Mazā māsa gatavojās doties studēt uz Itāliju.
Sēdējām abas viņas istabā uz grīdas un pētījām karti, atzīmējot vietas, ko varēsim apmeklēt, ļaujot kartei sarēķināt laiku ceļam un sameklēt naktsmājas, lai paredzēto budžetu nepārsniegtu - lai cik dāsns, tomēr ne bezgalīgs.

Istabā ienāca mātes māte, sabāra par sēdēšanu uz grīdas (savilks tak no loga), un kā mēs tā, par vecākiem vispār nedomājot. Es negribēju strīdēties, bet arī klausīties pārmetumus nevēlējos, piecēlos un izgāju uz lodžijas, aizverot aiz sevis durvis, atspiedos un vēroju vīnstīgas, smaržoju lietu, ilgojoties lai tas pieskartos sejai un aizskalotu prom kaunu.

"Es tevi redzu, tūlīt nāc atpakaļ" man sauca. Nopūtos un apsēdos zemē. ( Lai pamēģina... )