Tieši pirms šī bija pundurkāmju puika, nodzīvoja biš vairāk par gadu pirms pakārās - nu neteiktu, ka mīlīgs... Likās jau dikti bailīgs un nesabiedrisks un ātri skrienošs. Vainojām sevi, ka paņēmām to, kas slēpās. Nākamo ņemot paņēmām to, kas likās aktīvākais... Un še tev - iepriekšējo vismaz rokās varēja paņemt, pa rokām paskraidināt. Ši tā skrien divreiz ātrāk, sākumā vēl skaļi bļāva un gāzās uz muguras, katru reizi, kad kās mēģināja izņemt. Tagad vienkārši aizmūk un kaut kur labi nolien un kož, ja migā roku iebāž. Bet ka kostu šitā caur restēm - nu tas pirmoreiz. | |
Un jā, man arī viena kāmiene iekoda..it kā ne no šā, ne no tā.