Iepriekšējās daļas meklēt pēc taga dungeonmastering
UPD. It kā kļūdas palaboju.
Pastnieki atvadījās no vilkača Deivida, kas, piemiedzis Rastai aci "tiksimies pēc nedēļas, ka mēness uzleks", ātri pieņēmis milzu vilka formu, aizlēkšoja mežā.



Mēģinājums sekot vilkam izsauca bultu lietu no priedēs neredzamo driādu puses, tādēļ tika nosūtīta gargoila, kuras lidošana mežā sardzes dāmām redzamas pretenzijas neizraisīja - kā nekā briesmone šajā mežā dzīvoja krietni ilgāk par driādām, pat ja pēdējos pāris gadsimtus bija aizmigusi pamestās katedrāles katakombās. Vai arī pie vainas vēlme ietaupīt bultas, zinot ka gargoilas cietu ādu tām caursist pa spēkam tikai īpaši veiksmīgos gadījumos.


Deivida sveiciens visiem lika justies neomulīgi. Pēc nedēļas bija gaidāms pilnmēness, un vilkača zobu plēstā brūce Rastas plecā bija aizdzijusi pārāk jau nu ātri.

Gaidot Atlantu atlidojam gan Kvizils un Luiss jau bija vienojušies, ka 'jau pēc nedēļas' nozīmē, ka vēl ir vesela nedēļa laika izdomāt, ko iesākt.
Un varbūt tas arī nemaz nav tik slikti, kāpēc nepārvērsties visiem par vilkačiem un, izmantojot intelektuālo pārsvaru, nepiebeigt Kirilu un viņa vilkačus vienreiz pa visām reizēm?

Kāds gan klusi iepīkstējās, ka tā tik vēl trūkst, lai arī Ulfriks kļūtu par vilkaci - viņa spēkam pievienojot briesmoņa spējas nāktos vai nu nelielu armiju pieaicināt, vai iemācīties lidot, jo noskriet Ulfriku arī tagad spēj vienīgi Atlanta. Pirmās pāris naktis jaunie vilkači nespējot pretoties vēlmei plosīt visas tuvumā esošās saprātīgās būtnes.


Pacēluši savas pūkainās apkakles, pastnieki soļoja tālāk pa svaigo, biezo sniegu. Gargoila drīz vien pievienojās, paziņojot, ka vilkaču mītnes vietu nav izdevies noskaidrot. Deivids aizskrējis uz alu, kur neviena cita vilka pēdas tuvumā neesot manāmas. Viņai kā druīdam... (teikumu pabeigt neļāva mutē saņemta sniega pika.)

Pēc neilga gājiena ceļa malā jau gaidīja divas driādas, ceremoniāli greznos stirnādas uzvalkos gatavas pavadīt ceļotājus pie karalienes. Karaliene esot piekritusi izbrīvēt pavisam nedaudz laika, pirms došanās uz dienvidiem, pie gnomiem - lai karaļa pastnieki pasteidzoties.


Driādu ķēniņieni slēpa dūmakaini baldahīni, kam bija jāpasargā audientu acis no ķēniņienes pārdabiskā skaistuma apmātības. Ķēniņiene dziļi atvainojās, ka Neredzamā sardze nav ceļotājus no vilkačiem pasargājusi. Rati esot tepat pie pils, kad sūtņi vēloties, varot tos paņemt un doties tālāk.
Vilkači esot tādi parupji, kaitinoši radījumi. Driādas cik spējot mēģinot pastniekus no viņiem pasargāt, un pirms šī te patiesībā bijis tikai viens incidents - apmēram pirms pusgada, varbūt nedaudz nesenāk. Pastnieki taču esot redzējuši tos apgāztos ratus? Ar tiem arī tas neveiksminieks Deivids esot braucis. Kā sardze esot ziņojusi, viņš tur vilkačiem par nastu nesēju un tamlīdzīgos zemos uzdevumos tiekot nodarbināts.
Bet tas esot bijis vienīgais negadījums, visus pārējos ratus Neredzamā sardze novērojušas līdz pat elfu zemju robežām.

Lai atdarītu savu vainu, nenosargājot Rastu, Leo un pārējos, karaliene piekrita uzklausīt dažus ceļinieku lūgumus - saprāta robežās, protams.

Pēc Leo lūguma ķēniņiene piekrita norīkot priesteres kaut ko iesākt ar Rastas jauno, visai interesanto stāvokli un pat piekrita visiem interesentiem atļaut brīdi paviesoties savā personīgajā bibliotēkā - ja jau gnoms tik ļoti uzstāj, ka tur kam viņam neizbēgami svarīgam jāatrodas.
Kvizila piedāvājums izbūvēt telegrāfa līniju līdz pat pilij ķēniņieni patiesi ieinteresēja , taču uzzinājusi, ka gnoms nevis piedāvā maksāt par Brokidolas driādu zemju izmantošanu, bet gan vēl pats meklē finansējumu paskaidroja, ka viņa vispirms uzklausīšot dažus citus piedāvājumus, īpaši neslēpjot, ka tieši tāds arī ir plānotā ceļojuma mērķis.

Audiencei atvēlētais laiks bija iztecējis un tika dots rīkojums karalienes apartamentus atstāt.

Rati patiešām atradās netālu no pils galvenās ēkas - pārbaudot to gnoms atklāja, ka kāds te vedis Varenā Spēka dziru un vēl šādus tādus maģiskus priekšmetus... Tikai tagad abi mednieki atcerējās, ka rati pēc to atstāšanas elfu "izglītojošās izklaides" iestādes stallī bija izvandīti un neviens vēstuļu saturu vēlreiz nepārbaudīja.

Nu jā, laikam labāk rakstīšu pa maziem kriksīšiem, citādi man joprojām ir pusotru sesiju (hmm... stundas 8?) garš baklogs, kuram vienkārši nav drosmes ķerties klāt.