Nomainīju nosaukumu žurnālam.

Protams, tas bija tikai laika jautājums, kad virtuālās personības konstrukta pēdas sāks kļūt pamanāmas ikdienas domāšanā un interesēs. Interesanti, ka no visām konstrukta īpašībām, uzkrītoši pārņēmusies tieši interese par racionāli bezjēdzīgo... Lai gan - cik nu pielipusi. Nav jau tā, ka šis virsraksts būtiski atšķirtos no iepriekšējā.

Bet šādi liekas pareizāk.


Sāk uzmākties domas par žurnāla izskata nomaiņu... Bet pagaidām tikai 'nomainīt'. Bez vīzijas 'uz ko', tik ar pārliecību, ka funkcionalitāte jāsaglabā.

Ak jā. te, ja jēgu nosaukumam sāc meklēt.

Zens atkal un atkal ripinia Playing the Angel skaņas augšup pa vadiem jau kuro mēnesi.
Spēcīga mūzika, neprogrammātiski piešķirot jēgu pat bez vārdiem.

Un tad tu nez kāpēc izlasi vārdus. Ne tos, ko klausījies.
Ir skumji noraut dziesmai tās alegorisko pasaku, atstājot vien nealegorisko frāzi. Kas, jā, kopējo nozīmi nemaina. Tīši? Netīši?

Nē, tas ir tikai manā prātā.
Tikai tur dēmoni izkož caurumus dvēseles dīglī kā maksu par paradīzi, tikai tur skumjais nekromants maina mūžību pret līdzjūtības mirkli. Tie ir tikai mani stāsti.

Varbūt tā pat ir labāk?