze lietu, ko varētu piesaukt (hmm, piemēram žurnāla nosaukums?) bet šī gan ir garām.
BTW, ja vēlies, lai lj-cuti rādās tavā stilā, ej te - http://klab.lv/editinfo.bml un nobrauc līdz - View comment pages in your journal style?
Check this option to view comment pages in your journal style when following links from your friends page.
Ljcutiem, kuri parādās tomēr manā stilā gan ir viens bonuss - tajā brīdī, kad paskaties, skaitītājam pieskaitās cipariņš, kas pasilda dvēseli.
Bet par to piesārņošanu - es vienkārši garus tekstus, kas nav ar ljcutu sadalīti, saucu par 'friendlistes piesārņotājiem', neatkarīgi no tā, vai tie ir manā žurnālā, vai citā.
Tīri dēļ garuma, kas padara flistes pārskatīšanu neērtu, ar teksta kvalitāti tam īpaša sakara nav. Tas pats sakāms arī par attēliem.