Vai esat dzirdējuši par tādiem mūdžiem un čūsmekļiem, kas pirms iecibināšanās savā klabē pārdomā ierakstīto, piedomā pie stila ieturēšanas un uztraucas, ko par viņu gaumi valodas lietošanā padomās pārējie?
Jā, arī līdz manām acīm tādas dīvainas baumas pēdējā laikā nonākušas.
Aiziesim visi kopā kādreiz uz zoodārzu, paskatīties uz viņiem, lai viņi var uz mums parādīt ar pirkstiem un pamēdīties. Vai ja to nedarīs viņi - tad pārējiem. Kā vairākumam.
Ciba, visa kopā un katra cibiņa atsevišķi, ir pietiekami savdabīga un unikāla valodas krātuve. Tīkla rakstītais vārds tomēr visnotaļ būtiski atšķiras no citur rakstītā.
Es rakstu spontāni. To, kas ienāk prātā un tad, kad tas ienāk prātā, ja vien to izdodas izteikt vienā domā. Sākot rakstīt pukstu es gandrīz nekad iepriekš neesmu izdomājusi, tieši ko un kā teikšu.
Es nepārlasu rakstīto, lai pārbaudītu tā skanējumu un iespaidu. Man domāt, tas manāms jau gramatikas kļūdu daudzuma dēļ. Ciba gan disciplinē rakstot par pareizrakstību domāt vairāk kā MSN un tamlīdzīgie, kur man vēl no seniem čata laikiem ir nelāga indeve pārrkstīties ļoti daudz - un tomēr, arī cibā to kļūdu ir daudz. Ja pārlasītu, tad taču saproti, ka nebūtu :)