Lielā kļūda - ļauties lielās aicinājumam uzreiz doties pie aicinošajām skulptūrām ar gaismiņām (Zemes Saimnieki - skulptūrās par darbarīku rokturiem izmantotas dienasgaismas lampas, spīd pāri zālei), tādejādi nonākot LNNM nosacīti modernās mākslas sadaļā. Un tad nedaudz mulsums, kad meitene pie 'Spāņu strēlnieki nogalina nodevēju' uzdod to pašu jautājumu, ko pie citām, nedaudz vienkāršāk skaidrojamām gleznām 'a kas šeit'?... Nu neko, jautāju viņai pastāstīt pašai. Onkuļi esot bēdīgi, samelots, viņiem sāp. (interesanti, ka daudzskaitlī, jo acīmredzamais jau būtu, ehm, nazis galvā vienam konkrētam, bet varbūt šeit tikai gramatika ieklibo).
Vēl trāpīgāks komentārs izklausījās pie Šķiltera 'Maziņš biju neredzēju"
- 'Puisītis ļoti raud. Viņam pazudusi māmiņa'. (lai gan ja šeit faktiem ļaujam tikt priekšā labam stāstam - viņa jau labu laiku, ja redz kādu ļoti, ļoti bēdīgu un nezin, kāpēc, tad min 'pazudusi māmiņa'. Kas jau agrāk reizēm ir bijis pārsteidzoši trāpīgi - jo arī bērnu filmiņās lielā bēda mēdz būt kā reiz noklīšana no vecākiem).
Pozitīvie iespaidi - klavierskaņošana augšā trešajā stāvā - tur bija jāpasēž un jāpaklausās. Kāpņu margas, durvju kokgriezumi. Esmu pilnīgs dunduks latviešu mākslas vēsturē - bet tie ģeometriskie telpiskie veidojumi telpā, kur Kluča plakāti izlikti. Tīri interesanti gāja arī ar LNNM aplikācijā piedāvātā 'meistardarbu maršuta' sākumu - kur iekļautas ainavu gleznas un 'Tirgus Jelgavā'
ar visu interaktīvo fīču - telefonā ķert bildi atrast punktiņus, un uzzināt par tiem mazliet vairāk.
Pavisam mazā interesantas emocijas demonstrēja pie Bēgļu bildes - ej nu sazini, tur krūtsbarojošā māmiņa vairāk uztrauca, vai bildes kopējais drūmais noskaņojums
( bilde ) un pēc tam ar Maskām kaut ko cītīgi gribēja sarunāties -